Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņa pastāstīja, ka izstādē eksponēts viens no senāk datētajiem arheoloģiskajiem atradumiem Lietuvā – raga cirvis. Izstādi papildina interaktīvi materiāli par šī arheoloģiskā atraduma izcelsmi un nozīmi Baltijas reģiona vēstures pētniecībā.
Raga cirvis tika uziets pavisam nejauši Biržu rajona Pārupes ciemā, netālu no Lietuvas robežas ar Latviju (Bauskas novadu). Cirvi pusotra metra dziļumā, veicot zemes darbus savā viensētā, 2014. gadā atrada Nemunēļa Radvilišķu pamatskolas skolotājs Viļus Veckūns. Vēlāk pie V. Veckūna viesojās draugs no Vācijas, kurš, redzot unikālo kaula izstrādājumu, atcerējās, ka līdzīgu eksponātu redzējis Vācijas muzejā. Īpašnieks raga cirvi nodeva speciālistiem, kuri veica izpēti un noskaidroja, ka cirvis ir 13 000 gadus vecs.
Pēc izpētes cirvis atgriezās pie Viļus Veckūna, kurš to nodeva Lietuvas Nacionālā muzeja krājumā.
Šādi no ziemeļbrieža raga izgatavoti cirvji lietoti reģionā ap Baltijas jūru. Kaut gan savulaik plaši izplatīti, tomēr atrodami tie ir visai reti. Pirmais šāda tipa cirvis pirms vairāk nekā simt gadiem atrasts apdzīvotā vietā Norre Lingbi Dānijā, un kopš tā laika visi šāda tipa cirvji tiek dēvēti šīs vietas vārdā.
Ziemeļeiropas reģionā ir uzieti vairāki desmiti šādu cirvju, bet Austrumbaltijas valstīs zināmi tikai atsevišķi eksemplāri: pieci šī tipa izstrādājumi vēl pirms Otrā pasaules kara uzieti bijušās Austrumprūsijas teritorijā, bet 2009. gadā pirmais šāds atradums uziets arī Latvijā.
Klaipēdas universitātes akmens laikmeta arheoloģijas speciālisti, kas veikuši detalizētu izpēti, noskaidrojuši, ka cirvis ir izgatavots no ziemeļbrieža raga un ir 13 tūkstošus gadu vecs.
Ar mikroskopu redzamais spīdums uz cirvja virsmas liek domāt, ka cirvja kāts bija saskarē ar kažokādu vai ādu – tas varēja būt ietīts ādā vai arī cirvis tika nēsāts vietā, kur tas varēja saskarties ar ziemeļbriežu mednieka kažokādas vai ādas apģērbu.
«13 tūkstoši gadu – iespaidīgs skaitlis. Grūti apjēgt un iztēloties tik ilgu laikposmu. Veiktie pētījumi ļauj rekonstruēt laikposmu, kad Lingbi cirvis iegūlis zemē. Izstādes apmeklētāji varēs izveidot priekšstatu par ainavu un tās izmaiņām: tolaik cirvja atrašanas vietā bijusi plašas un seklas ūdenskrātuves piekraste, kurā medījuši nomadi. Gadu tūkstošiem ritot, te pletušos tundru nomainījuši lapu koki, un arī ezeru vairs neatradīsim – te savu gultni izgrauzusi Nemunēles upe,» stāsta Klaipēdas universitātes speciālisti Algirds Girininks un Toms Rimkus.
Lingbi cirvja atradums un tā izpēte ir ļāvusi zinātniekiem paplašināt zināšanas par šejienes pirmo pēcleduslaikmeta iedzīvotāju sadzīvi un noteikt Austrumbaltijas reģiona apdzīvošanas gaitu vēlīnā leduslaikmeta beigās.
