Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
1
-
1
-
1
-
0
-
Ādai ir daudzi svarīgi uzdevumi, piemēram, pasargāt no saules stariem, baktērijām, vīrusiem, regulēt ķermeņa temperatūru, bet vienlaikus tai piemīt arī sociālā funkcija – spēja paust emocijas, piemēram, prieku, kaunu, bailes, riebumu.
Tevi droši vien ne reizi vien pārsteigusi ādas saikne ar emocijām… Tu klausies kādu nervus kutinošu stāstu un pēkšņi ādu pārklāj zosāda. Vai brīdī, kad telpā ienāk simpātiskais priekšnieks, tava seja pārklājas nodevīgiem sarkaniem plankumiem. Lai gan neesi pateikusi ne vārda, āda tavā vietā pastāsta par sajūsmu, bailēm vai kaunu, ko, iespējams, izjūti. Tādas privilēģijas tai piemīt tāpēc, ka āda ir cieši saistīta ar nervu sistēmu.
Āda – mūsu jūtu lasītāja
Āda ir centrālais sensorais orgāns – tu vari sajust ar pirkstiem karstu tējkannu, aukstu ledu, tev sāp, kad iespied durvīs pirkstu, jūti vibrējošās masāžas kustības, un šīs sajūtas informē tevi par notiekošo un pasargā no iespējamām briesmām.
Mūsu emociju centru ar ādu saista divi ceļi: hormonālais un veģetatīvās nervu sistēmas.
Starp citu, mazam bērniņam āda ir pirmais saskarsmes orgāns. Ar ādu viņš sajūt mammu – jūt, kāda viņa ir, uztver mammas emocijas un iepazīst pasauli kopumā. Tā kā zīdainis neprot izteikt savas jūtas vārdiski, veids, kā tās paust, ir raudāt, sparīgi kustēties vai izstāstīt savas sajūtas ar ādas starpniecību, piemēram, ar apsārtumu, svīšanu, aukstu vai sausu ādu.
Tieši zīdainīša laiks ir brīdis, kad veidojas pirmie aizmetņi tam, lai vēlākos gados emociju spogulis uz ādas izpaustos kā dažādas ādas slimības.
Nepietiekami glāsti var izsaukt psihosomatiskas ādas slimības
Mazulim piedzimstot, agrīnā reakcija uz emocionālu pārdzīvojumu ir ķermeniska, savukārt augot bērns iemācās savu pieredzi izspēlēt rotaļās vai fantāzijās, un vēlāk, iemācoties runāt, arī sarunās. Tajā brīdī ir ļoti svarīgi, lai vecāki bērnam iemācītu izteikties un pastāstīt, kas viņu nomāc. Pretējā gadījumā vecāki nesadzird bērna emocionālās vajadzības, un bērnam nostiprinās agrīnā ķermeniskā atbilde uz emocionālu pārdzīvojumu.
Brīžam gan šķiet – vecākiem jābūt teju gaišreģiem, jo katrs bērns vēlas ko citu. Viens grib daudz pieskārienu, viens mazāk, un, ja nebūsi trāpījusi īstajā izvēlē, bērns fizisku uzbudinājumu var just abos gadījumos. Viens – jo ir pāraprūpēts, savukārt citam pietrūcis, ka viņu paņem rokās, glāsta, nomierina.
Ja bērnībā bērns reti tiek ņemts uz rokām, uzmanība reti tiek parādīta ar glāstiem, tad izaugot dziļi zemapziņā mēdz palikt sajūta: ar mani kaut kas nav kārtībā, es neesmu pelnījis, ka man pieskaras, velta uzmanību.
Sekas tam var būt psihosomatiskas ādas slimības (ķermeniskas, fiziskas kaites, kas radušās psihoemocionālu cēloņu dēļ), kuru rezultātā cilvēku tiešām sāk atgrūst, jo slimība līdzcilvēkos rada nepatiku – negribas dot otram roku, pieskarties, dažreiz pat skatīties virsū, kas tikai apstiprina pārliecību: es esmu slikts un atraidāms.
Situācijas var būt ļoti dažādas, un, protams, ne vienmēr cēlonis ir precīzi nosakāms, tomēr prakse rāda, ka psihoterapijas laikā pacienti ar ādas problēmām bieži vien nonākuši pie atziņas, ka slimība varētu būt nelāgās bērnības pieredzes sekas, un mēs mēģinām problēmu risināt, izrunājot sakrājušās emocijas.
Stress caur ādu izvēlas izpausties salīdzinoši bieži – līdz pat piecdesmit procentiem no visām ādas slimībām ir psihosomatiskas.
Ja ir problēmas ar ādu, tiec galā ar emocijām!
Ādas saistība ar nervu sistēmu sākas jau brīdī, kad bērniņš tikai sācis attīstīties mammas vēderā no iedīgļa – mazdiferencētas šūnas, no kuras attīstās gan āda, gan nervu sistēma. Attīstoties āda kļūst bagāta ar asinsvadiem un nervu galiem, tajā ir ļoti daudz imūno šūnu, kas piedalās atbildes reakcijās uz ārējo un iekšējo stresu vai jebkuriem citiem kairinātājiem.
Ādai piemīt arī sociālā funkcija – spēja paust emocijas.
Mūsu emociju centru – limbisko sistēmu, kas nosaka emocionālo un fizisko atbildi uz dažādiem stimuliem – ar ādu saista divi ceļi: hormonālais un veģetatīvās nervu sistēmas. Tādas ādas reakcijas kā nosarkšanu, izjūtot kaunu, vai bālēšanu un aukstu sviedru parādīšanos, jūtot bailes, savas dzīves laikā izjutis ikviens. Šādās situācijās ādas reakcija ir tūlītēja, un visbiežāk mēs spējam atpazīt jūtas, kas radījušas izpausmes uz ādas. Šī reakcija ir īslaicīga un pārejoša un nopietnas problēmas nerada.
Sarežģījumi rodas tad, kad ilgstoši kādas no izjūtām noliedzam, neatpazīstam un neprotam runāt par tām. Rodas tāda pati reakcija kā pie hroniska stresa – spēcīgs fizisks uzbudinājums, kas izpaužas fizisku simptomu veidā. Vienai sāp vēders, citai galva, muskuļi, vēl kādai stress parādās uz ādas.
Ja meklējam cēloņus, kāpēc vienam āda reaģē, bet citam ne – tas lielā mērā atkarīgs no iedzimtības, vai āda būs vājā vieta, kas reaģēs uz stresu.
Problemātiska āda simbolizē: izproti sevi un atrod cēloni
Tā kā ādas slimības cēlonis var būt emocionāls un dziļi paslēpies tavā zemapziņā – nereti tu par to vispār pat nezini, esi aizmirsusi vai nepiešķir tam tik lielu vērību –, tad papildus ādas ārstēšanai ar lokālajiem medikamentiem, ko izraksta dermatologs, ļoti ieteicama ir psihoterapija.
Protams, vienas pumpas dēļ neskriesi pie psihoterapeita pēc palīdzības, bet, ja ādas slimība ir tevi mocījusi lielu daļu tavas dzīves, tad, iespējams, jāpadomā, vai nenoderētu kaut aiziet pie psihoterapeita uz konsultāciju – dažreiz problēmas apzināšana jau ir liels solis.
Psihoterapijas rezultātā var samazināties slimības intensitāte, būt vieglāk panesami uzliesmojumi, kā arī slimība var pazust uz ilgu laiku vai ideālajā gadījumā – pavisam. Jāņem vērā – tā kā cēlonis meklējams ļoti agrīnā bērnībā, smadzenēs neironu saites tā nostiprinājušās, ka terapijas laikā to mainīt ir ļoti grūti, bet ne neiespējami.
Ko jautāt savai ādai?
Ja tev ir kāda ādas slimība, kas par spīti ārstēšanai atgriežas atkal un atkal, uzdod sev dažus būtiskus jautājumus: Kad bija pirmā reize, kad man parādījās šī slimība? Kurā brīdī notika pirmais uzliesmojums? Kas tolaik notika manā dzīvē? Vai kāda liela traģēdija, tuva cilvēka zaudējums, smaga slimība, šķiršanās, problēmas, stress darbā?
Tiesa, tie var būt arī ne tikai negatīvi notikumi. Kādos dzīves brīžos kaite atgriežas un uzliesmo? Ko šie simptomi man vēlas pateikt? Kas man būtu jāsaprot? Vai es esmu kontaktā ar savām emocijām? Vai protu tās nosaukt un atzīt? Vai manā tuvāko radu lokā kāds jau ir slimojis ar šo ādas slimību?
Ādas kaites un emocijas:
- Akne. Pētnieki atklājuši, ka izmaiņas aknes smaguma pakāpē ir cieši saistītas ar emocionālo stresu.
- Psoriāze. Hroniska autoimūna slimība, kad organisma šūnas uzbrūk pašas sev un rada iekaisumu. Izpētīts, ka pirmajā slimības parādīšanās reizē gandrīz pusei tas saistīts ar emocionālu spriedzi. Līdzīgi ir ar alerģijām, kas izpaužas uz ādas.
- Atopiskais dermatīts īpaši bieži skar tieši bērnus. Var parādīties, piemēram, brīdī, kad vecāki šķiras vai piedzīvots kāds liels zaudējums. Šī slimība var būt kā kliedziens pēc uzmanības – aprūpē mani! –, bet var būt arī kā atgrūšana – netuvojies man, man tevis ir par daudz!
- Nātrene. Arī to izteikti provocē saspringtas dzīves situācijas – dažreiz reakcija ir tūlītēja, simptomi parādās ļoti strauji.
