Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir vienkāršie un saliktie ogļhidrāti
Maize pamatā ir ogļhidrātu avots. Tieši tas radījis mītus, ka maize jāizslēdz no ēdienkartes. Liela daļa diētu ar daiļskanīgajiem nosaukumiem, kas radītas svara samazināšanai, ogļhidrātus necieš. Tādas ir Dikāna, Atkinsa, Sautbīčas, Kremļa diēta un citas, kuras visa ļaunuma sakni saredz ne tikai vienkāršajos ogļhidrātos (tie ir rafinētajos produktos, kuri lielākoties sastāv no cukura un baltajiem miltiem), bet arī saliktajos ogļhidrātos, kuru avots ir arī graudaugi, tostarp pilngraudu maize.
Protams, katrā tievēšanas diētā var atrast kādu vērtīgu ieteikumu. Par baltajiem miltiem un cukuru kā veselības bendētājiem neviens vairs nestrīdas. Ja kukulim melna garoza, to griez nost un met ārā. Tā nav aktīvā ogle, kas der vēderam!
Vienkāršie ogļhidrāti ļoti ātri uzsūcas asinīs, strauji izdalās insulīns, kas rada hipoglikēmiju, bet pēc tam cukura līmenis tikpat strauji krīt. Ja cukura svārstības asinīs ir krasas, tu bieži jūti izsalkumu, nespēku, aizkaitināmību. Taču tas neattiecas uz pilngraudu maizi, jo, ēdot to, saliktie ogļhidrāti uzsūcas lēni.
Pilngraudu produktos ir arī vairāk minerālvielu, vitamīnu un balastvielu. Secinājums: balto miltu izstrādājumus droši vari neēst vispār vai uzcienāties tikai svētkos, taču no pilngraudu maizes un citiem pilngraudu izstrādājumiem neatsakies – tie kopā ar dārzeņiem ir veselīga uztura pamats.
Kāpēc jāskatās, cik maizē kaloriju
Daudzi, kam tiešām vajadzētu mazināt svaru, tic citam mītam: ja ēdu veselīgi, svaram jāmazinās. Tā vis gluži nav! Tu vari ēst visveselīgākos produktus, cept maizi no ekoloģiskiem pilngraudu miltiem, bet, ja netērē tikpat kaloriju, cik uzņem, svars var pieaugt.
Tātad, ja vēlies samazināt svaru, jāpapēta, cik veselīgajā maizē ir kaloriju, un jāparēķina, cik šķēles dienā drīksti apēst. Ļoti veselīgai maizei 100 gramos var būt 395 kcal. Daudziem garšo maize ar ieceptiem veseliem graudiem, tai enerģētiskā vērtība būs vēl augstāka. Uz maizes parasti vēl liek kaut ko virsū, tāpēc arī tikai divas siermaizītes var sanākt kalorijām bagāta ēdienreize. Turklāt atšķiras arī maizes forma un struktūra.
Vēl svarīgi – ja ir diabēts, jāzina, kas ir maizes vienības, ēst drīksti tikai rupjmaizi un pilngraudu maizi.
Sarēķināts, ka vienā šķēlē var būt no 90 līdz pat 450 kcal. Piemēram, rudzu maizes šķēle no lielā kukuļa sver aptuveni 200 gramus. Un, to pliku apēdot, būs jau teju 450 kcal. Tie, kas nespēj rēķināt līdzi, patiešām mēdz uz tievēšanas laiku atteikties no maizes pavisam, jo – maize ir garšīga, un to kārojas apēst gana daudz. Cita loģiska pamata no veselības viedokļa šādai rīcībai nav.
Kas jāzina par rauga darbu maizes kukulī
Daktere Lolita Neimane stāsta – viņa tik daudz dzirdējusi par maizes rauga kaitīgo ietekmi, ka nopietni meklējusi pētījumus par šo tēmu, – un atzīst: tas ir mīts, ka maizes raudzēšana ar pievienotu raugu kaitē veselībai! Rauga sēnīte maizes mīklā padara savu darbu – izcilā miltus, uztaisa maizi pufīgāku, un tad, maizi cepot, iet bojā.
Arī dabiskajā ieraugā, ar ko daudzi ļoti lepojas, ir tā pati rauga sēnīte.
Taču, ja nevari pārvarēt bailes no rauga, ņem pilngraudu miltus un cep plāceņus, tiem raugu nevajag.
Kad nedrīkst ēst maizi
Tiem, kam diagnosticēta reta gēnu noteikta slimība celiakija, no ēdienkartes patiešām jāizslēdz pilnīgi visi graudaugi, kuri satur olbaltumu glutēnu jeb lipekli, kas atrodas kviešu, miežu un rudzu graudos. Turklāt jāskatās līdzi katra produkta sastāvam, jo, piemēram, kviešu ciete var būt gan jogurtā, gan mērcēs, gan konfektēs…
Cilvēki ar celiakiju nedrīkst lietot arī tādus produktus, kas gatavoti vienās telpās ar glutēnu saturošajiem, jo kādreiz pat viens miltumiņš spēj radīt sliktu pašsajūtu.
Tāpēc veikalos nopērkami produkti ar īpašu marķējumu, ka šie ir produkti bez glutēna. Vēl pēdējos gados ārsti atzīst, ka dažiem ir pārlieks jutīgums pret glutēnu, bet tā nav celiakija. Šiem cilvēkiem jāvēro, cik daudz glutēnu saturošu produktu ēst. Vēl dažiem, lielākoties maziem bērniem, ir alerģija no kviešiem. Uz laiku tie jāizslēdz no uztura.
Bet bezglutēna diēta, kas radīta celiakijas ārstēšanai, dīvainā kārtā kļuvusi par vienu no modes diētām. Daudzi modes dēļ no ēdienkartes izņem to pašu maizi, cepumus, picas un tamlīdzīgus miltu izstrādājumus vai arī pērk patiešām bezglutēna maizi un cepumus. Bet ir kāds – BET! Pirmkārt, kaloriju ziņā tie ir tikpat bagātīgi kā parastie graudaugu izstrādājumi, tikai krietni dārgāki.
Otrkārt, lai uzlabotu garšu, bezglutēna produktiem nereti pievieno vairāk taukvielu, sāls un cukura nekā parastajai maizei.
Ļoti populāra šī diēta ir ASV un Austrālijā. Tur pēdējos gados pat katrs piektais veikalā pērk bezglutēna pārtiku. Nevis tāpēc, ka viņiem diagnosticēta celiakija, bet gan tāpēc, ka tas ir moderni. Jau izpētīts, ka šiem cilvēkiem no bezglutēna diētas biežāk veidojas B vitamīna, kalcija, magnija, dzelzs un cinka trūkums.
ĪPAŠAIS JAUTĀJUMS - cik bieži Latvijā sastopama celiakija?
Atbild Dr. med. MĀRCIS LEJA
Ar celiakiju ir dīvaini, jo tā vienlaikus ierindota gan to desmit slimību sarakstā, kuras ārsti visbiežāk palaiž garām nediagnosticējot, gan vērojama šīs slimības hiperdiagnostika. Par celiakiju rakstīja jau pirms 100 gadiem, bet tad vēl nezināja, kā šiem cilvēkiem palīdzēt, daudzi mira. Tagad zināms, ka visu mūžu jāievēro stingra bezglutēna diēta.
Latvijā daudzus gadus bija pieejami testi, kas tika atzīti par neuzticamiem. Pēc tiem sanāca, ka celiakija Latvijā ir katram piektajam!
Slimība ir tievās zarnas gļotādas bojājums, kuru izraisa glutēns. Atkarībā no tā, kurās vietās atrodas bojājumi, organismā traucēta dažādu uzturvielu uzsūkšanās. Tāpēc simptomi var būt dažādi: sāpes, gremošanas traucējumi, vemšana, neiroloģiskie simptomi, svara zudums, mazasinība u. c. Bet tikai pēc simptomiem vadīties nedrīkst – diagnoze noteikti jāapstiprina ar izmeklējumiem. Cilvēki, kam celiakijas diagnostika veikta nepilnīgi, iespējams, bezglutēna diētu ievēro bez vajadzības, un tā būtu jāpārskata.
Patiesībā vajadzīgi divi izmeklējumi: biopsija no tievajām zarnām un uzticams seroloģiskais tests. Tas var palīdzēt neskaidrās situācijās izslēgt slimību. Pēdējie dati liecina, ka Latvijā celiakija izplatīta 0,3–0,49 procentiem iedzīvotāju, mazāk nekā Eiropā kopumā. Tomēr bezglutēna produktu patēriņš ir liels, modes diētu veselie ievēro arī pie mums.
