Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gulēja dīvānā un našķējās
«Man vienkārši sāka nepatikt tas, ko redzēju spogulī,» PDz atzīstas Roberts Blass, kurš no ražena vīra dažu mēnešu laikā kļuvis par slaidu jaunekli.
«Jāņos satiku ģimenes draugus, kuri mani nebija redzējuši aptuveni gadu. Ieraugot mani, dažiem atkārās žoklis.
Bija arī tādi, kas piesardzīgi apvaicājās, vai man gadījumā neesot kāda slimība. Varu nomierināt – manam izskatam nav nekāda sakara ar kaitēm.
Tas ir manas apzinātas rīcības rezultāts,» par zaudētajiem kilogramiem saka Roberts.
«Esmu 173 centimetrus garš, un pirms pusotra gada mans vislielākais svars bija 94 kilogrami. Tolaik pirmo reizi mazliet pamāžojos ar svara zaudēšanu, taču tad atmetu ar roku. Nopietni pareizai ēšanai un sportošanai pievērsos šā gada sākumā. Esmu nometis ap 30 kilogramu, jūtos ļoti labi,» uzsver Roberts, kurš savās vizuālajās pārvērtībās ieguldījis nopietnu darbu.
«Vidusskolas un studiju laikā biju tik tievs, ka mamma mēdza teikt – viņai esot sajūta, ka atliek vien man pieskarties un es pārlūzīšu uz pusēm. Tievs biju arī pirms nepilniem sešiem gadiem, kad sāku strādāt Bez tabu. Taču tad aiz labas dzīves kļuvu dūšīgs,» smejoties stāsta reportieris.
Pie vainas bijušas neregulāras ēdienreizes un absolūts fizisko aktivitāšu trūkums.
«70 procentus no tā, kāds esi, nosaka tavi ēšanas paradumi. Agrāk neēdu brokastis, bieži izlaidu arī pusdienas. Vakarā, pārrodoties mājās, jutos šausmīgi izbadējies un drausmīgi sarijos. Ēdu nenormāli lielas porcijas un nesportoju. Vienmēr esmu izcēlies ar cītīgu strādāšanu. Agrāk darbā labprāt pavadīju garas stundas, pēc kurām negribējās vairs neko darīt. Brīvdienās vislabprātāk gulēju dīvānā, mielojos ar neveselīgiem našķiem un skatījos filmas,» atminas Roberts. «Mani bija pamanījuši kādas populāras diētas programmas pārstāvji un pirms gada piedāvāja notievēt ar viņu palīdzību. Toreiz atteicos, jo man nepatika viens noteikums – par to man viņi būtu aktīvi jāreklamē. Tagad labprāt viņiem piezvanītu un pateiktu – redziet, es visu sasniedzu arī bez jūsu palīdzības!» tā Roberts.
Atklājis sportošanu mājās
«Tagad manā dzīvē filmu ir mazāk, bet vietā nākušas daudz dažādu fizisko aktivitāšu,» atklāj Roberts. Viņš sporto vai ik vakaru. «Pirms kovida trakuma gāju uz trenažieru zāli, taču, kad visi sporta klubi tika slēgti, atklāju, ka iespējams sportot arī mājās. Ir tikai jāsaņemas sākt kaut ko darīt. Viss, kas nepieciešams, ir vingrošanas paklājiņš un hanteles. Kad vingrošanai mājās pievērsos es, hanteles jau bija kļuvušas par deficīta preci. Tās pirka visi, kas gribēja sportot mājās. Noliktavas tālākajā stūrī atradu noputējušas padomju laika hanteles un liku tās lietā,» atminas reportieris.
«Uzsākot aktīvu vingrošanu, es pamatīgi sastiepu plecu, tādēļ citiem iesaku pirms sportošanas pakonsultēties ar ārstu. Nevajag arī uzreiz forsēt ar drausmīgi lieliem svariem,» saka Roberts.
«Vingrojumu idejas smeļos gan īpašās lietotnēs, gan YouTube video. Sportošanai veltu vakarus, jo darba dēļ dažkārt mājās varu pārrasties arī deviņos vakarā. Parasti ieturu vieglas vakariņas un pēc stundas divām vingroju. Pēc tam neko vairs neēdu. Iedzeru karstu kumelīšu vai piparmētru tēju un dodos pie miera.»
Roberts atzīst – mājās vingrot šķiet daudz vieglāk nekā trenažieru zālē. «Neviens uz tevi neskatās, tev nav ne ar vienu jāmērās. Cenšos vingrot piecas sešas dienas nedēļā. Šodien ir mana pirmā atvaļinājuma diena, kuru biju ieplānojis sākt ar kārtīgu izgulēšanos. Taču piecēlos septiņos no rīta un devos uz sporta zāli,» lepojas Roberts.
Viņš atzīst – pateicoties regulārām fiziskām aktivitātēm, var izdarīt to, kam agrāk nepietika spēka. «Dzīvoju piektajā stāvā bez lifta. Agrāk, kāpjot augšā, jutu vieglu aizdusiņu, kas tagad ir pagātne. Vienā pastaigā vēsā mierā varu noiet pat 20 kilometrus.»
Bez gaļas iztikt nevar
«Tagad cenšos ēst gan no rīta, gan pa dienu, gan vakarā, bet daudz mazākas porcijas,» stāsta reportieris un uzsver – ne reizi nav juties badā. «Mans lielais atbalsts ir sieva, kas rūpējas par to, lai ledusskapī būtu tikai veselīgi produkti. No rīta pārsvarā ēdu ceptas vai vārītas olas ar dārzeņiem vai rupjmaizi.
No baltmaizes un bulciņām esmu atteicies.
Jau iepriekšējā vakarā sieva man sagatavo pusdienas, ko ņemu līdzi uz darbu kārbiņā. Parasti tie ir tvaicēti dārzeņi ar vistu vai citu veidu gaļu. Kartupeļus un makaronus es neēdu. Man garšo arī meksikāņu ēdieni. Sieva māk pagatavot ļoti gardu pupiņu sautējumu ar malto gaļu. Pusdienās man vienmēr ir gaļa, jo bez tās nespēju just sātu, un tas ir svarīgi, lai es neknakstītos ap saldumiem. Arī vakarā ēdu gaļu ar viegliem salātiem. Ja ļoti kārojas, varu apēst arī picas šķēli un izdzert kausu alus. Ikdienā gan no neveselīgā atsakos,» stāsta Roberts.
«Arī darba kolēģi mani atbalsta. Dažkārt, protams, izmet pa kādam pozitīvam jokam. Piemēram, apjautājas – vai tu šonedēļ vispār esi ēdis? Taču kolēģi ir arī tie, kas mani iedvesmo. Baiba Runce, Alise Kubiloviča, Artūrs Špaks – cilvēki, kas laika gaitā krietni uzlabojuši savu fizisko formu, ir motivējuši saņemties arī mani.»
Vai es sev tāds patīku?
Roberts neslēpj – zaudēto kilogramu dēļ bija pilnībā jānomaina garderobe. «Plaukta dziļākajā stūrī esmu saglabājis dažus lielos apģērba gabalus – ja nu kas. Bet ir daudz drēbju, kuras esmu uzvilcis vienu vai nevienu reizi, un no tām tagad vajag šķirties. Daudz ko esmu atdevis labdarībai.»
Tiem, kas sadzīvo ar lieko svaru un nespēj saņemties pārmaiņām, Roberts iesaka: «Vajag novilkt drēbes, nostāties spoguļa priekšā un godīgi sev atbildēt uz jautājumu – vai es sev tāds patīku? Ja patīc, viss kārtībā. Bet, ja ne, tad aizmirsti vārdu nevaru!»
Roberts vizuālo pārmaiņu dēļ saņēmis daudz vēstuļu no televīzijas skatītājiem ar jautājumu – kā viņam tas izdevās? «Atvainojos visiem, kuriem neesmu paspējis atbildēt. Lai cik paradoksāli tas skan – es, cilvēks, kas strādā televīzijā, esmu diezgan introverts. Tiešraides video sociālajos tīklos, kur var stāstīt citiem, kā uzturi sevi formā, nav domāts man,» atzīstas viņš.
