Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
15
-
0
-
1
-
5
-
0
-
0
-
0
-
"Pašlaik sirmums ir pat modes tendence – arī divdesmitgadīgas meitenes mēdz krāsot matus šādos toņos. Bet sievietes, kam mati tiešām ir sirmi, ne vienmēr viegli var izlemt par labu savam dabiskajam tonim, jo mūsu sabiedrības standarti liek izskatīties perfekti. Domāju, ka tā ir postpadomju telpa, krieviskās vides ietekme – Rietumu sabiedrībā tas vairs nav aktuāli. Perfektums nevienu vairs neinteresē. Tur primārā ir personība. Ja sievietei matos ir parādījusies sirma šķipsna vai ataugušas matu saknes, Rietumeiropā visdrīzāk to vispār nepamanīs. Pie manis ir skrējušas sievietes ar pāris sirmiem matiem, ka nu ir kaut kas steidzīgi jādara, lai to noslēptu, jo, nedod Dievs, kāds to pamanīs. Manuprāt, par to tiešām nevajadzētu jukt prātā.
Ja sieviete, kurai mati sirmo, tos krāso, turklāt tumšā tonī, mati jāpiekrāso gana bieži, jo, tiem ataugot, baltā svītriņa rada lielu kontrastu un no attāluma var pat izskatīties, it kā mati būtu atkāpušies. Ir dažādi paņēmieni, kā uz brīdi atlikt gājienu pie friziera – var veidot nevis stingru, taisnu, bet nekonkrētu matu celiņu, var iepūst vai iepūderēt īpašus tonējošus līdzekļus, tomēr vienīgais drošais veids ir atkal tos krāsot. Tas ir laikietilpīgi un pie laba meistara arī dārgi. Tāpēc nereti galu galā dāmas sāk domāt – vai man to vajag?
Citi lasa
Negribu dzeltenīgus
Daudzas sievietes baidās, ka, izlemjot sirmojošos matus vairs nekrāsot, tie iegūs dzeltenīgu toni. Patiesībā sirms mats ir balts, jo tajā vienkārši vairs nav pigmenta.
Sirmie mati kļūst dzeltenīgi no ūdens, kurā ir pārāk daudz dzelzs.
Un tad ir tā: jo vairāk matus mazgā, jo vairāk parādās dzeltenīgums. Tāpēc bieži vien matu gali ir izteiktāk dzelteni, bet nesen ataugušās saknes – gaišas, jo tajās dzelzs vēl nav paspējusi ieēsties. Tāpēc, lai iegūtu skaistu vēsu toni, mati ir vai nu šad tad jātonē pie friziera, vai arī ikdienā jālieto tieši sirmiem matiem paredzētie kopšanas līdzekļi. Var pirkt arī blondajiem matiem domātos šampūnus un kondicionierus, kam nedaudz pievienots zilais pigments.
Ja sirmus matus tonē pie friziera ar balzamu vai krāsu, parasti tiem piešķir vieglu nokrāsu – padara mazliet pelēkākus vai bēšīgākus, bet tā, lai, saknēm ataugot, neveidojas izteikts kontrasts. Ar toni var spēlēties un to piemeklēt pie acu krāsas, pie apģērba, pie noskaņojuma vai gadalaika. Ja personīgais stils un dāmas raksturs to atļauj, sirmajos matos var iekrāsot zilu šķipsnu. Vai – melnu. Var ietonēt galus.
Lēnā pāreja
Ja visu laiku mati ir krāsoti, tad dabūt mākslīgo toni nost un uzreiz iegūt skaistus, dabiski sirmus matus ir gandrīz neiespējami. Viens variants pārejai – ataudzēt pietiekami garas sirmās saknes un tad nogriezt īsus. Var izlīdzēties ar šķipsnu krāsošanu. Tātad – nevis tiek nokrāsoti visi sirmie mati, bet tikai šķipsnas. Tā pamazām var pāriet uz tīro, individuālo toni. Šādi krāsojot arī ataugušās saknes nebūs tik izteikti redzamas.
Esmu novērojis, ka lielākoties labāk izskatās proporcija, kad sirmo matu ir vairāk nekā savu dabiski tumšāko.
Kad aptuveni 75 procenti matu ir nosirmojuši, rodas elegants sāls un pipari efekts.
Pārejas posmā, kamēr sirmo matu vēl maz, vislabāk tomēr ik pa laikam tos krāsot, izvēloties toni, kas tumšos padarīs gaišākus, bet sirmos – par pustonīti tumšākus. Mazliet izlīdzināt abas krāsas, it kā visu sapludināt. Tad arī ataugot saknes nav ļoti redzamas.
Svarīgs ir griezums
Lai sirmi mati izskatītos stilīgi, būtisks ir griezums. Tas var būt gan pilnīgi klasisks, piemēram, karē, gan kaut kas īss un traks. Tomēr nebūt nav tā, ka tikai īsi sirmi mati izskatās skaisti, esmu redzējis brīnišķīgas sirmas copes un bizes. Viss atkarīgs no sievietes koptēla. Un attieksmes pret sevi."
Privātās pieredzes
«Viss, vairs nekrāsošu!»
Ruta Lūse, organizācijas attīstības centra Spring Valley valdes priekšsēdētāja:
«Nu jau būs vismaz gadi pieci, kopš vairs nekrāsoju matus. Vienmēr esmu bijusi milzīga eksperimentētāja – kādi tikai mati man nav bijuši! Lillā, melni, blondi un brūni! Bet ar laiku zem krāsas mati kļūst sirmāki un sirmāki… Tā kā mans darbs ir saistīts ar biežu uzstāšanos auditorijas priekšā un mati man aug ļoti strauji, pienāca brīdis, kad ik pa divām nedēļām bija jādomā, kā tikt pie meistara un tos atkal piekrāsot.
Kādā reizē izdomāju un teicu savam foršajam meistaram Mārtiņam no MarVinc: «Viss! Nekrāsošu!» Viņš vēl mani drusku mēģināja atrunāt, bet beigās norunājām: nogriežam, paskatāmies, ja būs šausmīgi – krāsosim. Mārtiņš man toreiz izveidoja ļoti īsu griezumu, sariktēja tā, ka izskatījās, ka sirmajiem ir iekrāsoti galiņi (patiesībā tā bija iepriekš krāsotā rūsganā krāsa). Un izskatījās ļoti labi! Pats teica komplimentus, arī pēc tam citi teica – vai, cik skaisti! Kamēr vasarā dzīvojos pa laukiem, mati vēl atauga, un tad jau varēju pilnībā pāriet uz dabisko toni.
Vairs nekrāsošu matus. Man ļoti patīk, kā sirmie izskatās un ka ir tik ērti. Nav jāuztraucas, vai tikai neuzpūtīs vējš, pakausī neparādīsies baltās saknes un neizskatīsies, ka pliks pauris (smejas). Matus tikai izmazgāju, izpurinu, un frizūra man ir gatava piecās minūtēs. Turklāt sirmiem matiem var ģērbt klāt jebko, jo piestāv visas krāsas.
No ceļojuma Meksikā man spilgti palikusi prātā kāda aina – sieviete ar pilnīgi sirmiem, bieziem, pagariem matiem bija tos saņēmusi astē un apsējusi ar platu, melnu samta lenti. Izskatījās vienkārši un stilīgi.
Sirmi mati, protams, parāda zināmu vecumu, un daudzas dāmas baidās no tā. Bet ko tad tur baidīties? Kamēr baidīsies, visa dzīve paies garām!»
«Lepojos, ka man ir tik skaista matu krāsa!»
Dace Rukšāne, rakstniece:
«Man ir paveicies ar gēniem, jo manā ģimenē gan no tēva, gan mātes puses visiem ir ļoti skaists sirmais tonis. Manā dzimtā sievietes diezgan agri kļūst sirmas, toties tonis ir tāds sudrabains. Mati nekļūst dzelteni, bet ir platīna pelēki. Šādu toni nevar dabūt pat krāsojot.
Man pašai pamattonis ir pelēks, kā daudzām Latvijas sievietēm, un tad kopā ar sirmajiem sanāk tāds sāls ar pipariem. Man ļoti patīk, jo piestāv gan acu krāsai, gan ādas tonim.
Agrāk matus krāsoju un balināju, un reiz, kad biju atnākusi pie friziera ar tādām krietni ataugušām saknēm, ierosināju pirms krāsošanas nogriezt. Atceros, toreiz skatījos friziera spogulī uz sevi ar ataugušajiem balinātajiem matiem, un seja izskatījās tāda nogurusi, nogurusi. Tiklīdz tos nogrieza nost, ādas krāsa pēkšņi izskatījās daudz svaigāka. Arī friziere iesaucās: «Vai, pilnīgi seja izmainījās!» Toreiz sapratu, ka sirmie, dabiskie man izskatās daudz labāk. Pēc tam vairs nekrāsoju.
Ja mati būtu cietāki un taisnāki, droši vien audzētu tos garākus. Bet manējie ir sprogaini un vijīgi, tāpēc, tiklīdz paaug garāki, izskatās nekārtīgi. Turklāt esmu pieradusi, ka aizeju gulēt un pieceļos ar to pašu frizūru.
Ne bieži, bet, protams, arī man ir aizrādīts: «Kā tad tu tā? Ar sirmiem.» Bet uzskatu, ka tas ir provinciāls viedoklis. Tad atbildu: lepojos, ka man ir tik skaista krāsa. Un daudzas sievietes visur pasaulē ar savu dabisko sirmo toni lepojas. Mūsdienās pat slavenas aktrises nekrāso sirmos matus, arī lielajos žurnālos modes lapās tagad liek sievietes ar sirmiem matiem. Un, starp citu, mana meita grib nokrāsot matus tādā tonī, kāds ir man. Kaut gan viņai ir tikai 20 gadu.»
«Sabiedrības spiediens bija milzīgs»
Nataļja Steļmačenoka, interjera dizainere:
«Nosirmoju ļoti agri – jau divdesmit piecu gadu vecumā apmēram 70 procenti matu bija sirmi. Savādi, jo ne man liela stresa – parasta dzīve –, ne ģenētika tāda, jo ģimenē visi ir ilgdzīvotāji un nemaz tik agri nesirmoja. Tā es jau ļoti sen krāsoju matus, lai slēptu sirmumu. Ilgu laiku man tas nesagādāja problēmas, patika aiziet pie friziera, veltīt laiku sev, arī krāsas mūsdienās ir tik labas, ka mati ir jauki, zīdīgi. Bet pēc 45 gadu vecuma sāku just, ka man tas ir apnicis. Daudz strādāju, esmu ļoti aizņemta, bet divas nedēļas pēc tam, kad esmu bijusi pie friziera, atkal pamanu kārtīgas baltas saknes. Turklāt matu krāsošana mani sāka nomākt – jā, skaisti, bet zinu taču, ka mākslīgi. Šķiet, tam bija saistība ne tikai ar izskatu, bet arī iekšējām pārmaiņām sevī. Tādu kā ceļu pašai pie sevis.
Mans frizieris ir Artis Bandonis, kuru es ļoti augstu vērtēju un kuram absolūti uzticos. 2014. gada nogalē sēdēju pie viņa friziera krēslā un atkal sūdzējos, ka saknes tik ātri izaugušas un vai tiešām modernajā pasaulē nav izdomāts, kā šo problēmu atrisināt. Viens uz otru spoguļa atspulgā skatījāmies un teicām: «Bet varbūt nekrāsojam?» Man spilgti palika prātā, ka viņš toreiz piebilda: «Tas ir ceļš stiprajām.» Tobrīd man tiešām ilgi bija ļoti jāpastāv par savu izvēli, jo sabiedrības spiediens bija milzīgs, bet tas tiešām bija solis tuvāk sev un savai būtībai.
Pirms tam krāsoju matus tumšā šokolādes tonī. Pagāja gandrīz gads, kamēr mati izauga un es pilnībā atbrīvojos no krāsotajiem. Gan ģimene, gan kolēģi, pat nepazīstami cilvēki sabiedriskajā transportā man izteica komentārus, lai taču es nokrāsoju tās sirmās saknes. Ģimenē, tuvākajā lokā, nopietnām sejām jautāja, vai kaut kas ir atgadījies, vai man vajag palīdzēt. Bet es vienkārši vairs negribēju krāsot matus.
Toreiz mani ļoti atbalstīja cilvēks, ko no sirds mīlu, – stiliste Žanna Dubska. Kad viņai pateicu, ka esmu tā izlēmusi, viņa dziļi ievilka elpu, izelpoja un atbildēja: «Galvenais ir actiņas un aksesuāri.» Un tā arī ir. Kamēr mati ataug, ir nepieciešams labs griezums un jāliek akcents uz grimu un aksesuāriem.
Lēmums pāriet uz sirmajiem matiem pat ietekmēja manu karjeru – bija klienti, kas atteicās no maniem pakalpojumiem. Vēlāk izvērtējot, sapratu, ka tie bija cilvēki, kuri paši nezināja, ko īsti vēlas un kas viņiem patīk. Palika tikai tie klienti, kuri bija gatavi pieņemt nobriedušus lēmumus.
Bija brīži, kad tomēr gribēju padoties un nokrāsot. Bet tagad esmu laimīga, ka izturēju. Tagad manī ir miers un komforts. Man ir matu krāsa, kas pašai patīk, man ir mans iecienītais melnais apģērbā un manas sudraba rotas.
Domāju, ka tagad pāriet uz sirmiem matiem noteikti ir vieglāk nekā savulaik man, jo tā ir modes tendence. Nekrāsojot sirmos matus, tagad dāmas būs vilnī, nevis zem viļņa, kā bija man.»
