Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Salātu izlase
Dziedot slavas dziesmu salātiem, nevar izcelt tikai vienus vai otrus, jo visi salāti (Lactuca sativa L.) ir veselīgi un katram ir savas garšas nianses un priekšrocības. Vieni ir kraukšķīgāki, otri maigāki, trešie sulīgāki… Ja ir dārzs, var izaudzēt, kādus vien vēlies, jo salātu šķirņu patiešām ir daudz, bet šī izlase tapusi, ielūkojoties tirgu un veikalu piedāvājumā.
- Lollo tipa salāti (zaļie Lollo Bionda vai sarkanīgie Lollo Rosso) – diezgan ātri aug, veidojot kuplu lapu rozeti. Krokainās lapas, kas izskatās gluži vai pēc princešu kleitām, šķiet, ir latviešu iecienītākie salāti, un arī iegādāties tos var gandrīz katrā tirgū un veikalā.
- Romiešu salāti ir izcili kraukšķīgi, garenas galviņas rozetes ar zaļām vai sarkanīgi brūnām lapām, kas iekšpusē ir gaišākas. Piemīt viegls rūgtenums, tomēr tas nepavisam nav saistāms ar jēdzienu «rūgti salāti», drīzāk ar garšas kārpiņu niansēm. Nu jau romiešu salātus var atrast ne tikai veikalos, bet arī tirgū, vismaz Rīgas Centrāltirgū noteikti!
- Ledussalāti jeb aisberga (iceberg – angļu val.) salāti. Vieni no kraukšķīgākajiem salātiem, kam lapas veido ciešas, ieapaļas galviņas (atdalītas lapas ir gluži kā bļodiņas). Veikalos un tirgos var nopirkt lielākoties importētos ledussalātus, bet, ja gribas izaudzēt dārzā pašai, mēģini droši!
- Frisē. Kaut gan frisē pieder pie lapu salātu grupas, kraukšķīguma ziņā tie neatpaliek no daža laba galviņsalāta, turklāt izskatās dekoratīvi. Ļoti labus Latvijā (SIA Letis) audzētus frisē salātus var iegādāties Rimi lielveikalos.
- Ozollapu salāti un sviesta salāti izceļas ar mīkstākām lapiņām, tāpēc tie ātrāk vīst un arī jāapēd ātrāk. Meklē lielveikalos un tirgos pie vietējiem audzētājiem.
Salāti, kas nav salāti
Tautā par salātiem dēvē arī citus augus, piemēram, endīvijas, kas patiesībā ir cigoriņi, rukolu jeb eruku, kas pieder pie kāpostu dzimtas, arī salātu baldriņi jeb rapunceļi, kas pārstāv baldriānu dzimtu. Taču, teiksim, rukola ar savu pikanto noti tik labi iederas zaļo salātu bļodā, ka bez tām vienkārši nevar! Savukārt salātu baldriņu mazās, apaļīgās lapu rozetītes izceļas ar maigu, riekstainu garšu un piešķir salātu maisījumiem glītu akcentu.
4 aizdomīgi jautājumi par salātiem
Atbild Mārīte Gailīte, dārzeņkope.
- Salāti un nitrāti tajos. Vai ir pamats bažām?
Nē, nav gan! Pirmām kārtām salātos un arī spinātos nitrāti tiek limitēti. Pirms kāda laika aptaujāju vairākus salātu audzētājus, kas veic nitrātu analīzes, un arī Pārtikas veterināro dienestu, – izrādījās, ka vairāku gadu laikā analīžu rezultāti liecina, ka nitrātu līmenis ir līdz pat desmit reizēm zemāks nekā pieļaujamā regulā noteiktās normas. Tā ka bažām nav pamata, drīzāk gribētu atgādināt, ka zināmā daudzumā nitrāti ir pat veselīgi, jo palīdz sirdsdarbībai. - Vai ievestie salāti ir migloti ar kādu ķīmiju?
Salāti ir lapu dārzeņi, tāpēc tos ar augu aizsardzības līdzekļiem nemiglo. Turklāt tas nebūtu efektīvi, jo salātu uzbūve nav tam pateicīga – lapa virs lapas, cita citu nosedz. Toties ar kalcija nitrātu gan salātus mēdz miglot, lai novērstu lapu maliņu iedegas. Un kāda vaina apēst salātu, kas bagāts ar kalciju? Labāk tā nekā pirkt kalciju tabletēs aptiekā! - Kāpēc salāti brūnē un kļūst rūgti? Vai tumša griezuma vieta liecina, ka salāti nav svaigi? Kas vēl jāskatās pērkot?
Kā jau pieneņu radinieki, arī salāti griezuma vietā izdala piensulu, kas, saskaroties ar gaisu, ļoti ātri oksidējas un kļūst sarkanīgi brūna. Jo ilgāk salāts stāv, jo tumšāka kļūst griezuma vieta. Tātad to ir vērts aplūkot, salātu pērkot, taču, tā kā oksidēšanās notiek ātri, jārēķinās, ka zināms tumšums griezuma vietā nav nekas slikts. Izvēloties salātus veikalā, svarīgi skatīties, lai lapas nebūtu apvītušas un iepelējušas. Starp citu, ir zinātniski pierādīts, ka uz tiem salātiem un citiem zaļumiem, kurus apsēdušas dažādas augu infekcijas, vairāk ir arī salmonellas un patogēnās zarnu nūjiņas.
Savukārt rūgti salāti biežāk kļūst tad, ja tiem trūkst mitruma un ir par karstu. Karstumā ir sauss gaiss un salātos pastiprināti veidojas rūgtās vielas, tādējādi augi aizsargājas no laputīm, kurām patīk karsts laiks, bet negaršo rūgtas lapas. - Kāpēc salātu maisījumi speciālajos maisos glabājas labi, bet, tiklīdz iesaiņojumu atver, ātri apvīst?
Šajos maisos parasti ir modificēta gaisa un gāzes vide – mazāk skābekļa un vairāk ogļskābās gāzes. Gaisā, ko elpojam, skābekļa un ogļskābās gāzes attiecība ir citāda, savukārt pārtikas iesaiņojumos ražotāji parūpējas par to, lai produkts ilgāk saglabātos svaigs un tvirts. Salāti, īpaši noplūktas mazas lapiņas, ļoti strauji elpo un vīst, bet specifiskā vide iesaiņojumā šo procesu bremzē.
Salāti galdā
Pirms piešķin lielu bļodu ar salātiem un cel to galdā, jāpagaršo, vai lapas nav rūgtas. Mazliet, bet ne pilnīgi salātlapu rūgtumu var mazināt, pamērcējot tās ledusaukstā ūdenī, novērojis Māris Astičs. Tādējādi lapas kļūs stingrākas un tvirtākas. Mērcēšanu var veikt arī tad, ja salāti ir mazliet apvītuši, taču nevajag mērcēt pārāk ilgi.
Ja salātlapas vajag dažas dienas uzglabāt, dara tā: ņem ietilpīgu kasti (vēlams ar restītēm vai caurumiņiem, lai vēdinās), izklāj to ar sausām papīra salvetēm, uz tām liek salātus un pāri klāj samitrinātas papīra salvetes. Šādi salātus (īpaši labi glabājas romiešu lapas un ledussalāti) ledusskapī var noturēt pie dzīvības un skata gandrīz nedēļu, tikai salvetes regulāri jāmaina un kasti nedrīkst hermētiski noslēgt.
Skalo un nožāvē!
Bieži vien starp salātlapām atrodas pa kādam gliemezītim un, sevišķi krokaino šķirņu lapās, arī smilšu graudiņam. Tāpēc salātlapas lielākoties jāskalo, bet, lai tās būtu baudāmākas un labāk saķertos ar eļļas bāzes mērcīti, pēc tam arī rūpīgi jānosusina.
Var, protams, katru lapu susināt atsevišķi, tomēr krietni ātrāk un kvalitatīvāk būs ar salātu žāvētāju, kas veidots pēc centrifūgas principa.
Vienkāršs, ar roku griežams salātu žāvētājs veikalos maksā 4–20 eiro, un tas sastāv no diviem traukiem. Ārējais ir kā liela bļoda, kur uzkrājas liekais ūdens no salātiem. Iekšējais trauks ir kā siets, kurā saliek noskalotās salātu lapas, uzliek vāku un griež centrifūgu.
Mērci pasniedz atsevišķi
Zināms, ka agrāk visās mājās ēda tikai viena veida salātus, samaisot ar krējumu, rūgušpienu vai paniņām, piegriežot dilles, lokus, gurķus un šo to vēl. Tagad šādi salāti joprojām saistās ar omulīgām lauku pusdienām dārzā, un jāsaka, kā ir, – tiem nav ne vainas!
Tomēr, pateicoties arvien plašākajam salātu šķirņu klāstam, visai pārliecinošu nišu iekarojuši zaļie salāti ar dažādām eļļas bāzes mērcītēm. Māris Astičs iesaka salātu mērci galdā vienmēr pasniegt atsevišķi, lai katrs ēdējs pats varētu to pārliet svaigajām salātlapām tieši pirms ēšanas, – tiklīdz mērci ielej lielajā salātu bļodā un apmaisa, salātu lapas sāk sakristies, zaudē tvirtumu. Turklāt – jo ilgāk salāti stāv, jo vairāk sakrītas.
Idejas salātu mērcēm
Salātu mērces uz eļļas un etiķa bāzes var būt neskaitāmās variācijās, turklāt konkrētas sastāvdaļu attiecības nav iespējams ieteikt, jo eļļas ir dažādas, etiķi ir gan saldāki, gan skābāki, arī konsistence atšķiras. Māris Astičs ir pārliecināts, ka jāuzticas garšas sajūtai: ik pa laikam jānobauda un jāsaprot, ko vēl prasās pievienot. Mērces sastāvdaļas var vienkārši samaisīt, taču labāk ir sakult. Visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, salej un saber traukā, tad ņem putojamo slotiņu un, pamazām lejot klāt eļļu, sakuļ mērcīti. Kulšanas procesā mērce mazliet iebiezēs. Ja mājās nav putojamās slotiņas, visas sastāvdaļas un arī eļļu var saliet burciņā, cieši aizskrūvēt un kārtīgi sakratīt kā tādu šeikeri.
Lūk, divas kombinācijas iedvesmai!
- Baltais balzametiķis, cukurs, sarkanais sīpols un olīveļļa.
Katliņā pavāra etiķi ar cukuru, ieber smalki sakapātos sīpolus, mazliet apvāra, kad padziest, sakuļ ar olīveļļu. Sāli pieber pēc garšas. Izcila mērcīte grieķu salātiem, dārzeņiem u. tml. - Tumšais balzametiķis, sojas mērce, sinepes, medus un olīveļļa.
Visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, samaisa, tad, lēni lejot klāt olīveļļu, viegli sakuļ. Saderīgi ar dažādu salātu maisījumiem.
Ja eļļas bāzes mērci gribas asāku un pikantāku, var pievienot sīki sakapātu čili, ingveru, citronzāli, kaperus, piparus.
Ja salāti aug dārzā
- Sēj vairākas reizes. Salāti aug samērā ātri, tāpēc nevajag tos iesēt uzreiz un daudz. Var sēt visu sezonu, vislabāk pa nelielam daudzumam, lai visu laiku varētu plūkt svaigas, jaunas lapiņas, jo pārauguši salāti, kurus nespēj realizēt, kļūst negaršīgi, sīksti un nereti rūgti. Ieteicamais sēšanas biežums ir pusotra nedēļa.
- Vēro laikapstākļus. Lielā vasaras karstumā salāti negrib dīgt, jo optimāli tie labi sadīgst ap +16 grādiem. Ja ir ļoti karsts laiks, salāti jāsasēj kastītē un jānovieto vēsākā vietā (šķūnītī, verandā), lai dīgst.
- Regulāri laisti. Salātiem patīk trūdvielām bagāta, auglīga, pietiekami irdena augsne un regulāra laistīšana. Salātus nedrīkst iekaltēt, jo sausumā aizkavējas augšana, salāti priekšlaikus izzied, karstumā kļūst rūgti.
- Nolasi gliemežus. Mazdārziņā gliemeži ir galvenie salātu kaitnieki, tāpēc dobes regulāri jāapskata. Pret gliemežiem var izmantot speciālas granulas un dažādas tautas metodes, bet vienkāršākais ir regulāri tos nolasīt.
