Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līgavas visā pasaulē, protams, sapņo par viņas kleitām, taču visiem pārējiem drīzāk neliek mieru cits jautājums – vai tiešām šī smalkā, trauslā sieviete baltajā peldkostīmā baseina fonā var būt septiņdesmit piecus gadus veca? Trīsdesmit pieci – varbūt. Četrdesmit pieci – iespējams. Viņas ārējais tēls ir tieši tikpat neparasts kā fakts, ka modes dizaineres karjeru, kas viņai atnesa pasaules slavu, Vera Vanga uzsāka tikai 40 gadu vecumā.
Slidas no rotaļlietu veikala
Vera Elena Vanga piedzima 1949. gadā vecākiem, kuri dažus gadus iepriekš bija emigrējuši uz ASV no Ķīnas. Tikai nevajag iedomāties, ka Vangas bērnība bija grūta, kā tas bieži vien gadās emigrantu atvasēm. Nebūt! Vangas tēvs jau Ķīnā bija ieguvis labu izglītību, ko pēc tam papildināja, studējot vienā no prestižākajām ASV universitātēm – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, un vēlākos gados ieņēma prestižus amatus dažādās naftas kompānijās. Savukārt māte, profesionāla pianiste, strādāja par tulci Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Iespējams, citas apstākļu sakritības rezultātā pasaule pazītu nevis modes dizaineri, bet gan daiļslidotāju Veru Vangu. Jo, redziet, kādā jaukā ziemas dienā Veras tēvs savai mazajai princesei uzdāvināja rotaļlietu veikalā pirktas slidas. Bez kāda īpaša nodoma, vienkārši lai iepriecinātu bērnu, kas jau bija paguvusi apgūt skrituļslidošanu. Vangu ģimene dzīvoja Ņujorkā, un tieši tur – 72. ielas un Centrālparka stūrī – bija dīķis, kas mēdz aizsalt, un Vera, apāvusi savas jaunās slidas, spēra pirmos soļus uz ledus.
«Tā bija viena no neparastākajām sajūtām, kādu man nācies piedzīvot,» viņa atceras. Nākamie sešpadsmit gadi bija izlemti šai mirklī: katru dienu pēc skolas viņa cītīgi devās uz daiļslidošanas nodarbībām – vispirms brauca labu gabalu ar autobusu, tad kājām nogāja četrus kvartālus, trenējās, mēroja ceļu mājup, pildīja mājasdarbus un nākamajā dienā darīja to visu atkal. «Vasarās – no jūnija līdz augustam – modos jau četros un domāju: ko gan dara manas draudzenes? Atpūšas Hemptonas pludmalē. Bet es līdz divpadsmitiem dienā biju paguvusi jau septiņas stundas trenēties. Draudzenes darīja to, kas tām patīk, bet man viņu bija mazliet žēl – jo es darīju to, ko mīlu.» Visas šīs pūles bija viena mērķa vārdā – iekļūt ASV olimpiskajā daiļslidošanas izlasē.
Diemžēl 1968. gadā šis sapnis bija izsapņots – Vera gan startēja ASV daiļslidošanas čempionātā, tomēr izlasē neiekļuva. «Biju izmisusi,» viņa atceras. «Jutos pilnīgā depresijā, bet vēlākajos gados tas kļuva par dzīves moto – lietas, kas mani patiesi interesēja un patika, sākotnēji nemaz nepadevās.»
Būšu vēstniece Parīzē
Līdzās daiļslidošanai Verai kopš bērnības bija interese par modi. Viens no viņas iedvesmas avotiem bija pašas māte Florence, kas ķīnietei bija neraksturīgi gara – metrs septiņdesmit centimetru.
«Mana interese par modi sākās līdz ar mammu, kura ģērbās tā, lai atstātu iespaidu uz citiem.
Viņa rūpīgi izvēlējās apģērbu, kas piestāvētu garajam augumam, valkāja bikses, kas bija visai netipiski, un apģērbs bija veids, kā viņa dzīvē realizēja ilgas pēc radošuma.»
Otrs, ne mazāk nozīmīgs aspekts – viena no Veras mīļākajām pilsētām pasaulē ir Parīze, kur pirmoreiz viņa nokļuva ģimenes brīvdienās. Kādu dienu, kad viņa kopā ar vecākiem un brāli pastaigājās pa Parīzes ielām, sāka līt. Vera stāvēja krustojumā un skatījās, kā lietus lāses krīt uz viņas ādas kurpēm – pelnu pelēkām Mary Jane, ko bija nopircis tēvs.
«Tā bija neparasta kurpju krāsa un kopā ar lietus lāsēm Parīzes ielās izskatījās maģiski. Un Parīze bija maģiska.
Man joprojām ir foto, kur stāvu pie Versaļas pils savās mazajās kurpēs, mētelītī ar divrindu pogām, un atceros, ka teicu vecākiem: gribu šeit atgriezties,
būt vēstniece. Lai gan man nebija ne jausmas, ko šis vārds nozīmē.» Var teikt, ka viņa atgriezās. Ne gluži kā vēstniece, bet – varbūt tomēr. Lai tas notiktu, Verai gan bija jāpieaug.
Došu tev darbu Vogue!
Un pieauga viņa ātri – vismaz karjeras nozīmē. Skaidra lieta, ka piedzimstot Vangas mutē bija ielikta maza sudraba karotīte – jo ne kuram katram pieejamas regulāras brīvdienas Parīzē un mācības vienā no senākajām privātskolām ASV Sarah Lawrence College. Tāpat kā kabatā – krietna deva laumiņu labvēlības. Jo, redziet, tajā pašā kvartālā, kur dzīvoja Veras ģimene, atradās modes dizainera Yves Saint Laurent veikals, kur divus gadus pēc kārtas Vera skolas brīvlaikā strādāja par skatlogu noformētāju un pārdošanas asistenti. Un tālākais notika kā filmā – kādu dienu veikalā ienāca žurnāla Vogue amerikāņu izdevuma leģendārā redaktore Diāna Vrīlenda un, novērtējusi jaunās meitenes prasmes, pasniedza savu vizītkarti ar vārdiem: «Kad beigsi mācības, piezvani man. Došu tev darbu žurnālā.»
Tēvs atvēsināja Veras sajūsmu par tikšanos, apgalvojot, ka slavenā redaktore tikai bijusi pieklājīga.
«Neviens par tevi pēc diviem gadiem neatcerēsies.»
Tomēr, kad, beigusi skolu, Vera piezvanīja, Vrīlenda viņu atcerējās gan. Tālāk notika gandrīz vai neticamais: vispirms viņa kļuva par modes redaktora asistenti, bet tad, strauji virzoties pa karjeras kāpnēm, nieka divdesmit triju gadu vecumā – par jaunāko Vogue redaktori visā tā pastāvēšanas vēsturē un strādāja tur nākamos septiņpadsmit gadus par modes redaktori. Domas par savu modes namu vēl bija tālas un miglā tītas, un, kad par savām ilgām Vera pastāstīja tēvam, viņš jau atkal bija visnotaļ skarbs: «Tu esi strādājusi tikai žurnālā. Būs jāierāda, ka vari strādāt arī modes namā.» Arī viņa pati īsti neticēja tam, ka varētu vadīt un uzturēt modes namu.
Un atkal viņas dzīvē ienāca cilvēks, kurš visu mainīja, – amerikāņu modes dizainers Ralfs Lorēns. Viņš uzaicinājis Vangu uz tikšanos un uzdeva jautājumu: «Kas tev nepatīk manis radītajā apģērbā?» Pārvaicājusi, vai viņš vēlas saņemt tīkamu vai godīgu atbildi, viņa visai skaidri nosauca to, kas nepatīk. Un viņš Verai Vangai piedāvāja darbu savā modes namā, kur viņa bija atbildīga par Ralph Lauren aksesuāru dizainu.
Neatrodamā kāzu kleita
Arī Veras privātajā dzīvē bija pārmaiņas – viņa bija satikusi investoru Arturu Bekeru un trīsdesmit deviņu gadu vecumā gatavojās precēties. «Biju nedaudz vecāka kā tipiskas līgavas tolaik un, meklējot sev līgavas kleitu, biju aplūkojusi visu iespējamo – no otro roku veikaliem līdz Chanel. Nekas no redzētā mani neuzrunāja.»
Kāzām bija iecerētas divas kleitas – tradicionāla līgavas kleita, ko, atbilstoši ķīniešu tradīcijām, nomainītu nacionālais tērps. Nespējot atrast neko sev atbilstošu, Vanga nolēma pati radīt savas kleitas dizainu un ballītei pēc ceremonijas tradicionālā nacionālā tērpa vietā izvēlēties kleitu. Redzot meitas radīto tērpu, viņas tēvam, kā jau uzņēmējam, radās ideja – viņš uzskatīja, ka līgavu kleitu bizness varētu būt visnotaļ potenciāls un tam ir maz risku, jo cilvēki precas vienmēr.
Tā nu gadu pēc kāzām Vanga atstāja Ralph Lauren namu, lai radītu pati savu zīmolu Vera Wang Bridal House. Viņa atvēra veikalu dzimtajā Ņujorkā un vienu no savām pirmajām kāzu kleitām radīja ASV senatora Roberta Kenedija un viņa sievas Eteles dēla līgavai. Kopumā kopš sava zīmola izveides
Vera Vanga radījusi vairāk nekā sešdesmit līgavu kleitu kolekciju, un viņas modes impērijas vērtība tiek lēsta ap 630 miljoniem ASV dolāru.
Starp citu, pēc divdesmit trīs gadus ilgas savienības, kurā uzaugušas divas adoptētās meitas, laulība, kas aizsāka dzīvi mainošo biznesu, ir šķirta. «Joprojām esam labi draugi,» viņa korekti un cieņpilni saka par bijušo vīru, un nav iemesla tam neticēt.
Četrdesmit – un jauns sākums
Kad runā par Vangu, visbiežāk tiek akcentēts tas, ka Verai bija «jau četrdesmit gadu», kad aizsākās viņas bizness. Itin kā četrdesmit būtu kāds milzīgs vecums… Šodien, sēdēdama savā zen stilā iekārtotajā birojā pašā Ņujorkas centrā, kurā sastopas visi dabas elementi – koks, uguns, akmens, stikls un ūdens čalas –, septiņdesmit piecus gadus vecā Vera Vanga atzīst:
«Iespējams, būtu gribējusi kļūt par dizaineri, aizsākt savu zīmolu jau divdesmit vai trīsdesmit gadu vecumā,
bet tolaik man ne tuvu nebija tik daudz spēka un zināšanu, lai šo biznesu realizētu. Pat četrdesmit gadu vecumā nebiju līdz galam pārliecināta, ka vajadzētu to darīt. Man bija brīnišķīga karjera gan izdevniecībā Conde Nast, gan Ralph Lauren – labākais, ko vien industrija varēja piedāvāt. Un man patiesi patika tas, ko daru, neskaitīju darba stundas. Ja kāds gribēja ar mani runāt par darbu svētdienas pēcpusdienā, kad biju ar ģimeni vai draugiem, – lieliski, jutos glaimota, ka kādu interesē mans viedoklis. Kad aizgāju no Ralph Lauren un uzsāku savu biznesu, daudzas no tām durvīm, kas pirms tam bija plaši atvērtas, aizcirtās manā degungalā – vai tas būtu auduma ražotājs vai ballīte, ko vēlējos apmeklēt. Jo, salīdzinot ar to, kas biju pirms tam, tagad biju tik… maza. Skarbi. Bet es vēlējos atrast nodarbošanos, kur justu aizrautību, un strādāt. Kad atvēru veikalu, pamatā tajā pārdevu citu dizaineru darinājumus – man bija saglabājušies lieliski kontakti Parīzē un Londonā, un veikala kolekciju papildināju ar vienu manis radītu līgavas kleitu, lai redzētu, vai to vispār kāds pirks. Tad otru, trešo un ceturto. Līdz beidzot viss veikalā nopērkamais bija manis radīts.»
Šodien viņas modes nama kolekcijā ir ne tikai līgavu kleitas, bet arī aksesuāri, smaržas un trauki.
Sapņu kleitas
«Līgavu kleitu pasaulē mani redz kā klusu dumpinieci. Nu, varbūt arī nemaz ne tik klusu,» Vanga atzīst. Viņa bija tā, kas ASV aizsāka ieradumu pēc laulību ceremonijas līgavai pārģērbties otrā kleitā – kāzu svinībām ērtākā un ballītei piemērotākā. Vanga radījusi kolekciju ar sarkanām kāzu kleitām – kā veltījumu savām saknēm Ķīnā, kur šī krāsa simbolizē veiksmi. Bijušas arī melnas un apakšveļas stila līgavu kleitas: «Iedvesmojos no draudzenēm, kas tolaik tā ģērbās.
Daudzi teica, ka ir nomācoši redzēt līgavu melnā, bet es iebildu – nē, tas ir seksīgi!»
Un daudzas līgavas patiesi izvēlējās melnu kleitu.
Vangas radītās līgavu kleitas ir elegantas, vienlaikus, ļaujot līgavai neko nezaudēt no savas personības, nepārvēršoties baltā sniega mākonī. Dramatiski tērpi ar smalki sievišķīgām detaļām, tīrām līnijām un izteiktu siluetu, romantiskas tilla kleitas un minimālisms – tas viss ir atrodams Veras Vangas kolekcijās. Zīmolam raksturīgi izsmalcināti mežģīņu raksti, drapējums, neparasti audumi. Zīmola kleitu cenu amplitūda ir no 5000 līdz pat vairāk nekā 36 000 ASV dolāru. Dārgākā Veras Vangas kleita maksājusi 1,6 miljonus ASV dolāru un nekad nav nopirkta – tas ir mākslas darbs, darināts no 2009 pāvu spalvām. Vanga radījusi arī cenas ziņā nedaudz pieejamāku zīmolu Vera Wang Bride.
Viņas veidotās līgavas kleitas savā īpašajā dienā izvelējušās tādas slavenības kā Dženifere Lopesa, Kima Kardašjana, Meraija Kerija, Viktorija Bekhema un daudzas citas, kā arī Vangas darinātie tērpi bijuši skatāmi seriālos Gossip girl, Uggly Betty un kulta seriālā Sekss un lielpilsēta. Tieši viņai pieder viena no slavenajām Kerijas Bredšovas līgavas kleitām.
Jaunības noslēpums
Otrs temats, kas raisa diskusijas, ir Veras Vangas neticami jauneklīgais ārējais tēls. Tievāka un trauslāka nekā jaunībā, smagnējos Prada zābakos un bombera stila jakā vai minikleitā ar atkailinātu muguru un kurpēs ar neiedomāji augstiem papēžiem – no attāluma viņa patiesi izskatās gandrīz pēc izstīdzējušas pusaudzes, lai gan sejā krunciņas ir pamanāmas, kur nu bez tām. Taču runas par vecumu un eidžismu viņa necieš:
«Sievietes noveco visu acu priekšā, un tas ir milzīgs spiediens.
Katrā desmitgadē mums māca ko jaunu – gan kā mums jājūtas, gan kas jādomā. Es esmu uzmanīga pret savu ķermeni – vingroju tā, kā to dara septiņdesmit gadu vecs cilvēks. Un apzinos, ka ir lietas, ko vairs nevaru darīt.»
Starp citu, Veras Vangas attiecības ar daiļslidošanu nebeidzās ar fiasko olimpiādes kvalifikācijai. 1994. gadā viņas veidoto tērpu ziemas olimpiskajās spēlēs uzvilka slavenā ASV daiļslidotāja Nensija Kerigana, bet vēlāk divdesmit gadu laikā Vera Vanga radījusi tērpus virknei citu daiļslidotāju. Tas atnesis atzinību un iekļaušanu ASV Daiļslidošanas slavas zālē. «Daiļslidošana ir brīnišķīgs sporta veids jaunām sievietēm,» viņa reiz teikusi. «Tajā ir ātrums, kustība, un tas iemāca piecelties pēc kritiena. Tā ir lieliska metafora dzīvei.»
