Vispirms gribu uzsvērt, ka pēdas apakšējā virsmā ar izteiktu savstarpēju līdzību mēdz būt divas dažādas problēmas, kurām ir atšķirīgi cēloņi un tādēļ arī atšķirīga ārstēšana – varžacis vai vīrusa kārpas. Abas problēmas izpaužas kā ādas sabiezējums. Ja sabiezējuma virsmā redz melnus punktiņus un ādas zīmējums virs tā ir pārtraukts, tā būs vīrusa kārpa, kuru izraisa vīruss, taču reizēm tumšie punktiņi ir tik sīki, ka ar neapbruņotu aci tos saskatīt nevar.
Varžacs gadījumā tumšo punktu nav un ādas zīmējums (līnijas) virs sabiezējuma ir saglabāts. Varžacij bieži novēro tādu kā centrālo korķi. Ļoti bieži cilvēki šīs divas lietas jauc, tādēļ ārstē nepareizi un neefektīvi. Ja nav īsti skaidrs, kas tas ir, derētu apmeklēt dermatologu vai podologu.
Varžacis rodas kā ādas aizsargreakcija uz pastiprinātu un ilgstošu mehānisku spiedienu pēdas atbalsta vai berzes punktos. Biežākie cēloņi ir ciešu apavu izraisīta berze, nepareizs spiediena sadalījums uz pēdu dažādu deformāciju, piemēram, hallux valgus vai āmurveida pirkstu, dēļ, iemesls var būt otrais pirksts, kurš ir garāks par īkšķi, izmainīta gaita, kas liecina par pārmaiņām balsta un kustību sistēmā.
Par varžacīm dēvē mazākus, labāk norobežotus ādas sabiezējumus, savukārt sabiezējumus, kas izmērā var sasniegt pat vairākus centimetrus, mēdz dēvēt arī par repumiem.
Ādas sabiezējumi staigājot tiek iespiesti dziļāk ādā, kur atrodas nervu receptori, tāpēc var izraisīt sāpes un diskomfortu.
Svarīgi saprast, ka varžacu un ādas sabiezējumu ārstēšanas rezultāts būs īslaicīgs, ja netiks novērsts problēmas rašanās cēlonis. Lai objektīvi novērtētu spiediena sadalījumu uz pēdu, proti, diagnosticētu stājas un gaitas problēmas, iesaku konsultēties ar tehnisko ortopēdu un veikt podometriju. Pēc tās izvērtē ortopēdisko zolīšu, spilventiņu vai ortopēdisko apavu nepieciešamību pēdu deformācijas korekcijai un spiediena zonu atslodzei.
Ja sabiezējumi rodas tikai pēdas pirmā vai piektā pirksta ārmalās, reizēm pietiek ciešus apavus nomainīt pret ērtiem un brīviem. Ja varžacis veidojas starp pirkstiem, izmanto uz pirkstiem liekamus speciālus aizsargriņķīšus, pirkstu uzmavas, starplikas.
Lai samazinātu sabiezējumu mājas apstākļos, pēdas patur vanniņā desmit minūtes un pēc tam ieteicams tās saudzīgi noberzt ar pumeku vai speciālu pēdu vīli.
Palīdzēs pēdu kopšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir urīnviela (urea), salicilskābe vai pienskābe, lai mīkstinātu un atlobītu ādas virskārtu.
Arī varžacīm paredzētajos plāksteros sastāvs parasti ir līdzīgs. Tie jālieto ļoti uzmanīgi, lai neradītu kairinājumu veselajai ādai. Ja pašai ar problēmu neizdodas tikt galā, iesaku vērsties pie podologa, kurš apstrādās varžaci vai sabiezējumu. Turklāt nereti ilgstoša un neveiksmīga cīņa norāda, ka, iespējams, ādas sabiezējums ir vīrusa kārpu izraisīts, kad nepieciešama cita ārstēšana.