Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
– Ortopēdiem patīk sievietes brīdināt: nevalkājiet desmit centimetru augstpapēžu kurpes ikdienā, iedzīvosieties pēdu deformācijā! Taču viņas paliek pie sava: «Es gribu izskatīties pēc sievietes, nevis tantes.»
– Kurš sacīja, ka nedrīkst vilkt augstpapēžu kurpes?! Ja sieviete pieradusi pie savām laiviņām un komfortabli jūtas, nevaru viņai aizliegt tās nēsāt. Runa ir tikai par to, vai šo apavu valkāšana mainīs sievietes slimību. Jo – apavi jau nav vienīgais iemesls pēdu problēmām.
Nereti problēma ir pašās pēdās, anatomiskajā materiālā. Iedomājieties – 26 kauli, 33 locītavas, vairāk nekā 100 muskuļu, cīpslas, arī asinsvadi, nervu tīklojums, un viss šis grandiozais orķestris muzicē tikai viena mērķa labad – lai jūs spētu stabili stāvēt un pārvietoties.
Pēdu deformācija ir visa šī komplicētā mehānisma lieta. To ietekmē arī muguras, stājas un gaitas problēmas. Tāpat ļoti svarīga ir saistaudu kvalitāte, elastīgums, kas katrai sievietei dots ģenētiski, – viena var būt akrobāte, cita ne.
Vispār tā sauktie kauliņi jeb pēdas pirmā pirksta locītavas deformācija vairumā gadījumu rodas ģenētiski noteiktas iedzimtības dēļ. Turklāt iedzimst nosliece nevis uz kāju kauliņu veidošanos, bet gan vājām pēdas saitēm, kas nespēj noturēt pirkstu kaulu locītavas pareizajās vietās un pareizajā leņķī.
– Sievietes gan domā, ka kauliņš nez no kurienes izaug…
– Nē, nē, tas neaug! Pārsvarā tas parādās dāmām pēc piecdesmit. Iestājoties menopauzei, mainās hormonālais fons, pēdas saišu un cīpslu aparātam vairs nav tādas elasticitātes, līdz ar to saites, kas notur abas velvītes – pēdas izliekumus –, pamazām izstaipās. Arī īkšķis, atspiedies pret apava purngalu, sāk liekties uz sānu. Vēl piepalīdz cīpslas, kuras to arvien vairāk velk uz sānu, un – pirmā pleznas kaula galviņa izvirzās uz ārpusi. Veidojas tā dēvētais kauliņš. Mediķi saka: Hallux valgus jeb pirmā pleznas kaula deformācija.
Un – jo tālāk šī virzīšanās uz āru progresē, jo vairāk mainās citu līdzās esošo pēdas kaulu attiecības. Rezultātā otrais pirksts var pat uzlīst virsū īkšķim. Var rasties grūtības valkāt apavus, un kauliņš regulāri iekaist, sāp…
– Tātad pēdas anatomisko veselību nosaka daudzi faktori.
– Jā, to es redzu praksē – no tā, ka mēs sievietēm iestāstām par papēžu bīstamajiem augstumiem un sūtām viņas uz izmeklējumiem, veicam podometriju (datordiagnostikas metode, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām – red.), piemeklējam ortopēdiskās zolītes, kopumā pēdu deformāciju nav kļuvis ne vairāk, ne mazāk.
Nav iespējams ar vienu izmeklējuma reizi atrisināt pēdu problēmas uz mūžu.
Sievietes ķermenis laika gaitā mainās, rodas citas vainas… Vispār pēdu aprūpe ir dārgs prieks pacientei un labs bizness medicīnas industrijai. Reklāmās saka: ieliec gela zolītes parastās kurpēs, un tu jutīsies kā sporta apavos! Bet, cik tas viss ir pamatoti, korektu pētījumu par šo tēmu jau nav.
– Jūs runājat par ieliekamajām zolītēm. Bet savulaik arī pats aktīvi veicāt podometriju…
– Galvenais kritērijs, ko allaž uzsveru, ir – komforts. Lai zolītes un citi elementi, ko sieviete ieliek savos apavos, spēj uzlabot viņas pēdas labsajūtu. Neatkarīgi no apavu papēža augstuma – ja, teiksim, pēda jau pieradusi pie augstpapēžu kurpēm, cīpslu iestiepums un locītavu noslogojums jau ieņēmis noteiktu stāvokli, to krasi mainot, var rasties jaunas problēmas.
Līdz ar to vajag izvēlēties supinatorus, kas balsta pēdas locītavas, kuras līdz šim nebija radušas pie slodzes vai pārslodzes un tagad uz to reaģē. Tādēļ priekšrocības ir medicīnas preču veikaliem, kur supinatorus pirms pirkšanas var izmēģināt. Jāsaprot, ka standarta ortopēdiskā zolīte paredzēta standartsituācijām. Daudzām dāmām tā var sniegt atvieglojumu, bet – ne visām.
Deformētā pirmā pleznas kaula dēļ uz āru izlien arī citas problēmas.
Piemēram! Sperot katru soli, fizioloģiski vislielākā slodze ir tieši kājas īkšķa pamatnes locītavai, tāpēc pēdas saišu vājuma dēļ tā cieš pati pirmā. Taču drīz šai ligai var pievienoties dedzinošas sāpes pēdas lejasdaļā arī zem otrā, trešā vai ceturtā pleznas kaula.
Tad sieviete saka dakterim: «Lūdzu, palīdziet – man uz pēdām aug varžacis, ļoti sāp…» Un ārsts atklāj, ka problēmas iemesls ir pēdas pleznas kauls, kas nolaidies lejā, izveidojot tā saukto šķērsenisko plakano pēdu. Vienkārši organisms, cenšoties sevi pasaudzēt no nepareizas slodzes uz pēdām, rada buferzonu – biezāku ādu.
– Ko nu? Vai tiešām risinājums ir tikai operācija? Bet, kā dzirdu, izoperētie kauliņi pēc laika atjaunojas…
– Kā jau sacīju, pēdas problēmas ir kompleksa lieta. Operācijas laikā pleznas kaulam, kurš izbīdījies uz āru, ārējo malu nošķeļ nost, nozāģē. Pēc tam veic citus zāģējumus, ar ko pleznas kaulu novieto atpakaļ tā īstajā anatomiskajā vietā un īkšķi nostāda taisni. Bet ir kāda būtiska nianse – ar operāciju mēs izlabojam vienīgi deformāciju, atjaunojam kaulu stāvokli tādā leņķī, kāds tas bija pirms gadiem un izskatījās skaisti, taču ir izmainīti arī apkārt esošie mīkstie audi – cīpslas darbojas citādi, muskuļu iestiepums ir citāds…
Kāpēc vēl operācija nav garantija uz mūžu paliekošam rezultātam? Vājas pēdas saites ortopēds traumatologs var saīsināt vai pagarināt, bet ne ar kādu operāciju nav iespējams tās padarīt stiprākas. Turklāt arī tādi ārējie faktori kā nepareizu apavu izvēle var veicināt īkšķa deformācijas atjaunošanos pēc pieciem vai desmit gadiem.
Tieši tāpēc mēs, dakteri, sakām: «Mīļās kundzes! Ja jums deformētās pirkstu locītavas vēl netraucē dzīvot – pagaidiet, neskrieniet operēt. Izdariet visu iespējamo, lai mazinātu defekta progresēšanu. Lietojiet speciālus ieliktnīšus jeb ortozes, ko ieteicis ortopēds. Uztveriet problēmu kā estētisku defektu un centieties ar to sadzīvot.»
Tikai tad, ja pēdas pirkstu deformētie kauliņi sāp tā, ka vairs nevar paiet, traucē dzīvot, radies iekaisums, grūti kāju ievilkt kurpē, tikai tad jāsāk domāt par operāciju.
– Un vai vispār vērts operēt? To piecu gadu dēļ?
– Lielākoties tomēr jā.
– Kauliņa operācija arī nav lēts prieks.
– Tā var izmaksāt no 700 līdz 1000 eiro. Veselības pakalpojumu apmaksas reformas gaitā kauliņu operācijas pārvērstas par maksas pasākumu. Pamatojums tāds, ka ar šīm vainām mūsu cilvēki pārāk bieži neslimojot. Precīzāk, ciešas un neiet pie ārsta. Jo arī baidās.
Jebkura pēdu operācija nav nekas viegls. Darba nespējas lapa reizēm ir pat divus trīs mēnešus.
Pēc kauliņa operācijas kustēties pa dzīvokli un iet ārā ir atļauts – kāpt uz pēdas drīkst, bet tikai daļēji, tātad uz papēža vai uz pēdas ārējās malas. Turklāt divus trīs mēnešus mēdz būt pēdas tūska, ierastie apavi var spiest. Nav, ko uzvilkt kājās.
– Tātad reāli vairākums dāmu neoperējas, bet joprojām izlīdzas, valkājot platākus apavus, un smērē uz kauliņa jodu.
– Jods pat nav tik slikta prakse. Tas sausina ādu un mazina tūsku, bet pat maza spraudziņa starp kauliņu un apavu jau rada atvieglojumu, un sievietei rodas subjektīva sajūtu, ka tas jods palīdz.
Par apavu platumu… Vienīgie, kam pašreiz mēra un ņem vērā platuma nozīmi, ir ortopēdiskie apavi. Bet ar pārējiem jāuzmanās. Reizēm kurpes izgatavotas no tik mīksta materiāla, kas labi padodas platumā, taču izrādās, ka tieši problēmas zonā atrodas šuvīte, kura nestiepjas, tas traucē, mazina komfortu. Vai arī – neveiksmīga lieste, kurpei iekšpusē līmētas dekoratīvas zolītes…
Tāpēc, ja, pielaikojot jaunos apavus, uzreiz kaut kas tajos traucē, tad simtprocentīgi zinām, ka mazais traucēklis ar laiku pārvērtīsies par lielu problēmu.
– Ortopēdiskie apavi – skan briesmīgi…
– Tas ir jautājums par to, kā katra sieviete izturas pret savu ķermeni. Kādi ir viņas standarti? Vai viņa radusi censties dzīvot ilgi un labi vai arī ar visu samierinās – ai, esmu pieradusi… Arī valsts, starp citu, rūpējas par šādām pacientēm. Ja nepieciešami ortopēdiski apavi, speciālists raksta atzinumu, ar kuru paciente vēršas Tehnisko palīglīdzekļu centrā rehabilitācijas centra Vaivari filiālē Ventspils ielā 53 un stājas rindā uz valsts apmaksātiem ortopēdiskiem apaviem.
Protams, atzinumā jānorāda iemesls, kāpēc ortopēdiskie apavi nepieciešami un cik ilgam laikam. Tajos iestrādāti būtiski elementi – pirmkārt, zolei ir noapaļots gals un noapaļots papēdītis, lai staigājot solis pēdā būtu ar pārvēlienu. Otrkārt, dziļāka pēdas daļa, lai apavā varētu ielikt papildu elementus. Treškārt, regulējams saitējums, parasti tie ir lipekļi.
– Ko jūs sakāt par staigāšanu basām kājām?
– Vasarā staigāšana basām kājām norūda organismu. Pēdās atrodas daudz receptoru, un, tos kairinot, mēs stimulējam imunitāti. Uzlabojas arī muskuļu tonuss, kas savukārt uzlabo mikrocirkulāciju pēdās. Tas viss varētu dot pozitīvu efektu. Bet ieteikt staigāt basām kājām, lai mainītos deformācija pēdās, gan nav pareizi.
No ortopēdiskā viedokļa staigāšana bez apaviem nekādu būtisku iespaidu neatstāj.
– Vēl dāmām gados izvēlēties savas sapņu kurpes traucē mazo pirkstiņu spicie kauliņi, kas izvirzījušies uz augšu.
– Mazo pirkstiņu āmurveida deformācija, kad pirksts saliekts pleznas kaula un pirmās falangas locītavā… Tas var būt saistīts ar pārslodzi neērtu apavu valkāšanas laikā, un, jā, šeit liela nozīme ir papēža augstumam.
Staigājot augstpapēžu kurpēs, pēda cenšas it kā atsperties ar pirkstu galiem, pirkstiņi saliecas kā ērglim un sāk spiesties pret apava virsmu.
Tad ātri veidojas varžacis un deformācijas, rodas sāpes, kas beigās traucē uzvilkt jebkuru apavu. Šādas pēdas prasa ķirurģisku korekciju.
– Reizēm dāmas vairs nevar uzkāpt uz papēža, kā sāp.
– Parasti šeit vaino papēža piesi, bet faktiski problēma ir saistīta ar saiti, kura piestiprinās pie papēža kaula pieša un notur pēdas velvi. Pārslodzes gadījumā rodas hronisks šķiedru kairinājums un hronisks iekaisums. Šī kaite bieži skar sievietes ar lieko svaru, kā arī cilvēkus, kuri lielu dienas daļu pavada stāvot.
Slimībai raksturīgas rīta sāpes, pēc miega no jauna noslogojot pēdu vai arī atsākot kustības pēc ilgstošas sēdēšanas. Tad viens no ārstēšanas veidiem ir paaugstināt apavos papēža daļu – ievietot speciālus ortopēdiskus ieliktņus, lai šo saiti atslābinātu. Der fizioterapija un fizikālās procedūras, tajā skaitā triecienviļņa terapija.
Fizioterapeits var iemācīt specifiskus pēdas saišu stiepšanas vingrojumus. Plus pretiekaisuma līdzekļi vai steroīdu injekcijas cīpslā, kas mazina iekaisumu. Parasti, šādi ārstējot, sāpes dažās nedēļās pāriet. Bet, ja tas viss ilgākā laikā nedod rezultātu, varbūt vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās – jāpārgriež saite. Tā gan notiek ļoti reti.
Nē šauriem purngaliem ikdienā!
Tu pēkšņi sajuti asas sāpes pēdas spilventiņos trešā un ceturtā vai ceturtā un piektā pirksta tuvumā? Iespējams, esi iedzīvojusies tā dēvētajā Mortona neiromā, ko rada nepareiza pēdas noslodze, ilgstoši valkājot apavus ar šauriem purngaliem. Ārsti šādās reizēs izraksta nesteroīdus pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus, kā arī piedāvā steroīdu injekciju, lai ātri mazinātu sāpes. Reizēm Mortona neiromu arī operē – sabiezējušo nervu izņem laukā.
Tavas iespējas, lai iztiktu bez operācijas:
- Ja zini, ka teorētiski tev varētu būt iedzimts pēdas saišu vājums (jo mammai un vecmammai bija izauguši pēdas kauliņi), ikdienā derētu izvairīties no augstpapēžu kurpju vilkšanas. Staigājot augstpapēžu apavos, Ahilleja cīpsla un ikru muskuļi tiek atslābināti, tāpēc vairs netiek noturēta pēdas velve un padziļinās šķērseniski plakanā pēda.
- Veic podometrijas izmeklējumu, lai noteiktu, kā tiek noslogota pēda, un pasūti, lai izgatavo individuāli vai arī lai pielāgo rūpnieciski izgatavotu ortopēdisko apavu zoli, kas atslogos pēdas pārslogotos rajonus.
- Iegādājies silikona starpliku nēsāšanai starp pirmo un otro pirkstu vai speciālu ieliktni ar silikona aizsegu uz kauliņa – ja ir izveidojies locītavas rajona gļotsomiņas iekaisums (bursīts).
- Vai arī – lieto silikona aizsargpolsteri, lai pasargātu kauliņus. Tātad uz lielā pirksta gluži kā gredzenu uzvelc gela spilventiņu, kas apņems deformēto vietu. Līdz ar to tava pēda apavā jutīsies ērtāk.
- Uz nakti lieto nakts šinas, nakts ortozi jeb pirmā pirksta pamatnes ortozi, kas palīdz lielo pirkstu atvilkt vietā, vienlaikus stiepjot cīpslu, kas kauliņu deformācijas dēļ ir saīsināta. Tam vajadzētu atvieglot sāpes. Lai gan dažreiz… lietojot nakts šinas, tieši var rasties sāpes starp pirmo un otro pirkstu, jo šajā locītavā izveidojušies ļoti cieti, stingri saaugumi.
- Lieto specifisku pēdu ortozi, kas nodrošina balstu šķērsvelvei. Ortoze, protams, neko neizārstēs, taču tās izmantošana var uzlabot komforta sajūtu.
- Ja dienas beigās kājas ir sagurušas un sāp, tās vajag izvingrināt. Izdari šādu kustību: savelc kāju pirkstus, cik vien cieši vari, un atkal iztaisno. Atkārto vairākas reizes. Tas uzlabo asinsriti.
Lai pēc kauliņa operācijas būtu labāks rezultāts
- Lai ilgāk saglabātos operācijas labais rezultāts, jāsāk nēsāt apavus ar 3–5 cm augstu papēdi, apaļīgu purngalu un iekšpusē iestrādātu ortopēdisko zolīti.
- SVARĪGI! Ja pēc apavu ortopēdiskās zolītes nēsāšanas vakarā sāp kājas, iespējams, tā jāmaina. Ortopēdiskās zoles valkāšanas dēļ sāpēm nevajadzētu būt.
