Droši vien dēlu mammas atviegloti nopūšas – vismaz tas viņām iet secen. Bet meitu mammas saka – tas ir kas prātam neaptverams! «Manai meitai ir 12 gadu, un jūs pat nevarat iedomāties, kā viņai iezibējās acis, redzot, ka esmu atnesusi mājās kastīti ar kosmētikas produktiem. Viņa tūlīt to izrevidēja, sakot – tas man, šis arī man… No septiņiem produktiem man palika divi krēmi un arī tikai tāpēc, ka teicu: «Meitiņ, kosmētiķe speciāli tos atlasīja manai ādai, tev tie neder.» Jo pirms tam savu dārgo krēmu ar retinolu pat lāgā nedabūju uzsmērēt, kad meita jau to bija izlietojusi,» atklāj mamma Daina.
Savukārt trīspadsmitgadīgās meitas mamma Aija stāsta: «Šovasar visa ģimene bijām Ņujorkā, tur ir milzīgs kosmētikas veikals Sephore, kas meitai apmeklējamo vietu sarakstā bija numur viens. Desmitos no rīta pie veikala jau bija milzīga rinda ar jauniešiem, jo izrādījās, ka ir kaut kas līdzīgs trakajām dienām. Meita histērijā sāka raudāt – viss ir nokavēts, viss būs izpirkts… Tur viņa iztērēja visu savu naudu – 170 eiro, un beigās vēl tētis kaut ko piemeta. Man tas bija nenormāls šoks! Pārsvarā tika nopirkta dekoratīvā kosmētika un ādu attīrošie līdzekļi, jo krēmus jau var iešņaukt arī no mammas. Esmu meitai piedāvājusi sarunāt kosmētiķi, kas izstāstītu par sejas kopšanu un dekoratīvās kosmētikas lietošanu, bet viņa tik nosaka – es tāpat visu zinu! TikTokā var visu atrast. Jāatzīst, ka meikapu meita tiešām iemācījusies uzklāt perfekti, pat manas draudzenes to ir izmantojušas. Taču es savā mūžā noteikti neesmu iztērējusi tik daudz kosmētikas kā viņa savos 13 gados. Meitai nokļūt līdz skolai ir desmit minūtes, taču viņa ceļas gandrīz pusotras stundas agrāk tikai tādēļ, lai varētu uzkrāsoties…»
Savukārt vecmāmiņa Una, stāstot par savu mazmeitiņu, kurai ir 11 gadu, nopūšas no sirds dziļumiem: «Biju aizgājusi ciemos, un viņa man saka – es jau esmu uzrakstījusi sarakstu Ziemassvētku vecītim. Prasu, kas tad ir tajā sarakstā? Izrādās, tur ir ļoti daudz no kosmētikas un no sejas kopšanas līdzekļiem. Es klausos, man acis lielas. Es to, protams, neizrādīju, jo svarīgāk, lai bērns uzticētos un gribētu stāstīt, bet kur lai meklē īstos vārdus, kā lai aptur to spiedienu par pusaudzei it kā obligāto kosmētikas arsenālu? Kā lai iestāsta, ka vajag vēl izbaudīt to skaistumu, kas ir dabas dots?»
Pusaudžu ādas specifika
«Ļoti bieži savā kabinetā dzirdu mammas sakām – nu, pasakiet taču manai meitai, ka nedrīkst lietot kosmētiku. Bet es tā nekad nesaku,» atzīstas dermatoloģe Anna Bērziņa. Viņa piekrīt, ka tēma – pusaudzis un kosmētika – šobrīd ir ļoti aktuāla, un pamatā visu informāciju par to, kā sevi kopt, jaunās meitenes diemžēl iegūst galvenokārt TikTokā. Taču nav arī tā, ka pastāvētu kādi strikti likumi, kādu kosmētiku drīkst lietot 12 gados vai kādu jāsāk lietot 20 vai 30 gadu vecumā. Visu nosaka tas, kāds ir ādas tips un stāvoklis. Ja runājam par dekoratīvo kosmētiku, ko pusaudzes nereti patērē kosmiskā ātrumā – spēj tik pirkt, tad Anna saka tā: «Dažādu iemeslu dēļ arī meitenēm 11 un 12 gadu vecumā mēdz būt problemātiska āda, un viņas vēlas savu problēmu nomaskēt – lieto tonālo krēmu, konsīleri un citus līdzekļus. To var pat saprast – ja man uz sejas ir kādi izsitumi, es vēlos tos nomaskēt, lai pati labāk justos. Turklāt, jo sliktāk jūtos, jo vairāk tiek provocēti iekaisīgie procesi, – āda ar nervu sistēmu ir ļoti cieši saistītas. Tāpēc savām pacientēm vienmēr saku – drīkst lietot dekoratīvo kosmētiku, it īpaši, ja tā ir nekomedogēna, kas nozīmē, ka nesprostojas ciet tauku dziedzerīši, un ar noteikumu, ka vakarā ādu rūpīgi attīrām. Un, ja nepieciešams, tad arī ārstējam.» Ja ādu pietiekami rūpīgi vakarā neattīra, dekoratīvā kosmētika nosprosto tauku dziedzerus, kas vēl vairāk provocē iekaisumu, un sanāk tāds kā apburtais loks.
Anna Bērziņa gan novērojusi, ka ar dekoratīvo kosmētiku pārsvarā pārspīlē tieši tās meitenes, kurām āda ir vesela. Savukārt, ja āda ir problemātiska (sausa, jutīga, raksturīga akne), tad pusaudzes bieži pārspīlē ar ādas kopšanas līdzekļiem. «Tie ir tipiski stāsti manā kabinetā, ka bērni šajā vecumā ādu attīra pat vairākas reizes dienā, kas ir nevajadzīgi daudz. Pusaudžiem pārlieku liela ādas taukošanās ir klasiskā problēma, viņiem ir sajūta, ka āda ir netīra, tāpēc to vajag mazgāt trīs reizes dienā. Taču, pārāk bieži ādu attīrot, mēs vēl vairāk provocējam pastiprinātu tauku dziedzeru aktivitāti. Āda ir ļoti gudrs orgāns, tā pielāgojas – ja reiz mani tik bieži mazgā, tad jāietauko vēl vairāk, jo dabīgo aizsargslāni uz ādas visiem vajag. Un tā arī notiek.»
Annas ieteikums mammām būtu tomēr palīdzēt savām meitām izvēlēties ādas tipam vai ādas sūdzībām piemērotus kopšanas līdzekļus, un te var līdzēt ne tikai dermatologs vai zinošs kosmētiķis, bet arī farmaceits aptiekā.
Bet kā ar to retinolu?
Runa tiešām nav par to, ka pusaudžu vecumā kategoriski vajadzētu aizliegt lietot sejas krēmus. Nē! Problēma ir tā, ka meitenes lieto savai ādai nepiemērotus krēmus. «Nevajadzīgi kaut ko lietojot, mēs ne tikai negūstam no tā nekādu labumu, tieši pretēji – pārāk biezas konsistences krēms vai krēms uz eļļas bāzes tikai nevajadzīgi pārtauko ādu un izprovocē iekaisumu,» norāda dermatoloģe. «Ja pusaudzes āda ir vesela un bez sūdzībām – un tā, protams, arī mēdz būt, jo ne visiem pusaudžiem ir problemātiska āda, – pilnīgi pietiek ar maigu attīrošu līdzekli un, iespējams, ziemas laikā ar vienu mitrinošu krēmu. Vasarā, protams, saules aizsargfiltru saturošs produkts, kas nepieciešams visiem.»
Bet meitenes grib krēmus ar retinolu un vēl nez kādām aktīvām brīnumvielām, jo tie taču ir daudz iedarbīgāki! Tā arī saka – man jārūpējas par savu ādu, lai tā nenovecotu. Un mammas saķer galvu – tā taču ir smagā artilērija, kas domāta jau nobriedušai ādai!
«Krēmu, kura sastāvā ir retinols, mēs tiešām varētu nosaukt par smago artilēriju. Tajā pašā laikā retinols ir A vitamīna derivāts, tā ir aktīvā viela, ko nereti iesaka lietot vidēji smagas un smagas aknes gadījumā. Līdz ar to retinols ir gan kā anti-age viela, ko labi lietot mammas ādai, bet, izvērtējot pusaudža ādu, retinols arī viņam var būt derīgs. Tomēr to izlemt ir dermatologa kompetence,» uzsver Anna Bērziņa. TikTokā arī niacinamīds un hialuronskābe kā aktīvās vielas tiek dēvētas kā absolūti vajadzīgas visiem. «Tās ir labas aktīvās vielas, piemēram, hialuronskābe, kas ir mitrinoša aktīvā viela, vieglas konsistences krēma sastāvā nav nekas slikts. Turpretim, ja pusaudze lieto retinolu jaunības kulta nolūkā, tad tā ir pilnīgi lieka naudas tērēšana.»
Bet vai no tā ādai var būt arī kāds sliktums? Teiksim, āda pieradīs un pēc tam neviens krēms vairs nelīdzēs? «Tas gan ir viens liels mīts. Tikai tāpēc, ka sākam lietot krēmus ar aktīvajām vielām, tas nenozīmē, ka āda pati šīs vielas pārstās ražot vai slikti uzvedīsies pēc daudziem gadiem.»
Bet izrādās – ar krēmiem jau viss vēl nebeidzas. «Tieši vakar ar vienu savu pusaudža vecuma pacienti runājām, un atklājās – šobrīd vēl lielākā topā ir dažādi pašgatavoti līdzekļi. 14 gadus jaunas meitenes gatavo linsēklu novārījumu, ko maskas veidā liek uz sejas, lai iegūtu botulīna efektu. Un šo masku tā arī sauc – par botoksu sejai. Tāpat ir dažādi pašu gatavoti skābi saturoši brīnumi, ar ko patiesībā ļoti viegli var sakairināt ādu. Tāpēc nepārstāju savām jaunajām pacientēm atgādināt – nepazīstot savu ādu, arī šajā ziņā nevajag paļauties uz to, ko lieto klasesbiedre vai rāda TikTokā.»
Vecāki drīkst pateikt – nē
Ne viena vien pusaudzes māte piekritīs, ka kopā ar meitu nav iespējams ieiet veikalā, jo katru reizi tiks izčīkstēts vai nu tonālais krēms, vai izgaismotājs, vai kāda cits ārkārtīgi nepieciešams skaistuma produkts. Tev šķiet, ka to taču nesen jau nopirkām, bet izrādās – ir jau izlietots. Kā rīkoties?
«Neviens speciālists jums nespēs pateikt – tagad jums ir jārīkojas tā,» nopūšas psiholoģe Iveta Aunīte. Viņasprāt, vecākiem pašiem būtu jāizdomā, no cik gadiem viņi kaut ko savam bērnam atļaus, un pie tā tad būtu arī jāturas. «Mamma pakonsultējas ar savu kosmētiķi vai aiziet pie dermatologa un tad, balstoties uz speciālista ieteikumu un savu lēmumu, ar sevi sarunā – es ļaušu savai meitai krāsot skropstas no tik gadiem, pieaudzēt skropstas no tik gadiem, bet, piemēram, pīrsingu drīkstēs tad, kad būs pilngadīga. Un tad nevajag baidīties pateikt nē, bet vienlaikus mācīt bērnam, ka mans nē šodien nenozīmē nē vispār. Šis, ja runājam par audzināšanu, ir jautājums par konsekvenci un robežām.»
Psiholoģe atzīst, ka vecāki nez kāpēc ārkārtīgi baidās savus bērnus apbēdināt, kaut gan laiku pa laikam piedzīvot frustrāciju nav nemaz tik slikti, jo tas cilvēku norūda turpmākajai dzīvei.
Padoms!
Ja tavai meitai šobrīd kļūst aktuāls kosmētikas jautājums, tu pilnīgi mierīgi vari ar smaidu teikt – jā, tu audz, es piekrītu, bet, pirms kaut ko pērkam, pierakstīšu mūs uz konsultāciju pie kosmetologa. Tā nošausi uzreiz divus zaķus – nekļūsi par slikto mammu, jo būsi izturējusies pret meitas vajadzībām ar cieņu, un vienlaikus būsi gājusi arī pareizo ceļu, nopērkot to, kas tiešām atbilst pusaudzes ādas vajadzībām.
6 jautājumi par ko aicina aizdomāties psiholoģe Iveta Aunīte
1. Ļoti bieži meitenes savu kabatas naudu iztērē, pērkot kosmētiku, un vecākiem šķiet – tur nu neko nevar padarīt. Bet arī tad, kad dodam kabatas naudu, pilnīgi normāli būtu norunāt, kādi pirkumi par šo naudu netiek atbalstīti. Un jāpasaka arī par sekām, kas būs, ja noteikums tiks pārkāpts, piemēram, kabatas nauda tiks samazināta.
2. Bērni ļoti ātri saprot, kā var kaut ko saviem vecākiem izčīkstēt, un nereti ar to manipulē. Bieži viņi apelē pie tā, ka klasesbiedriem gan ir brīnišķīgi vecāki, jo visu ko pērk un atļauj, tikai jūs man neko… Vienmēr var atbildēt – man nerūp, kas notiek ar to meiteņu ādu, mani interesē tu un tava veselība.
3. Bērnam nav jāsaņem viss, ko viņš ir pasūtījis Ziemassvētkos vai dzimšanas dienā. Ar Ziemassvētkiem vispār šajā ziņā ir amizanti – pēkšņi 14 gados pusaudzis sāk it kā ticēt Ziemassvētku vecītim un vēl stāsta vecākiem – es nepārdzīvošu, ja viņš mani piemānīs. Tā ir klaja manipulācija. Jā, ir Ziemassvētku laiks, bet tas nenozīmē, ka saņemsi dāvanā to, ko tagad esi uzrakstījusi. Tagad tev ir 12 un ir mazliet jāpaciešas, piemēram, līdz 14 gadiem. Tā ir atlikta dāvana, nevis strikts un stingrs nē. Tas ir kā ar autovadītāja apliecību – pat ja mēs 14 gadu vecumā mācētu braukt ar auto, autobraucēja tiesības neviens ātrāk neiedod.
4. Dzirdot stāstus par to, ka meitene ceļas stundu agrāk, lai pagūtu pirms skolas uzkrāsoties, gribas pajautāt – kādas ir sekmes skolā un vai mājās gulta tiek saklāta? Krāsoties un pucēties pusotras stundas var, bet – kā kontroldarbs matemātikā, tā bērnam nav bijis laika sagatavoties vai sasāpas galva… Ja dodam bērnam kādas ekstras, tad, lūdzu, neaizmirsīsim par pienākumiem.
5. Nenoliedzami, mēs dzīvojam laikā, kad raksturīga sabiedrības pārņemtība ar materiālajām lietām, jaunību un skaistumu. To vēl kultivē TikTok, Instagram… Tomēr atcerēsimies, ka tā arī ir vecāku atbildība, ka bērns patērē TikTok, kur rullītis pēc rullīša māca, kā krāsoties deviņu gadu vecumā. Pusaudža vecumā ir svarīgi piederēt savam baram, tā tas ir bijis visās paaudzēs, un tas ir saprotams, bet, ja pusaudži kosmētikai tērē vairākus simtus, jo tas tagad trendā, tas nav normāli. Un nav pieņemami, ja vecāki, tātad pieauguši cilvēki, iet savu bērnu pavadā. Tāpēc ir labi, ja vecāki paši vienojas – ko savai meitai ļaut, un par to konsekventi ar savu meitu runā.
6. Un visbeidzot – tas nekas, ja bērni kādu brīdi uz mums dusmīgi, tas pāries. Vienmēr var atrast kompromisus. Taču nekādā gadījumā, lai atturētu meitu no sava dārgā krēma lietošanas, nevajadzētu teikt – ja to lietosi, tev uzreiz sabojāsies āda vai ko tamlīdzīgu. Tā var nenotikt, vismaz ne uzreiz, bet, mēģinot iebiedēt ar sekām, kas var nepienākt, zaudēsim uzticību.