Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Mēs, diētas ārsti, to atkārtojam atkal un atkal – vislabāk ēst vietējas izcelsmes produktus un sezonas augļus un dārzeņus. Ķiršu laikā – ķiršus, nevis citrusaugļus un banānus!
Kāpēc tieši ķirši? Tie ir īpaši bagāti ar dažādiem antioksidantiem, kas organismam palīdz aizsargāties pret oksidatīvo stresu, aizkavē šūnu novecošanu, uzlabo spēju pretoties slimībām. Taču piebildīšu, ka jebkurā ogā vai auglī var atrast ap 30–40 dažādu antioksidantu, un kopumā šajā ķīmisko vielu grupā ir ap 5000 dažādu vienību. Tātad – variējam! Ēdam arī jāņogas, upenes, ērkšķogas, zemenes – visas Latvijas ogas, kas pašlaik gatavas.
Protams, ķiršos, jo sevišķi saldajos, tāpat kā citos augļos un ogās, ir cukurs, tāpēc tos neēd pārspīlēti daudz: kārtīga sauja ķiršu būs viena pilnīgi pietiekama deserta porcija.
Citi lasa
Pasaulē visvairāk ķiršus audzē Turcijā, ASV, Irānā, Itālijā un Spānijā. Francijā tos audzē galvenokārt Serē reģionā Pireneju pakājē. Kad tur ienākas pirmie ķirši – un tas var būt jau martā –, groziņu ar pirmo ražu vienmēr nosūta valsts prezidentam. Šāda tradīcija pastāv kopš 1932. gada.
Saldē un met ūdenī!
Kā vēl vari izmantot ķiršus? Saldējot. Izņem kauliņus, saliec maisiņos un – saldētavā iekšā. Atkausētus varēsi ēst tāpat vai ar drusciņu cukura, jo tie nekļūst ne pliekani, ne ūdeņaini. Vari pievienot desertiem vai citiem ēdieniem, iecept kādā kūkā. Pati ogas tikai saldēju – tādus ievārījumus kā vecajos laikos, kad lika kilogramu cukura uz kilogramu ogu, sen vairs nevāru.
Saldētus ķiršus (un arī citas ogas) vari izmantot, ja gribas iemācīties dzert vairāk ūdens. Ja tādu sasaldētu ķirsi vai zemeni iemet glāzē ar parastu ūdeni vai minerālūdeni, oga piešķir tieši tik daudz aromāta un garšas, lai šādu kokteili gribētos malkot atkal un atkal. Tomēr galvenais veids, kā īsajā ķiršu laikā izmantot ķiršus, ir un paliek – ēst tos svaigus.
Ķiršu LABIE darbi
Meklējot atbildes par ķiršu ietekmi uz veselību, rodas priekšstats, ka zinātniekus vairāk interesējuši skābie, nevis saldie, – tie pētīti daudz vairāk. Lūk, daži secinājumi!
- Pret priekšlaicīgu novecošanu. Ķiršos īpaši augstā koncentrācijā ir dažādi antioksidanti, kuru vidū īpaši nozīmīgs ir antocianīns. Antioksidanti nomāc veselībai kaitīgos brīvos radikāļus – skābekļa savienojumus, kuri rodas ultravioleto staru un vides piesārņojuma ietekmē un sekmē tādas bioķīmiskas reakcijas, kas bojā tava organisma šūnas un veicina mutācijas, paātrina ādas novecošanu un stimulē dažādu slimību, tajā skaitā arī onkoloģisko, attīstību.
- Pret podagru. Zinātniski izpētīts un atzīts, ka skābie ķirši, to sula un sulas ekstrakts ir viens no pārtikas produktiem, kas mazina podagras iedarbību: noskaidrots, ka regulāra ķiršu sulas dzeršana (precīzāk – tajā esošais antocianīns) samazina urīnskābes līmeni. Tieši tā izraisa podagru – visai izplatītu locītavu un vielmaiņas slimību, kuras raksturīgākā pazīme ir sāpes kājas īkšķī, kas sevišķi pastiprinās naktīs.
- Nāk par labu sirdij. Pateicoties antioksidantiem, ķiršu sula palīdz mazināt holesterīna līmeni – faktoru, kas veicina sirds slimību attīstību. Zinātnieki noskaidrojuši, ka skābo ķiršu sulas dzeršana palīdz pazemināt arī arteriālo asinsspiedienu. Pētījums, kas to apstiprina, veikts ASV: tur skābo ķiršu sula dota pacientiem ar agrīni konstatētu hipertensiju, un secināts, ka sula akūti pazemina asinsspiedienu. Tas gan nenozīmē, ka ar sulu vari aizvietot savas spiedienu pazeminošās zāles!
- Uzlabo zarnu veselību. Vērojot, kā skābie ķirši iedarbojas uz gremošanas sistēmu, pētnieki izvirzījuši versiju, ka tiem piemīt iedarbība, kas palīdz vairoties labajām zarnu baktērijām. Tā kā šajos augļos ir daudz ūdens un šķiedrvielu, tie veicina regulāru vēdera izeju. Savukārt par saldajiem ķiršiem ir viedoklis, ka tie palīdz mazināt iekaisuma procesus organismā.
- Veselīgs kārums tiem, kam ir cukura diabēts. Ķiršiem (it īpaši skābajiem) ir salīdzinoši zems glikēmiskais indekss, tāpēc tos var ēst prātīgos daudzumos, neraizējoties par izteiktu cukura līmeņa paaugstināšanos. Turklāt ķiršos esošie antioksidanti palīdz normalizēt insulīna līmeni.
Ja jutīgas zarnas, nepārspīlē!
Tāpat kā citos kauliņaugļos (aprikozes, persiki, plūmes…), arī ķiršos, jo īpaši saldajos, ir fermentējamie ogļhidrāti jeb cukuri, kas slikti uzsūcas tievajā zarnā. Ar ūdeni tie nonāk resnajā zarnā, kur tos atplestām rokām sagaida zarnu baktērijas. Tās šos cukurus fermentē, un tu to izjūti kā vēdera pūšanos, burkšķēšanu un sāpes. Var sākties arī caureja vai, tieši otrādi, aizcietējumi. Lai mielošanās nebeigtos šādi, nesaēdies par daudz, bet, ja zini, ka tev ir kairinātu zarnu sindroms un tieši tagad tas saasinājies, labāk no ķiršiem atsakies pavisam – vismaz uz kādu laiku.
Salīdzinām – skābie pret saldajiem
100 gramos
Sastāvs Skābie Saldie
Enerģija 53 kcal 63,2 kcal
Ūdens 84,8 g 82,8 g
Olbaltumvielas 0,9 g 0,9 g
Taukvielas 0,5 g 0,3 g
Ogļhidrāti 9,9 g 13,3 g
Balastvielas 1,0 g 1,3 g
Organiskās skābes 1,8 g 1,0 g
Bēta karotīns 0,24 mg 0,035 mg
B2 vitamīns 0,06 mg 0,042 mg
B6 vitamīns – 0,045 mg
PP vitamīns 0,40 mg 0,27 mg
Folijskābe 0,075 mg 0,052 mg
C vitamīns 12,00 mg 15,00 mg
Kālijs 114,0 mg 229,0 mg
Kalcijs 8,0 mg 17,0 mg
Dzelzs 0,6 mg 0,35 mg
AVOTS: Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks Uztura mācība, 2015
