Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
1
-
0
-
2
-
0
-
- Bulgurs ir sašķelti kviešu graudi. Līdzīgi kā no miežiem iegūst grūbas un putraimus, no kviešiem iegūst bulguru, kuskusu un mannu. Bulgurs ir veselīga izvēle, jo tas ir maz noslīpēts – palicis pietiekami daudz graudā esošo uzturvielu. Pirms nonākt veikalu plauktos, bulgurs iepriekš tiek termiski apstrādāts (tvaicēts) – tādējādi tie nav vienkārši sašķelti kviešu graudi, bet termiski apstrādāts un labi izžāvēts produkts. Tāpēc bulguru var ātri pagatavot un nevārītu – arī ilgi uzglabāt.
- Bulgurs pieder pie pilngraudu produktiem, tā lielākā vērtība ir šķiedrvielu daudzums – 100 gramos izvārīta bulgura ir 5 grami šķiedrvielu (apmēram tikpat, cik labā maizē, 5–6 grami). Īpaši pozitīvi šķiedrvielas iedarbojas uz zarnu traktu, veicinot tā darbību, uz holesterīna un cukura līmeni. Vēl bulgurā ir B vitamīns, dzelzs, fosfors, arī mazliet selēna.
- Rīsus vai bulguru? Bulgurs ir vērtīgāks par baltajiem rīsiem, par brūnajiem – vēl varētu pastrīdēties. Taču receptēs, kurās norādīti rīsi, tos var aizstāt ar bulguru, jo garša un loma ēdienā tiem ir līdzīga.
- Bulgurs lieliski iederas dažādos salātos, tam ir patīkama riekstaina garša. Labi sader ar tomātiem, pētersīļiem, vistas fileju, jūras veltēm, saldajos salātos – ar augļiem un ogām.
- Bulguram patīk uzbriešana, tāpēc to var nedaudz pavārīt (3–4 minūtes) un pēc tam ļaut siltumā gluži vienkārši sabriest (apmēram 7 minūtes). Pagaršo un, ja bulgura graudi ir tīkami mīksti un garšīgi, ūdeni nolej. Bulguru var arī gluži vienkārši apliet ar verdošu buljonu, uzliek katlam vai bļodai vāku un ļauj tam ievilkties apmēram 20 minūtes.
