Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
18
-
1
-
1
-
4
-
0
-
2
-
0
-
Tieši tādēļ man radās doma par eksperimentu viena mēneša garumā, kad gaitā atteikšos no šiem produktiem, lai novērotu pašsajūtu un, iespējams, bonusā iegūtu kādu pievilcīgu un sen neredzētu skaitli uz svariem.
Nevēlamo produktu saraksts
Baltmaize, bulciņas un citi konditorejas izstrādājumi, pankūkas, pica, kviešu miltu makaroni, pelmeņi, lavašs, tortiljas, burgermaizītes, saldumi un konfektes, šokolāde, saldējums, cepumi, pakās nopērkamās vai svaigi spiestās augļu sulas, limonādes un citi saldinātie dzērieni, rūpnieciski ražotās mērces, medus, sausās brokastu pārslas, saldie jogurti un jogurta dzērieni, mušļa batoniņi.
Dienu pirms eksperimenta kārtīgi nosvinu, gardu muti notiesājot kolēģes dzimšanas dienas cienastu – pamatīgu balto miltu un cukura bumbu: kūciņu ar putukrējuma pildījumu tandēmā ar vārīto krēmu. Grēcīgais cukur, atā, atā, uz tikšanos pēc mēneša! Zinu, ka ilgošos, iespējams, būs lomkas, taču atzīstu, ka mūsu attiecības ir kļuvušas pārāk toksiskas, tāpēc savas veselības vārdā es no mūsu saldā romāna paņemu pauzi. Uzdevums it kā ir skaidrs – lielākoties mans uzturs sastāvēs no dārzeņiem, gaļas, zivīm, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām.
- Balto miltu produktus aizstāšu ar pilngraudu produktiem.
- Saldumu vietā uz kārā zoba likšu augļus, ogas un varbūt pavisam nedaudz žāvēto augļu (īpaši neaizraujoties, jo arī tie satur labu devu cukura).
- Dzeršu negāzētu ūdeni, zāļu tējas, kafiju (no tās atteikties gan nespēju).
- Atļaušu sev dabīgo augu pienu bez pievienota cukura (piemēram, rīsu vai mandeļu pienu), kas paši par sevi ir saldeni. Tos izmantošu, piemēram, smūtiju pagatavošanai vai pie kafijas parastā piena vietā.
Fragmenti no sajūtu dienasgrāmatas
1. diena
Ļoti, nu ļoti gribas saldumus! Iespējams, pie vainas ir arī pavasara nogurums un izteiktais bezspēks. Bet ķermenis pilnīgi prasa enerģiju. Apēdu banānu, zemenes, saujiņu ar riekstiem, mazos burkāniņus. Pusdienās ēdu lasi ar sojas pupiņām un redīsiem, vakarā salātus ar rupjmaizes kraukšķiem.
Fantazēju par kārtaino Napoleonu, tiramisu, virtuļiem šokolādes glazūrā – eh, dzīve rādās mazlietiņ drūmākās krāsās.
2. diena
Narkomāniem šajā ziņā noteikti ir vieglāk – ik uz stūra nerēgojas kāda apetītlīga ecstasy tabletīte, benzīntankos pārdevējs kopā ar kafiju arī nepiedāvā marihuānas kāsīti līdzņemšanai. Tā teikt – no acīm prom, no sirds laukā. Arī alkoholam un cigaretēm ir savi ierobežojumi. Ar neveselīgo, taču, ak, cik vājprātīgi garšīgo junk food un saldumiem ir citādi – tie uzglūn visur, kurp dodos.
Lieki piebilst, ka lielākā daļa lielveikalu aiļu sastāv tieši no plauktiem, kas piekrauti ar neveselīgajiem produktiem. Man ir jāizdomā kāda viltīga taktika, kā veikli manevrēt ar iepirkuma ratiņiem tā, lai aizliegtie augļi lieki nerēgotos acīs un nekārdinātu. Sāku apsvērt ideju lielveikalos panākt opciju, lai pēc pulksten 18 saldumus un citus draņķus cukura atkarīgajiem nepārdotu.
3. diena
Atteicos no saldā popkorna kinoteātrī – tas bija labs izaicinājums, lai arī meitai ļāvu mazliet ar to panašķoties. Jocīgi ir savai kafijai nepiebērt cukuru. Vienīgais saldums, ko šodien ēdu, bija zemenes. Izsalkuma sajūta ir pakāpeniska, ļoti mierīgi varu izturēt bez ēdiena ilgāku laiku. Mazliet pietrūkst pašas salduma garšas – skumīgi, bet ne neizturami.
4. diena
Viss – atzīstu, ka esmu bijusi totālā ēdiena kulta varā! Esmu secinājusi, ka pārāk bieži mēdzu sev apbalvot tieši ar ēdienu. Ir tik daudz kafejnīciņu, restorāniņu, brančiņu, strītfūdiņu un citu gastronomisko izvirtībiņu, ka (kauns jau atzīties) ēšana tiešām bija pārvērtusies par savdabīgu hobiju.
Vai tiešām man nav nekā cita, ko darīt un par ko būt sajūsminātai, kā vien ēdiens? Laiks aizpildīt savu dzīvi ar ko citu!
5. diena
Ir Lieldienas. Brīnišķīgi, esmu izvēlējusies pašu neveiksmīgāko laiku, kad testēt šo dumjo diētu. Visi man apkārt našķojas ar šokolādes kinderolām, kuličiem vai pashām. Vismaz atļauju sev apēst pašas gatavotu čijas sēklu pudiņu ar banāniem un mellenēm, kas remdē manu kāri pēc kā salda.
6. diena
Vai košļenēs ir cukurs? Šo pajautāju sev brīdī, kad esmu jau paspējusi mutē iemest divus spilventiņus. Pakošļāju un izspļauju – laikam jau nedrīkst. Veikalā ielūkojos bezglutēna produktu ailē un nopērku sāļos kraukšķus bez pievienotiem kviešu miltiem un lipekļa. Garšo ciešami, bet vai bija tā vērts? Diez vai, jo vērtīgo vielu tikpat kā nav.
Vispārējās sajūtas par dzīvi – liels nogurums, skumjas. Vīrs piebilst, ka pēdējās dienās esmu īpaši kašķīgā un neapmierinātā noskaņojumā.
7. diena
Radiniekam ir dzimšanas diena, un uz galda ir nevis viena, bet veselas divas kūkas. Našķojos ar vīnogām, mēģinu ignorēt saldo un, godīgi sakot, kūkas mani tik ļoti vairs neuzrunā – sāku lēnām pierast pie jaunās ēdienkartes.
10. diena
Pēc slimošanas iepriekšējā mēnesī man ir jāveic analīzes, un rezultāti uzrāda, ka asinīs ir zems dzelzs un hemoglobīna līmenis. Būs jādzer dzelzi saturošas kapsulas. Iesaku ikvienai veikt analīzes un saprast, vai vēlme pēc konkrēta ēdiena nav saistīta ar kādu minerālvielu trūkumu organismā. Varbūt mans ķermenis šo deficītu aizpilda ar alkām pēc ātras, cukurotas enerģijas? No bēdām apēdu pusi bulciņas, ko ieraugu mājās, taču vairāk par pusi nemaz apēst negribas.
13. diena
Pienācis pms periods – jūtu izteiktu, tā teikt, besi, un diena šķiet tik neizdevusies, ka gribas raudāt. Ai, pie velna, nopērku lielu, treknu, krēmīgu tiramisu un apēdu.
Protams, tas manu pašsajūtu neuzlabo, turklāt nu emociju kokteilim pievienojas arī vainas izjūta, ka norāvos.
Secinājums – ja ļaujies cukura lamatām, pēc tam atgriezties iepriekšējās sliedēs ir mazlietiņ grūtāk. Turpmāk mēģinu turēt sevi rāmī un apēst vien kādu augli vai arī dažas žāvētās aprikozes.
15. diena
Kad ir mazāk enerģijas, mani glābj saujiņa riekstu. Tāpat dienā izdzeru divas tases kafijas, kas ir mans našķošanās aizstājējs. Novēroju, ka parastās dienās man prasās, lai ēdienreizē ir arī gaļa, kas dod ilgāku sāta sajūtu. Ja nav gaļas, ēdienam pievienoju pupiņas vai turku zirņus, visbiežāk sajaucot tos uz pannas kopā ar dārzeņiem, kas atrodas ledusskapī. Ņamm!
18. diena
Esam ciemos pie draugiem, un te ir no mandeļu miltiem cepti kēksiņi ar upenēm. Tomēr noturos un kēksiņa vietā apēdu vistu ar zaļajiem salātiem un kvinoju. Saldajā – zemenes un melone.
19. diena
Draudzene uzaicinājusi uz dzimšanas dienas svinībām nelielā Āzijas restorānā. Pārējās ēd suši, es izvēlos zivju buljonu ar dārzeņiem – gardi un sātīgi! Kaut kā esmu pieradusi, ka cukurs nav atļauts, un sāku samierināties. Vecāku mājās uz galda gozējas bulciņas, melleņu saldie groziņi, vaniļas un augļu jogurti – aši tiem paskrienu garām, lai nav lieku kārdinājumu.
22. diena
Baltmaizi un makaronus aizstāt ar ko citu vairs nav nekādu problēmu. Esmu izmēģinājusi dažādas veikalā nopērkamās galetes – kukurūzas, brūno rīsu, uz kurām varu likt virsū visu to, ko parasti būvētu uz sviestmaizes. Makaronu aizstājēju arī ir daudz, ir tik daudz variantu no pilngraudiem, lēcām, griķiem.
Bija doma pagatavot veselīgo picu, kam pamatnē izmantots sarīvēts ziedkāposts, taču šo ideju tā arī nerealizēju. Tā vietā pagatavoju tako – kukurūzas miltu laiviņās iepildu salātus, apceptu malto gaļu kopā ar sarkanajām pupiņām, kukurūzu un garšvielām, pa virsu sarīvēju sieru un pievienoju gvakamoles mērci. Ļoti sātīgi un garšīgi – vīrs bija sajūsmā un teica, lai šo gatavoju biežāk.
23. diena
Kārtējā dzimšanas dienas pasēdēšana. Apēdu kartupeļus, gaļu, salātus. Atkal tortes.
Meita neapēd savu gabaliņu, un es tomēr notiesāju šo viņas nelielo porciju. Tā ir tik salda, ak vai! Vai tiešām agrāk varēju apēst vairāk par dažām karotēm?
25. diena
Pienākusi mazo radinieku dubultā dzimšanas dienas ballīte. Kā gan vienā mēnesī var satilpt tik daudz svētku un tik biežas izēšanās? Agrāk to nebiju pamanījusi. Saskaitu, ka šomēnes bijušas sešas dzimšanas dienas, kā arī trīs vārdadienas – ārprāts, un ja nu vēl katrs izdomā svinēt un katram uz galda ir pa tortei? Tas nozīmē, ka visa dzīve paiet vienos vēderpriekos. Atturos no lielās kūkas ar krēma pildījumu un vēderu piepildu ar vistas šašliku, salātiem, dārzeņiem ar mērcīti, mazliet frī (nav veselīgi, bet vismaz nav aizliegto produktu sarakstā), augļiem.
26. diena
Māmiņdiena – ar ģimeni aizbraucam brokastot ārpus mājas, izvēlos kafiju un laša tartaru. Vismaz šo iemīļoto ēdienu man neviens pagaidām nevar atņemt. Vakarā ciemos atbrauc draugi, un ēdu kukurūzas čipsus. Tos taču drīkst, vai ne?
28. diena
Diena paiet darbos un skriešanā – nemaz nav laika domāt par ēdienu. Esmu pieradusi pie savas jaunās dzīves un visur, kurp dodos, analizēju, ko varu vai nevaru ēst, tas notiek automātiski un viegli. Arī mājās ledusskapī un plauktiņos ir veselīgie produkti, nekādu našķu.
30. (pēdējā) diena
Novērojums – cukura līmenis asinīs ir stabils, vairs nav bada sajūtas, kas piezogas nemanot un liek ātri, ātri ķert un grābt kaut ko saldu vai kalorijām bagātu. Tā vietā izsalkums rodas lēnām, tāpēc mierīgi varu izvēlēties arī veselīgākas alternatīvas. Manuprāt, uz sejas ādas ir mazāk pumpiņu, lai gan ādas izsitumi, godīgi sakot, man nekad nav bijusi īpaša problēma.
Vēl viens novērojums – celulīts uz kājām gan ir kļuvis mazāk izteikts, un āda uz ciskām ir tvirtāka. Manuprāt, šis ir vislielākais bonuss mana eksperimenta laikā.
Teju vai tā, it kā būtu aktīvi lietojusi kādu anti-apelsīna miziņas brīnumkrēmu vai regulāri veikusi vakuummasāžas. Ķermenis arī ieguvis slaidākas aprises (to vairāk jūtu pēc džinsu vaļīguma, nevis spoguļattēla), un daži cilvēki komentē, ka esmu mazliet notievējusi. Hmm, varbūt šo iestaigāto taciņu varētu turpināt? Vairs nemaz nav tik grūti, kā sākumā šķita.
Ko esmu sapratusi šajās 30 dienās?
Šī patiesībā nemaz nav diēta un nav nekas unikāls – gluži vienkārši veselīgs, sabalansēts uzturs. Bet šis uzdevums nepavisam nebija vienkāršs. Vissarežģītākā ir pirmā nedēļa, kamēr ķermenis pierod, ka cukura klātbūtnes vairs nav, kā arī pms periods, kad hormoni dod vaļā un knapi spēju valdīt pār savām emocijām un kārēm.
Mans rezumē: dzīve ir pārāk īsa, lai dzīvotu bez saldumiem un bulciņām, taču dzīvot, lai pārēstos, arī nav vērts.
Jāatrod zelta vidusceļš, kur būs vieta gan zaļajam seleriju smūtijam, gan taukainai peperoni picas šķēlei. Neviena galējība nav veselīga, un ēšana patiesībā ir stāsts par kontroli – ja nav sajūtas, ka kontrolē savu dzīvi, strikta ēdienreižu ievērošana un maniakāla izvairīšanās no neveselīgajiem pārtikas produktiem rada iluzoru sajūtu, ka manā dzīvē viss ir kārtībā, es to lieliski pārvaldu. Taču tāpat nevēlos aiziet galējībā, kur vienīgais veids, kā sevi apbalvoju, ir ēdiens – neesmu taču nekāds labas uzvedības šunelis!
Turklāt arī veselīgi ēst var sātīgi un garšīgi. Uzskatu, ka patiesībai neatbilstošs ir teiciens «Dzīve nekad nevar būt par saldu» – pierādīts, ka cukurs uz mūsu smadzenēm iedarbojas līdzīgi kā kokaīns un izraisa tikpat lielu atkarību. Taču ar to cīnīties iesaku soli pa solītim, piemēram, ikkatrai tasei tējas un kafijas nepievienot ierasto cukura vai medus tējkaroti, kā arī censties citos veidos cukuru nedzert (limonādes, sulas, jogurti). Vai arī sākumā cukura vietā izvēlēties veselīgāku alternatīvu – stēviju. Tālāk jau var ieviest nelielas korekcijas arī ikdienas ēdienkartē.
Tāpat svarīgi, lai mājās vispār nebūtu produktu no aizliegtā saraksta, jo tad ir lielāka iespēja norauties.
Taču, ja ir vēlme patiešām atbrīvoties no liekā svara, vajadzētu atteikties arī no kartupeļiem un trekni ceptiem ēdieniem un sekot līdzi apēsto kaloriju skaitam. Būtiski arī, lai ģimene respektētu tavus jaunos ēšanas paradumu un kārumus apēstu vienatnē, tev neredzot. Un visbeidzot – iesaku dzīvē ieviest jaunus hobijus, izaicinājumus un darīšanas, lai domas nemitīgi neriņķo tikai ap un par ēšanu.
- Brokastu idejas
Avokado uz rupjmaizes šķēles vai galetes kopā ar tomātu šķēlītēm un citronpipariem pa virsu. Graudainais mājas siers vai biezpiens ar lociņiem kopā ar dārzeņiem, piemēram, paprikas šķēlītēm. Olas, kas pagatavotas dažādos veidos: omlete, olu kultenis, vārītas. Auzu pārslu putra ar banānu šķēlītēm. Bezpiedevu jogurts ar nesaldinātu musli un svaigu augļu gabaliņiem. Veselīgās ātrās pankūkas: viens banāns, divas olas un kanēlis – visu bļodiņā sajauc un cep uz pannas kā mazās pankūciņas. - Našķu idejas
Kafija ar pienu, kraukšķīga galete ar zemesriekstu sviestu un banānu vai zemeņu šķēlītēm, sasaldētas vīnogas, olīvas un siera šķēlīte, sauja riekstu, glāze kefīra ar šķipsniņu kanēļa, dārzeņi, kas sagriezti stienīšos, kopā ar humosu, bezpiedevu jogurts ar svaigām ogām, saulespuķu sēklas. - Pusdienu un vakariņu idejas
Pilngraudu vai lēcu makaroni ar jūras veltēm un dārzeņiem pēc izvēles. Gaļa vai zivs ar dažādiem zaļajiem salātiem. Dažādas zupas. Turku zirņi vai pupiņas kopā ar dārzeņu sautējumu.
