Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Cik daudz, cik bieži?
Ja zivis garšo, tās, protams, drīksti ēst katru dienu (izņemot dažas – sk. tālāk tekstā!). Ja rēķini, ko ēd, tad divas zivs porcijas nedēļā – katra aptuveni 140 grami – būtu pietiekami. Turklāt labāk viens treknas, otrs – liesas zivs gabaliņš. Liesās ir baltās zivis: menca, pikša, jūras zeltplekste, gludā plekste, bute, tilapija un tās droši vari ēst vairāk. Uztura pētnieku novērojumi liecina, ka mēs zivis neēdam pietiekami.
Omega 3 taukskābes, kas ir zivju galvenais trumpis uzturvērtības ziņā, visvairāk atrodas treknajās zivīs, kuras pamatā ir auksto ūdeņu iemītnieces. Siļķe, skumbrija, sardīne, lasis, forele, ķilava, svaigs tuncis, karpa, citas. Arī dažas baltās zivis un vēžveidīgie – mīdijas, austeres, astoņkāji un krabji – satur garās ķēdes omega 3, taču ne tik daudz kā treknās zivis.
Pat treknas zivs porcijā kaloriju tik un tā būs mazāk nekā treknas cūkgaļas porcijā.
Ko darīt, ja tev ir par daudz sliktā holesterīna, liekais svars un vēl citas bēdas, kuru dēļ ārsti neiesaka treknumiņu? Šajā ziņā nostāja mainās,
liekais svars nenozīmē, ka nu tev jādzīvo vispār bez taukiem. Labi būtu turpināt ēst zivis uztura speciālistu ieteiktajā daudzumā – divas reizes nedēļā pa gabaliņam. Ja treknu zivi baudīsi katru dienu, tad tiešām, iespējams, uzņemsi par daudz kaloriju. Un zivs tauki ir tie, kas tev patiešām vajadzīgi! Vēl tev jāpiedomā, kā zivi gatavot. Nepanē to treknā mīklas kažokā. No gatavām zivīm, piemēram, siļķu filejām eļļā, viss, kas tek nost, jānotecina un vēl tā zivtele jānosusina.
Būtu labi ievērot ieteicamo zivju devu, domājot arī par piesārņojumu planētas ūdeņos un to iemītniekos. Pēdējā laikā speciālisti īpaši satraucas par zivīs atrasto dzīvsudrabu, dioksīnu, smagajiem metāliem svinu, kadmiju un citiem. Diemžēl piesārņojums uzkrājas tieši labumu labumā – vērtīgajos zivs taukos un ar A vitamīnu bagātajās aknās. Izpētīts: jo lielāka zivs, jo vairāk tā uzkrāj piesārņojumu. Tāpēc, no vienas puses, mūsu sīkā ķilaviņa, kas arī ir viena no treknajām zivīm, ir, tā teikt, drošāka par lielveikalos nopērkamajām brangajām zivīm. No otras puses, Baltijas jūra, kur mīt brētliņas, no kurām gatavo ķilavas, ir viena no piesārņotākajām. Kod, kurā pirkstā gribi, sāp! Ieteikums tāds: vienu gabalu nedēļā izvēlies no treknajām lielo ūdeņu iemītniecēm, otru – no upju un ezeru zivīm. Tad tev tiks visi zivs labumi, bet iespējamā piesārņojuma deva būs tik maza, ka nenodarītu pāri pat grūtniecei un mazam bērnam.
Iespējamā piesārņojuma dēļ ne biežāk kā reizi nedēļā pa gabaliņam drīkst:
- jūras karūsu
- zobenzivi
- haizivi
- marilinu
- jūras asari
- akmeņpleksti
- paltusu
- karalisko tunci
- iežu lasi (zināms arī kā haizivs vai iežu zutis)
- krabju tumšo gaļu
