Gārsa ar brokastu oliņu
Šis ir mans mīļākais labo nezāļu apēšanas veids – sauju jaunu lapiņu notiesāt brokastīs gluži vienkārši ar vārītu olu. Vai – iemaisītu tomātu salātos. Vai arī – biezpienā kopā ar citiem zaļumiem. Gārsas ir labas locītavu veselībai – var savākt tā pavairāk jauno lapiņu un sablendēt veselīgā kokteilī ar citiem zaļumiem un paniņām.
Bet, ja ēd veselas lapiņas, neko neblendējot, galvenais ir ievākt pavisam jaunas, vēl spīdīgas un līdz galam neatvērušās – tās ir vissulīgākās un arī viegli sakošļājamas.
Apēd arī citas nezāles!
Lieku reizi atgādināsim, ka nezāles nevajag plūkt pilsētas parkā. Vislabāk – laukos pļavās, savā dārzā. Var painteresēties arī bioloģiskajās zemnieku saimniecībās – kā zināms, tur kopā ar citiem pirmajiem zaļumiem (spinātiem, garšaugiem) aug arī ekoloģiski tīras nezāles.
- Pienenes. Ja nebiedē rūgtums, var apēst pa kādam pieneņu pumpuram vai ziedam. Bet, ja salasīsi pavisam jaunas, maigas pieneņu lapiņas, tās nebūs tik rūgtas. Pienenes uzlabo gremošanas procesus un ir labs žults dzinējs.
- Virza. Garšā ne visai izteiksmīga, bet veselīga nezāle – virza satur daudz kālija, tāpēc ir labs urīndzinējs. Ja nepaspēji pietiekami daudz sadzerties bērzu sulu, jāēd virza!
- Balanda. Uzturvielām bagāta nezāle, turklāt tīri garšīga. Īpaši labi garšo zaļajos salātos kopā ar citiem zaļumiem un garšaugiem, savukārt pievienotas zupai vai sautējumam balandas ēdienam piešķir tumīgu sātīgumu.
Spēcini organsimu!
Siera uzkoda ar plaucētām nātrēm
Populārākais veids, kā apēst veselīgās, jaunās nātrītes, ir vārīt tās zupā vai sautējumā. Tā arī parasti daru, bet šopavasar gribējās izmēģināt ko citu. Lūk, recepte – šī aukstā uzkoda ļoti labi iederas dārza svētkos, var ēst kā piedevu grilētām zivīm vai gaļai, var likt uz grauzdētām maizītēm un baudīt ar vīnu. Vēl viens variants ir uzkodu pagarināt, pievienojot plucinātus zaļos salātus, tomātus un melnās olīvas, – būs interesanti salāti.
Sastāvdaļas
- 200 g grieķu aitas piena siera
- Sauja jaunu nātru lapiņu
- Saujiņa ciedru riekstu
- Sāls, pipari
- Puse neliela sarkanā sīpola
- Laba olīveļļa
Sieru sagriež kubiņos, ieber bļodiņā. Nātru lapas noplaucē ar verdošu ūdeni – to var nedarīt, ja nātrītes vēl pavisam maziņas, tikko izlīdušas no zemes, jo tad to dzeļmatiņi vēl ir mīksti. Ja nātres jau paaugušās, tās pirms likšanas salātos obligāti jāblanšē, lai nesadzeltu muti. Dara tā: saliek lapas bļodiņā, pārlej ar verdošu ūdeni un pāris minūtes ļauj pastāvēt (burvīga smarža!). Tad ūdeni nolej un lapiņas vēl nospiež saujā (var nosusināt arī dvielī vai salvetē).
Noplaucētās nātrītes liek bļodā pie siera, pievieno sausā pannā apgrauzdētus ciedru riekstus, pēc garšas pieber sāli un piparus, pārlej olīveļļu. Visu apmaisa, un – gatavs! Ja garšo, var pievienot mazliet saberztu kumina sēklu.
Garšas piedzīvojumam
Niknais lakšu pesto
Meža loki jeb lakši ir aizsargājams augs, tāpēc mežos tos tā vienkārši šķīt aizliegts, bet, ja aug pašu vai kaimiņdārzā – droši un uz veselību! Pazīstu kādu vīru Papē, kuram lakši sasējušies pagalmā, un, kad saimnieks pļauj zāli, visa apkaime smaržo pēc ķiplokiem…
Jā, tas jāņem vērā – lakšiem patiešām piemīt ne vien spēcīgs ķiploku aromāts, bet arī garša. Kad šo pesto degustēja mani draugi, labākais komentārs bija: «Ā, no lakšiem? Zinu, tās ir tās zaļās lapas. Un cik ķiplokdaivas pieliki?» Tur jau tā lieta, ka ķipokus papildus nevajag, jo lakši paši ir ķiplokaini, turklāt izteikti! Kā mēdz teikt, cilvēkos pēc tam nevar iet. Bet garšīgi gan!
Lai pesto uzglabātu ilgāk, tas jāsapilda burciņās un pa virsu jāuzlej kārtiņa olīveļļas, kas neļaus pesto bojāties. Var pārkaisīt arī mazliet sāls.
Sastāvdaļas
- 50 g lakšu (neliels pušķītis)
- 100 ml labas olīveļļas (vai mazliet vairāk, pēc gaumes)
- Sāls pēc garšas
- 50–100 g ciedru riekstu (var arī Indijas riekstus vai – lētāk – saulespuķu sēklas, daudzums pēc garšas)
- 10–20 g smalki sarīvēta cietā siera
Uz sausas pannas apgrauzdē riekstus, līdz tie sāk smaržot un top skaisti zeltaini (brūni ne, tad jau parādās rūgtums). Lakšus pirms blendēšanas var sagriezt sīkāk, tad tos, pamazām pievienojot eļļu, sablendē, pieber apgrauzdētos riekstus, sāli pēc garšas un turpina blendēt, līdz masa kļuvusi viendabīga, pēc vajadzības pielejot vēl eļļu. Tad iemaisa smalki sarīvētu cieto sieru – sieru pievienojot beigās, būs vieglāk kontrolēt pesto vēlamo biezumu. Ja šķiet, ka siera ir par daudz, pielej vēl eļļu.
Meitenes, speciāli jums!
Maijā un jūnijā atrodiet laiku aizbraukt uz laukiem, prom no ceļu putekļiem un dūmiem, lai ievāktu vērtīgas drogas tējām. Ar tām varēsiet rīkot sev veselīgas tēju kūres – kā zināms, vislabākā iedarbība zāļu tējai ir tad, ja to pareizi pagatavo, lieto 10–14 dienas pēc kārtas un šajā laikā nedzer citu drogu uzlējumus. Lūk, augi, kurus īpaši sievietēm noteikti vajadzētu ievākt tējām!
- Raspodiņi. Var vākt tikai ziedus, var stublājus ar visām lapiņām. Kad izžāvēti, ņem ēdamkaroti drogu, aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties pāris stundu – tik ilgi tāpēc, ka raspodiņi ir samērā pacieti, un, lai dabūtu ārā visus labumus, vispareizāk būtu tēju apliet termosā. Dzer pa pusglāzei divreiz dienā. Raspodiņi labi regulē menstruālo ciklu, palīdz labāk justies menopauzes laikā. Der arī pret caureju, tad jāaplej 2–3 ēdamkarotes drogu.
- Nātres. Vispārēji spēcina organismu, stiprina imunitāti un veicina asinsradi, proti, noder pret mazasinību. Nātres ir labs dzelzs avots, tās satur arī citus vērtīgus mikroelementus un vitamīnus. Sievietēm nātres palīdz normalizēt menstruālo ciklu. Ja lieto izkaltētas nātru lapas, dari tā: 1–2 ēdamkarotes aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes un dzer pa trešdaļai glāzes trīs reizes dienā.
Ar nātru tēju nevajag pārspīlēt, ja ir nosliece uz trombu veidošanos!
- Baltās panātres. Tās pašas, no kuru baltajiem ziediņiem bērni labprāt sūc medutiņu. Tautā dēvētas par mīkstajām nātrītēm. Var ievākt tikai ziediņus, var visu stublāju ar lapām un ziediem. Panātres tējai ir laba pretiekaisuma iedarbība, var lietot, ja ir urīnpūšļa un nieru slimības, ginekoloģiskas vainas, mazas