Stāsta Ingrīda, 42 gadi:
«Pirms četriem gadiem veicu tauku atsūkšanu no kājām un gurniem. Biju ļoti nogurusi no cīņas ar liekajiem kilogramiem, jo tie pamatīgi iedragāja pašapziņu. Izmēģināju, šķiet, visu, ko piedāvā svara samazināšanas industrija. Īpašas diētas, ābolu etiķa kapsulas, svara samazināšanas kūres, dārgas procedūras skaistumkopšanas salonos… Jā, rezultāti bija, taču tikai uz īsu brīdi. Tā kā man ir ļoti apjomīgi gurni un liels dibens, daži zaudētie kilogrami, kas prasīja milzu pūles, bija kā piliens jūrā – vizuāli gandrīz nemanāmi. Turklāt pēc stingrajām diētām vienmēr nāca lielais ēšanas vilnis, un rezultātā zaudētie kilogrami ar uzviju bija atpakaļ.
Jutos nepievilcīga, grauzu sevi pašpārmetumos un izjutu dziļu izmisumu. Pārsvarā slēpos platās drēbēs, lai figūru maksimāli nomaskētu. Bet reiz, kad video ieraudzīju sevi no malas, mans izmisuma kauss bija pilns. Sapratu – viss, esmu gatava tauku atsūkšanas operācijai. Lai arī ko tas no manis prasītu…
Vēlēšanās atbrīvoties no liekajiem kilogramiem bija tik liela, ka nedomāju par sāpēm vai risku.
Bet ceļš līdz mērķim nebija viegls. Vispirms vajadzēja veikt vēnu operāciju – tā kā man pēc dzemdībām bija paplašinātas vēnas vajadzēja tās savest kārtībā, lai varētu veikt tauku atsūkšanu. Kad beidzot biju gatava lielajam solim, ārsti mani brīdināja – pēc operācijas es jutīšoties tā, it kā traktors būtu pārbraucis pāri. Man patika, ka mediķi godīgi un detalizēti izstāstīja, kā noritēs visa procedūra.
No rīta aizbraucu uz slimnīcu veikt operāciju un vakarā jau devos mājās. Pamodos apdullusi – kā jau pēc narkozes, viss sāpēja. Atbraukusi mājās, spēju tikai gulēt. Viss šausmīgi sāpēja. Bet iekšēji gavilēju, gribējās ātrāk redzēt rezultātu.
No manām kājām un gurniem bija nosūkti deviņi litri tauku.
Rezultātā no gurnu apjoma biju zaudējusi 20 cm. Biju ieguvusi vēlamo – mans siluets beidzot bija slaids. Varēju valkāt piegulošu apģērbu un jutos lieliski. Paziņas un draugi nežēloja komplimentus, bet es tikai noslēpumaini atbildēju: laimīgai sievietei kilogrami kūst kā uz pannas…
Diemžēl mans prieks bija īss. Iegūto slaidumu izdevās izbaudīt tikai vienu gadu. Ārsti jau mani bija brīdinājuši – tauku atsūkšana nav brīnumlīdzeklis, ir jāievēro veselīgs dzīvesveids un regulāri jānodarbojas ar sportu, jo tikai tā būs iespējams noturēt iegūto figūru. Pirmo gadu cītīgi sekoju līdzi ēdienkartei un biju veselīga dzīvesveida paraugpilsone. Bet tad darbā pieauga slodze un fiziskajām aktivitātēm vairs neatlika laika. Stresa dēļ sāku palaisties arī ar ēšanu, un svars pakāpeniski pieauga.
Pēc gada man piedzima otrs bērniņš, un figūra krasi mainījās. Grūtniecības laikā ļoti pieņēmos svarā, kājas piepampa kā bluķi.
Mainoties figūrai, vietās, kur bija saglabājušās tauku atsūkšanas rētas, izveidojās dziļi punkti un rievas, kam pāri pārkārās āda.
Turklāt rētu vietas kļuva labi redzamas. Un pāri visam – megacelulīts. Kad pieņēmos svarā, mana āda izpletās, un pēc tam, kad sāku kaut nedaudz zaudēt svaru, tā vairs tik elastīgi nesavilkās. Par šortiem un peldkostīmu publiskā vietā varu aizmirst. Diemžēl par šādu negatīvo efektu mani neviens nebrīdināja. Mans ķermenis noteikti tagad izskatās daudz sliktāk nekā pirms tauku atsūkšanas operācijas. Protams, ir diskomforts un ļoti cieš pašapziņa. Diemžēl pašlaik nevaru atļauties ieguldīt līdzekļus ķermeņa uzlabošanai, bet domāju par to… Ko no savas pieredzes varu secināt? Viena lieta ir pirmais rezultāts, pavisam kas cits – sekas, kas rodas tikai ar gadiem.
Man ārsti teica – rētas pēc operācijas būs nemanāmas, bet tās ir kliedzošas.
Taču tikai mēs pašas varam uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, un pašām vien būs jādzīvo ar rezultātu. Tāpēc silti iesaku: pirms pieņemiet lēmumu par ķirurģisku iejaukšanos, rūpīgi izsveriet visus par un pret.»