Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
3
-
4
-
0
-
3
-
1
-
4
-
Stāsta Daina, 46 gadi:
«Pirms diviem gadiem nolēmu veikt permanento make-up uzacīm, jo biju nogurusi katru dienu speciāli celties agrāk, lai savestu kārtībā savas uzacis. Dabisko uzacu man tikpat kā nav, matiņi ir izkrituši un jauni vairs neaug. Ja speciāli neiezīmēju savas uzacis, izskatījās, ka man to nav vispār.
Parasti neizvēlos lētos piedāvājumus, taču šoreiz noriskēju, jo draudzene par ļoti pievilcīgu naudu bija tikusi pie lieliskām uzacīm. Nolēmu riskēt un pieteicos uz vizīti. Zināju, ka tas ir kaktu kantoris, bet īsti neaptvēru, ar ko īsti riskēju. Biju redzējusi, cik labs rezultāts ir draudzenei, un gribēju tieši to pašu.
Vizītes laikā ļoti uzticējos meistarei. Kad viņa man jautāja, ko un kā vēlos, teicu: taisiet, kā jums šķiet labāk…
Tad meistare ieminējās, ka varētu manu uzacu līniju veidot mazliet augstāk, nekā tā man ir dabiski, – tad izskatīšoties efektīgāk.
Neiebildu, jo nevarēju iedomāties, ko īsti tas nozīmē.
Kad uzacis bija ietetovētas, meistare uzreiz brīdināja, ka šis ir tikai pagaidu rezultāts, īstais efekts būšot redzams pēc pāris nedēļām, kad krāsa iesēdīsies. Tā arī to uztvēru, slēpos aiz lielām saulesbrillēm un mierināju sevi ar domu, ka mani sagaida skaists rezultāts. Jā, uzacu krāsa ar laiku tiešām kļuva dabiskāka, taču problēma ir cita – manas piepaceltās uzacis izskatās nedabiski, ir mainījusies seja… Izskatās tā, it kā es nemitīgi būtu mazliet izbrīnīta. Kauns atzīt, bet jūtos kā klauns.
Man ir sajūta, it kā es būtu zaudējusi sevi, jo, paskatoties spogulī, vairs neredzu sevi tā kā agrāk. Tagad uz mani skatās tikai uzacis. Ilgi nespēju atzīt sev, ka esmu pieļāvusi dramatisku kļūdu. Naktīs negulēju un domāju, ko nu darīt, jo rezultāts saglabājas vairākus gadus. Ilgu pārdomu rezultātā esmu nolēmusi, ka veikšu lāzerprocedūru, lai no savām uzacīm atbrīvotos (procedūra norit, kā atbrīvojoties no nevēlama tetovējuma). Vienīgi man nav skaidrs, vai uz sejas paliks redzamas defekta pēdas. Zinu tikai to, ka uzacu izņemšana būs ārkārtīgi sāpīga un dārga. Bet – kā saka mans vīrs – par kļūdām ir jāmaksā.
Tagad man ir ļoti skeptiska attieksme pret lētiem pakalpojumiem. Izlemjot veikt kādu ar izskata uzlabošanu saistītu procedūrai, izvēlos tikai meistarus ar vārdu un cienījamu reputāciju. Tautas paruna «Skopais maksā divreiz» ir zelta patiesība.»
