Leoparda raksta atgriešanās. Fakti, kas jāzina katrai modes dāmai

Mode un kaķis

Šiem abiem ir diezgan daudz kopīga. Katrs kaķa saimnieks droši vien kādreiz ir prātojis, kurš šajās attiecībās ir boss un kurš – vien apkalpojošais personāls. Tāpat arī savu reizi, modes niķu un iegribu nogurdināti, mēs sev jautājam – kurš te kuram īsti kalpo? Mode mums – mūsu vajadzībai izpausties un valdzināt – vai tomēr šajā reibinošajā riņķa dancī mēs esam tikai nevarīgas marionetes?

Tāpat kā kaķus, arī modi mēs mīlam ne jau tāpēc, ka tā būtu maiga, noderīga un ērta. Mode bieži ir pretrunīga un untumaina, nepraktiska un bezjēdzīga. Un tieši tāpēc tik brīnišķīga!

Modes rotaļām mēs ļaujamies labu prātu. Kā rātni mīluļi ejam tās pavadā un cenšamies uzminēt tās uzdotās mīklas. Ņemsim par piemēru vienkāršu, baltu, zili svītrotu džemperi. Kam īsti tas pieder – Bretaņas jūrniekam? Koko Šaneles iedvesmotai modes dāmai? Parīzes mīmam vai draiskajiem Gotjē 80. gadu boy toys? Vai, teiksim, bikini – diez vai tā izgudrošana pirms 80 gadiem atbrīvoja sievieti no nevajadzīgu apģērba gabalu žņaugiem, varbūt uz mūžu padarīja par seksuālu objektu?

Modei melnbaltas atbildes nav patikušas nekad…

Tomēr šķiet, ka neviena no tās uzdotajām mīklām nav bijusi tik strīdīga kā leoparda raksta motīvs. Šeit modes atstātie pavedieni met mulsinošas cilpas. Tas ir vienlaikus elegants un piedauzīgs, uzkrītošs un neitrāls. Tas ir padevīgi sievišķīgs, bet vienlaikus drosmīgs, skaļš un dominējošs. Leopards var būt rāms, pat garlaicīgs mājas kaķis. Bet leopards mēdz būt arī pilnīgs rokenrols.

Ar leoparda motīviem mode ir spēlējusies gadu tūkstošiem. Senajā pasaulē tās rotaļu biedri bija dievi: leoparda ādās tika ietīta lielā pirmmāte, dievu un visas dzīvās radības māte Kibele, tajās tērpās arī Senās Ēģiptes debesu dieviete Mofeda un daiļā Sešata – izglītības aizbildne. Ēģiptiešiem leopards bija kaķu un tuksnešu karalis, visskaistākais un varenākais no dzīvniekiem, tāpēc leoparda ādas bija rezervētas faraonu tērpiem, apliecinot to dievišķo izcelsmi un varenību. Senajā Romā leopards un tā skaistais kažoks bija drīzāk greznības, ietekmes un skaistas dzīves simbols – ne velti tā kažokā ietērpās vīna un uzdzīves dievs Dionīss. Viduslaiki un tiem sekojošie atturības un pieticības gadsimti leopardu garlaikoja – noslēpies ēnā, tas gaidīja 20. gadsimtu, kad atdzima gluži kā fēnikss no aizmirstības pelniem.

Leopards un 20. gadsimts

Tuvojoties 20. gadsimtam, visapkārt pasaulei sāka kūpēt vilcienu un tvaikoņu skursteņi, kas lepnus un laiskus rietumniekus veda eksotiskos ceļojumos uz tālām, mežonīgām, neizzinātām zemēm. Mājās tie pārveda aizraujošus stāstus un neparastiem suvenīriem piekrautus čemodānus. Krāšņi izrakstīti audumi, mākslas darbi, kas iemūžināja eksotisku skaistumu, ziloņkauls, leoparda ādas un citi brīnišķīgi modes un sadzīves priekšmeti apbūra un valdzināja mājās palicējus un kairināja to iztēli. Temperamentīgas, tumšādainas, zvērādās tērptas daiļavas kļuva par varonēm eksotisku piedzīvojumu romānos un droši vien arī rātnu kungu fantāzijās.

20. gadsimts nāca ar kardinālām pārmaiņām sievišķības un skaistuma izpratnē un tātad jauniem noteikumiem modes rotaļās. Pirmo reizi atklāti tika pielūgts eksotisks skaistums un neslēpta, pašpārliecināta seksualitāte. Mēmā kino vampīre Teda Bara un mežonīgā parīziete Žozefīne Beikere, Holivudas dīva Meriana Niksone un nedaudz vēlāk arī kinodīva Erta Kita – šīs dāmas bija drosmīgas, neparastas un līdz zobiem bruņojušās eksotiskos leoparda rakstu tērpos, rotās un aksesuāros. Meriana Niksone esot savu mīļdzīvnieku leopardu lepni vedusi pastaigās, tērpusies pieskaņotā leoparda raksta kažokā, bet Žozefīne Beikere atpūtusies Nicā leoparda bikini, pirms tas vispār bija oficiāli radīts. Viņu trūcīgie tērpi un suģestējošās kustības sakūla sašutuma un sajūsmas vētras, viņas biedēja, bet vienlaikus arī pavedināja un iedvesmoja. Jaunās modes dāmas, tā dēvēto fleperu paaudze, savām īsajām zīda kleitiņām lepni uzmeta leoparda kažokus, īsi apcirptajos matos iesprauda pieskaņotas sprādzes un dejoja caurām naktīm, korsešu nesažņaugtajās krūtīs kāri velkot brīvības gaisu.

Mode mīl drosmīgos

 Kaut atklāti kopēt šo trakuļu stilu rātnas dāmas vēl neiedrošinājās, atsevišķi tā elementi soli pa solītim tomēr iezagās meinstrīma modē: cimdi un somiņas, cepures, sprādzes un tamlīdzīgi. Pasaules modes nami, protams, krita pie drosmīgo leoparda pavēlnieču kājām un padarīja viņas par nemirstīgām ikonām. Pirmais kapitulēja ­Kristiāns Diors, kas leoparda rakstu audumus ievija savā 1947. gada kolekcijā New Look. Kolekcijas uzmanības centrā bija gara leoparda raksta zīda vakarkleita. «Ja esi jauka un mīļa, nevelc!» drosmīgi un bezkaunīgi uzsauca kolekcijas devīze.

Izrādījās, ka jaunas dāmas nemaz tik ļoti nealka būt jaukas un rātnas. Viņas gribēja mirdzēt, un līdz ar viņām mirdzēja arī viņu uzticamais draugs leopards. 50. gadi bija šī maigā, stiprā zvēra ziedu laiki. Ava Gārdnere, Merilina Monro, Džeina Mensfīlda, Anita Ēkberga – dāmas, kuras pasaule uzlūkoja kā skaistuma un sievišķības iemiesojumu, atklāti flirtēja ar leopardu. Tā klātbūtne izcēla sieviešu seksualitāti un maigumu, piešķīra tām šika un izsmalcinātības auru. Amerikāņu veļas zīmols Vanity Fair tolaik pirmo reizi sāka ražot dāmu apakšveļu leoparda rakstā. Taču, kad ar leoparda motīviem savā garderobē sāka rotaļāties arī Džekija Kenedija, leopardu pieņēma arī visaugstākajās un konservatīvākajās aprindās.

Kā leopards apmeta kažoku uz otru pusi…

Vētrainajos 60. (to izskaņā) un 70. gados leoparda motīvs piepeši nonāca modes pretstraumē – tā dēvētās youthquake (youth, earthquake – jaunieši, zemestrīce) paaudzes rokās un no anoreksijas izdēdējušajos augumos. Piepeši leopards apmeta kažoku uz otru pusi – savām krāšņajām un bagātajām patronesēm tas nicīgi smējās sejā. Izsmēja to vecmodīgos uzskatus un manieres, nevarību, pērles un cimdotās rokas.

Nu leoparda raksts asociē­jās ar misis Robinsoni (no 1967. gada kinofilmas The Graduate ar Dastinu Hofmanu) – grotesku pusmūža dāmu, bezjēdzīgu, izgaistošu un seksuāli frustrētu. Leopards negribēja nekā kopīga ar šo būtni, viņš bija kļuvis par jaunu un stilīgu pilsētnieku, rotaļīgu kā Tvigijas un Īdijas Sedžvikas kleitiņas, ironisku un izsmējīgu kā Endija Vorhola un Stīva Kaufmana gleznas un instalācijas.

Par savu nodevību gan mūsu lielajam, viltīgajam kaķim nācās samaksāt – 70. gadi nāca ar hipiju lina brunčiem un aiz ausīm aizspraustiem lauku ziediem. Dzīvnieku motīvi (īsti vai mākslīgi) modē un interjerā kļuva amorāli un nepieņemami, tie asociējās ar koloniālisma laikmeta augstprātību, nežēlību un sociālo nevienlīdzību.

Kaut 50. gadu spozmi leopards tā arī neatguva, pilnībā modes pasauli tā arī nav pametis līdz pat šodienai. 80. gados leoparda raksts vīdēja visur – meinstrīma popkultūrā un rokenrola andergraundā, kur rotaļājās uz rokenrola skatuves Marka Bolana, Igija Popa, Deivida Bovija un Fredija Merkūrija tēlos, spēlēs ar dzimuma un seksualitātes stereotipiem. Tas lieliski iederējās ielu modē, taču leoparda motīvus ļoti mīlēja arī bagātie un varenie – gluži kā Džoanas Kolinsas atveidotā Aleksa superpopulārajā seriālā Dinastija.

Naomi Kempbela un itāļu mafija

90. gados leoparda raksts uz modes skatuvēm burtiski uzsprāga. Versace un Naomi Kempbela, Keita Mosa, Gvineta Paltrova, Scary Spice, Lil’Kim, Šenija Tveina un daudzas citas zvaigznes toreiz un tagad ir pieķertas mīlas sakaros ar pavedinošo leopardu.

Ja valdzinošais leopards ir arī tavs guilty pleasure, tagad ir īstais brīdis mest kaunu pie malas un ļauties vētrainam mīlas sakaram ar šo zvēru. Leopards ir atgriezies – visticamāk, ne uz ilgu laiku, toties ar vērienu un skaļiem rēcieniem. Leopards ir daļa no šobrīd uzbangojušās nostalģiskās mīlas uz 90. gadiem un to bezkaunīgo, seksīgo estētiku – ikonisko Bārbiju, supermodelēm Naomi Kempbelu, Klaudiju Šiferi un Lindu Evandželistu. Atgriezusies arī piepešā aizrautība ar seriālu Soprano ģimene, filmām Krusttēvs, Labie puiši un šo asiņaino mafijas gabalu varoņu sievām. Pēkšņajai mīlestībai uz stereotipisko itāļu mafijas sievu hiperseksuālo stilu ir radies nosaukums, proti, mob wife aesthetic. Šī dreskoda formula ir kuplas, balinātas frizūras, franču manikīrs, tumša lūpu kontūra, uzkrītoša bižutērija un bezkaunīgs kažoks.
Un, jā, protams, arī leopards. Kaut no galvas līdz kājām!

Spēles ar mafiju lai paliek jauno un trakulīgo ziņā, tomēr leoparda motīvi šobrīd vīd burtiski katrā modes kolekcijā – no masu zīmoliem līdz pašiem augstākajiem modes namu plauktiņiem. Tā vien šķiet, ka leopards pašlaik izdzīvo visas iepriekšējo dzīvju reinkarnācijas – gan kā šiks akcents elegantos tērpos, gan dumpinieks pancīgās kurpēs, gan maigs, rotaļīgs kaķis un vienlaikus pilnīgs mežonis. Maijā, piemēram, Dženifere Lopesa bija manīta, tērpusies
leopardā no galvas līdz pat kurpju galiņiem. Jā, strīdīgs, pat kaitinošs, taču leopards vienmēr būs seksīgs un drosmīgs. Vienmēr jauns. Un mēs jau zinām – ja modei ir kāda vājība, tā ir nepārejoša jaunība un skaistums.