Kuras «anti-age» procedūras sev neveiktu plastikas ķirurgs?

Stāsta Plastikas ķirurģijas klīnikas ķirurgs Jānis Lapiņš

Esmu salīdzinoši veselīgs vīrietis četrdesmit plus, bez blakusslimībām. Jā, man ir grumbas, bet sev spogulī patīku tāds, kāds esmu. Sievietēm ir citādi – katra grumbiņa rada satraukumu, un tiek meklēti risinājumi. Mūsdienās pieejamas dažādas estētiskās medicīnas metodes izskata uzlabošanai, un, pareizi lietotas, tās kaitējumu nenodarīs – ne velti tās ir sertificētas un tās veic gan kosmētiķi, gan dermatologi, gan arī plastikas ķirurgi. Taču, mazliet filozofiski atkāpjoties no tā, kā savu izskatu vērtēju pats, varu teikt, ka savā praksē esmu nonācis pie atziņām par šo metožu lietderību ilgtermiņā.

Filleri – tikai lai kompensētu audu trūkumu

Hialuronskābes filleri nav nekas slikts, un no tiem nav jāizvairās par katru cenu. Arī pats veicu filleru injekcijas saviem pacientiem, taču, rūpīgi izvērtējot indikācijas, proti, kāda mērķa vārdā tas tiek darīts. Savā praksē injekcijas veicu lūpās un dziļajās rētās, kā arī papildus botulīna toksīna injekcijām – dinamiskajās rievās. Seja ir ļoti labi apasiņota zona, sevišķi ap acīm. Tāpēc noteikti neļautu sev ievadīt fillerus acu zonā, jo šādām injekcijām ir pārāk daudz risku.

Fillerus noteikti neļautu izmantot, lai paceltu sejas audus, tātad liftinga efektam. Tas vienkārši ir pret fizikas likumiem – ar želejveida vielu neko pacelt ilgtermiņā nav iespējams. Efekts, kas tiek panākts, ir zemādas slāņu pietūkums, kas uz laiku rada pievilktākas ādas efektu. Taču tas nav fillera uzdevums. Fillers ir radīts kā pildviela, kuras mērķis ir aizpildīt sejā tukšu telpu, jo, mums novecojot, taukaudu daudzums samazinās un āda it kā saplok. Runājot par filleru injekcijām lūpās, jā, to var darīt, lai aizpildītu trūkstošo vai panāktu vēlamo apjomu, bet – ja tas tiek darīts ar mēru. Pacientēm, kurām patīk milzīgās, pufīgās lūpas un kuras šo apjomu atjauno, bieži veicot injekcijas, jāņem vērā, ka, pirmkārt, āda šādi tiek izstaipīta. Otrkārt, lūpās nemitīgi tiek uzturēts iekaisums. Fillers nekur nepazūd un, lai arī savu funkciju vairs nepilda, audos paliek daudz ilgāk par norādīto vienu gadu. Saprotams, arī audu reakcija uz vielas klātbūtni turpinās. Bieži veiktu filleru atliekas sejas plastiskās operācijas laikā ir redzamas pat pēc pieciem un desmit gadiem. Tās ķirurgam var traucēt kādas anatomiskas struktūras identifikācijā, un audi šajās zonās ir izmainīti. Tiesa, operācijas rezultātu, ja vien filleri nav veikti bieži un lielos apjomos, tas būtiski neietekmē.

Liftinga diegi – īslaicīgs efekts

Šeit man piekritīs daudzi plastikas ķirurgi – liftinga diegi ir dārga procedūra, kas sevi neattaisno. Ne savā praksē, ne zinātniskajās publikācijās nav redzēti diegi, kas dotu vizuālu efektu, ilgāku par pāris mēnešiem. Sejas audus nav iespējams tā vienkārši paņemt un pacelt uz augšu ar atskabargainu diegu. Jā, uz brīdi tas izdosies, taču – gravitāciju apčakarēt nevar! Kad tiek veikta piecas stundas ilgā facelift operācija, tās laikā tiek strādāts dažādos ādas slāņos, audi tiek pārbīdīti, pārcelti, atdalītas saites, kas neļauj sejai pacelties uz augšu. Ar estētiskajiem diegiem to vienkārši nevar panākt. Jāapzinās arī tas, ka estētiskie diegi pārsvarā nesadalās un vēlāk operācijas laikā ķirurgam nākas tos izvilkt.

Botulīna toksīns – tikai paredzē­tajam mērķim

Botulīna toksīns ir neirotoksīns, kas paralizē nervu impulsu pārvadi muskuļos, un, mērķtiecīgi, pareizi lietota, šī injekciju metode ir efektīva dinamisko grumbu novēršanai, proti, pieres daļā un lai samazinātu tā sauktās vārnu kājiņas. Ārpus reglamenta jeb out of label botulīna injekcijas es sev neveiktu. Ne tikai tāpēc, ka botulīna toksīns ir pasaulē spēcīgākā inde. Jāapzinās, ka neirotoksīns attiecīgajā muskulī nobloķē nervu receptoru, kā rezultātā nervu impulss uz konkrēto receptoru vairs neiedarbojas. Šī blokāde notiek neatgriezeniski, proti, tieši tas receptors vairs nekad nestrādās. Tēlaini izsakoties, slēdzenīte, kurā būtu jāienāk atslēdziņai, ir piepūsta ar līmi un atslēgu tajā ielikt vairs nevarēs. Protams, apkārt nobloķētajam receptoram rodas jauni, atkal impulsu uztvert spējīgi receptori. Injekciju efekts ilgst tik ilgi, kamēr tie veidojas.

Aparāt­procedūras: virspusēji jā, dziļāk – nē

Es sev neveiktu aparātprocedūras, kas sola iedarbību ādas dziļākajos slāņos. Lai paskaidrotu, izteikšos tēlaini. Cilvēki, kuri vēl atceras, ko nozīmē no dzīvokļa sienām noplēst vecās tapetes, zina – ir vietas, kur tapetes nonāk viegli, un ir tādas, kur pat ar skrāpēšanu nevar dabūt nost. Lūk, šīs aparātu tehnoloģijas, veiktas regulāri, zemādas slāni padara grūti noplēšamu, un, veicot facelift operāciju, mēs, plastikas ķirurgi, to labi redzam. Sejas plastikā tiek strādāts vairākos audu slāņos. Ja šie slāņi it kā ir salīmēti kopā, mums ir grūtāk strādāt, un arī rezultāts var nebūt tik labs kā tad, ja šādas procedūras nebūtu veiktas. Šāda āda vienmēr būs arī sliktāk apasiņota. Savukārt aparātmetodes, kas iedarbojas uz ādas virspusi, – dermabrāzija, ķīmiskie pīlingi, virspusējās lāzeru metodes – to visu var darīt, jo ir labs stimuls ādas atjaunošanās procesiem.

Lipolī­tiķiem – kategorisks nē

Lipolītiķu injekcijas paredzētas zemādas tauku šķidrināšanai un izvadīšanai. Taču kā plastikas ķirurgs varu teikt, ka bieži vien apjomu veido taukaudi, kas atrodas nevis zemādā, bet daudz dziļākos slāņos, kur lipolītiķis nemaz nenonāk. Lipolītiķos izmantotā viela nav kontrolējama un faktiski ādā migrē, kur vien vēlas. Pat ja zemādas tauki tiek sašķelti un panākts vēlamais apjoma samazinājums, āda var kļūt plāna, rētaina un neelastīga, taču tauciņi, kas atradās dziļākos slāņos, tur joprojām paliek. Lipolītiķu injekcijas turklāt ir ļoti sāpīgas. Lai mazinātu dubultzodu (kā zināms, metode radīta tieši šim mērķim), daudz efektīvāka un drošāka ir liposakcijas jeb tauku atsūkšanas operācija – rezultāts ir paredzams un tūlītējs.

Pavilkt laiku līdz operācijai – novecojis uzskats

Man kā plastikas ķirurgam ideālā seja, kas ierodas uz operāciju, ir seja, kurai pirms tam darīts pēc iespējas mazāk. Ja pie manis atnāk sieviete 50+, kas pirms tam neko daudz ar savu seju nav darījusi, man viņa ļoti patiks – veikšu facelift, ja nepieciešams, saīsināšu augšlūpu, kas ar gadiem noslīd, koriģēšu noslīdējušos plakstiņus, un zonās, kur vērojams apjoma zudums, izmantošu autologos (pašas pacientes) taukus. Tā ir alternatīva filleriem, turklāt organismā nenoārdās, tātad efekts ir ilglaicīgs, taču par to tik daudz nedzird, jo ar šo metodi var strādāt vienīgi plastikas ķirurgs.

Uzskats, ka ar estētiskās medicīnas metodēm un aparātiem var pavilkt laiku līdz plastiskajai operācijai, ir novecojis. Tagad to veic tad, kad tā ir nepieciešama, nevis pienācis konkrēts vecums. Tāpēc tādas estētiskās medicīnas procedūras kā filleri, diegi, dziļās aparātmetodes ir alternatīva dāmām, kuras zina, ka plastisko operāciju nekad neveiks. Un, protams, pacientiem, kuru veselības stāvoklis to neļauj. Tad šīs procedūras var izmantot, taču aicinu izvēlēties pēc iespējas mazāk invazīvas metodes un veikt tās tikai pie labiem, atzītiem sava aroda meistariem. Mūsdienās viegli iekrist viltus mārketinga lamatās – sociālie tīkli ir pilni ar skaistiem solījumiem. Taču jāsaprot, ka speciālisti, kas šīs metodes veic, nekad nav operējuši un neoperēs sejas. Viņi nezina, kas tajās ir iekšā, tāpēc ar vieglu roku var to darīt.

Dāmām, kas apsver operācijas veikšanu, iesaku nevis kaut ko pavilkt garumā, izmēģinot dažādas daudzsološas invazīvas metodes, nezinot, kādas audu izmaiņas tās var radīt nākotnē, bet doties uz konsultāciju pie plastikas ķirurga brīdī, kad šķiet, ka seja nenovēršami slīd uz leju. Izmaksu ziņā tas būs līdzvērtīgi.