• Kungiem krāsot matus atkal modē! Nu ko, bišķiņ ietonēsim?

    Skaistums un mode
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    28. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šobrīd Latvijā vīriešu matu modē vienlaikus valda sirmo un arī krāsoto matu kults. Matus krāso gan uzņēmēji, gan ierēdņi, gan radošie. Daži to dara atklāti, daži – ne tik ļoti. «Ar profesionālu aci redzu, ka matus Latvijā krāso daudzi politiķi!» apgalvo pazīstamais frizieris Pērs Bogomazovs. Ieklausies viņa padomos!

    Pirms neilga laika Latvijā sabiedrība sašķēlās divās pretējās nometnēs – internets uzkarsa, spriežot, kā pašreizējais veselības ministrs pēkšņi izdomāja valstiski svarīgajā darbā ierasties ar… krāsotiem matiem. Daļai spriedēju likās, ka sirms ministrs noteikti bija gudrāks un daļa gudrības nu varētu būt neglābjami zudusi līdz ar dabisko matu toni. Tikmēr daļa tos pirmos atklāti nodēvēja par plānā galdiņa urbējiem, kas palaiduši garām vispārzināmu faktu – jā, vīrieši arī krāso matus, un tas ir pavisam normāli.

    Tas, kas nu kuram uz galvas, ir tikai katra paša darīšana, un diskriminācijai te nav vietas. Iespējams, šādu negatīvu reakciju joprojām izraisa padomju laika mantojums, kad jelkādi mēģinājumi vizuāli izcelties uz apkārtējo fona bija bargi nosodāmi. Taču nu jau vairākus gadu desmitus vīrieši Latvijā bauda brīvību krāsot matus tāpat kā sievietes, un arī te mode cirkulē pa spirāli. «Šobrīd vīrieši atkal gan krāso matus, gan liek ilgviļņus,» skaidro Pērs.

    «Ilgviļņi vīriešiem nāca modē astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā, un vismaz kopš tā laika Latvijā vīrieši, vairāk gan gados jauni, arī krāsoja matus. To darīja līdz divtūkstošo sākumam. Tad bija pauze, un vēl pirms desmit gadiem ielās faktiski nebija krāsotu vīriešu. Ja bija, tie lielākoties pārstāvēja kādu subkultūru – pankus, metālistus, emo, gotus. Tagad matu krāsošana ir atgriezusies. Latvijā matus krāso vīrieši visās vecuma grupās, jaunieši vairāk eksperimentē ar krāsām – zaļi, zili, balināti. Kungi pēc trīsdesmit jau piestrādā pie sirmajiem matiem. Es pats matus krāsoju no piecpadsmit gadu vecuma un neesmu pārtraucis vēl šobrīd.»

    Pareizie mati pareizajam statusam

    Kamēr mūsu platuma grādos matu krāsošana vīriešiem joprojām var izraisīt pa kādai karstai diskusijai, pasaulē ir reģioni, kur tā ir vēsturiska norma. «Piemēram, Austrumu vīrieši – arābi, grieķi, turki – noteikti biežāk krāso matus, tur tā ir tradicionāla lieta. Arī indieši bieži krāso matus, jo viņiem lielākoties ir dabiski nedaudz zilimelna toņa mati, bet vīrieši vēlas iegūt brūni melnu toni. Tas ir saistīts ar statusu – jo gaišāka āda un kaut nedaudz gaišāki mati, jo dižciltīgāks esi. Arī vīriešu bārdas krāsošana ir pilnīga norma, jo tā visbiežāk sāk sirmot pirmā. Ticiet man – itāļiem, grieķiem un arī austrumniekiem ar tām skaistajām bārdām 90 procentos gadījumu tās ir krāsotas! Un tā ir pilnīga norma.

    Vīrieši krāso arī uzacis, kaut tas notiek retāk. Arī Latvijā ne tikai matu, bet arī bārdas krāsošana sāk kļūt par ikdienišķu praksi. Bārdai pat nav jābūt sirmai, lai vīrieši izvēlētos nokrāsot – pārsvarā bārdas matiņi nav vienā tonī, kāds ir melnāks, kāds rudāks, kāds gaišāks. Bieži vien nokrāsojot panāk vienmērīgu toni, kas izskatās tiešām labi.»

    Drusku ietonēt pret totāli nokrāsot

    Jau vairākus gadus tirgū pieejamas īpašas matu krāsas tieši vīriešiem. Tātad ir izvēle – matus var krāsot ar parastajām, līdz šim ierastajām vispārlietotajām ķīmiskajām krāsām un tieši vīriešiem domātajām. «Ar profesionālu aci redzu, ka matus Latvijā krāso daudzi politiķi. Nesaukšu vārdā, bet viens no premjeriem, kad nonāca amatā, sāka izmantot šo tieši kungiem paredzēto matu krāsu, un efekts bija ļoti labs – līdz tam viņam bija diezgan izteikti sirmi deniņi, bet premjera amatā to pēkšņi vairs nebija,» skaidro Pērs.

    Tieši kungiem domātās matu krāsas vislabāk der matiem, kas jau sākuši sirmot un uz galvas ir zināms krāsu bardaciņš. Šo krāsu izvēlas vīrieši jau drīz pēc 30 gadu vecuma un tā līdz pat 50 un arī vairāk gadiem atkarībā no tā, cik strauji sirmo mati. Šī ir krāsa, kas apkārtējiem gandrīz nav manāma. «Tā ir lieliska iespēja, šīs krāsas tonē sirmos matus ļoti dabiskos toņos, ir pieejama visa iespējamā dabisko krāsu palete no tumši blondiem līdz gandrīz melniem. Lietošana ir ļoti ērta – matus iekrāso turpat virs izlietnes, notur desmit minūtes un mazgā ārā. Efekts ir tāds, ka neviens nepateiks, ka kaut kas vispār ir darīts. Šī krāsa jau pēc nedēļas nedaudz pamazgājas ārā, bet nav efekta, kad sāk ataugt sirmo matu celiņš, jo nav izteiktās pārejas, viss labi savijas kopā. Līdz ar to var mierīgi staigāt, līdz ir skaidrs – jānāk atkal iekrāsot.» Citādi ir ar parastajām ķīmiskajām krāsām – ataugot sirmajiem matiem, būs redzama skaidra «sliede», un tad nopietni jāapdomā – vai vīrietis ir gatavs ļoti regulāri un cītīgi atjaunot matu krāsu ik pēc divarpus trim nedēļām? Šajā gadījumā priekšrocība ir tāda, ka visi mati tiks nokrāsoti vienā tonī, un, ja tas piemeklēts profesionāli, rezultāts būs tiešām labs. Taču – vai pietiks uzcītības, laika un enerģijas regulārai ­tehniskajai apkopei?

    Bišķiņ, bet nu bišķiņ!

    Kā atzīst frizieris ar daudzu gadu pieredzi, mūsdienās kungiem matu krāsošana psiholoģiskas grūtības nesagādā. Jā, ir, kas, sēžot friziera krēslā, šādu ideju uzreiz noraida, bet ir tādi, kas saka – darām! Tiesa, kungi biežāk izvēlas nesaukt šo procesu par «krāsosim matus», drīzāk saka «nu, bišķīt pietonēsim».

    Pērs atzīst, nav vienas pareizās receptes. Būtībā jau vīrietim pašam jāsaprot – kas ir tieši viņam individuāli vislabāk, frizierim būtu jāpalīdz tikai ar tehniskām detaļām. «Kad vēl biju jauns un nepieredzējis frizieris, vienmēr visu gribēju padarīt skaistāku, estētiskāku, taču tas bija ļoti subjektīvi. Ar profesionālo pieredzi un laiku tu paliec brīvāks savā prātā, sāc atļaut sev un cilvēkiem izskatīties tā, kā viņi vēlas. Vairs neuzspiest savus principus. Jā, ir knifi, kā izdarīt tā, lai cilvēka āda izskatītos svaigāka, pats jaunāks, jo nepareizā matu krāsa var izcelt kādu nelabu toni ādā vai zem acīm, darīt smagnējākus vaibstus. Bet – ļoti bieži, ja cilvēku tā baigi pārpucē, viņš ar to var nejusties labi. Tas, kā mēs jūtamies, tomēr saistīts ar paša identitāti un to, kā cilvēks pats sevi uztver, arī tā mirkļa emocionālo stāvokli. Bieži vien tieši mūsu ārējie vizuālie uzlabojumi nepadara cilvēku jaunu, jo jaunības vitalitāte nāk no iekšējās enerģijas. Tu vari nokrāsot matus jaunības tonī, bet… Ienāk telpā vīrietis, kas sev ir sadarījis visu, ko vien var sadarīt, – jā, izskatās kopts un labi, bet vai jaunāks? Nē, jo runasveids, plastika, kustības – tas viss rāda vecumu. Bet var telpā ienākt cits, kurš ir ar tiem pašiem sirmiem matiem, varbūt pat krunka pie krunkas, bet vitalitāte ir tāda, ka tu vispār pat neaizdomājies par viņa ­vecumu!»

    Eh, lai notiek!

    Pasaule un uzskati mainās, tāpēc tie, kas reiz noliedza matu krāsošanu, diezgan bieži tomēr nonāk friziera krēslā tieši ar šo lūgumu. «Vienai manai draudzenei piederēja apakšveļas veikals, klāstā bija arī apakšveļa vīriešiem. Reiz veikalā ienāca konkrētā tirdzniecības centra direktors, kurš sevi bija parādījis kā lielu klasisko vērtību piekritēju. Viņš pētīja vīriešu apakšveļu, arī to, kurā jau iestrādātas tādas silikona detaļas, lai vīrieši, kuriem ir plakanie dibeni, varētu tikt pie apaļākām formām. Draudzene viņam rādīja šo veļu, un vīrietis dievojās – nē, nē, pasarg’ Dievs! Viņš esot klasisko, tradicionālo vērtību piekritējs. Un tad citā dienā, kad manas draudzenes nebija darbā un veikalā bija cita pārdevēja, viņš atnāca un nopirka tieši to apakšveļas modeli! Tas pats, domāju, attiecas uz matu krāsošanu. Viņš varbūt arī skaļi teiks – nē nē, bet tad aizies un bez liekas uzmanības izdarīs!»

    Sabiedrības uztverē ir mainījusies vēl kāda lieta. Kādreiz vīriešus varēja uztraukt – nu kā tad es tagad vienā dienā pēkšņi parādīšos ar krāsotiem matiem? Tagad straujas pārmaiņas tiek uztvertas daudz veselīgāk. «Skaidrs, ka mūsu profesionālā darbība, statuss uzliek ārējam izskatam kādus pienākumus. Bet man šķiet, ka cilvēki nav tik aizspriedumaini. Šāds cilvēks jau neierodas darbā ar zaļiem matiem! Tiesa, te ir cits aspekts – ja atnāktu klients un pēkšņi gribētu nokrāsot sirmus matus nevis ar īpašajām vīriešu krāsām, bet uzreiz ar tradicionālo krāsu, mums drīzāk varētu būt ilgāka saruna par to, ka viņam tas turpmāk būs jādara bieži, regulāri, būs jāmaina ieradumi. Bet visgrūtāk ir mainīt tieši ieradumus! Tad tā arī saku: «Klausies, tev būs jānāk pie manis reizi divarpus trijās nedēļās obligāti, ja gribēsi saglabāt šo krāsu visu laiku!» Drīzāk viņam tad ieteikšu tieši vīriešiem domātās krāsas, kas lēnām iet ārā, līdz vienā brīdī izskaties tāds pats sirms, kā biji. Un arī kopumā efekts ir dabisks un nav tik ļoti uzkrītošs.»

     

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē