Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sajust mammas klātbūtni
Darbošanās virtuvē ir mans lielais prieks. Katru gadu mana mamma gatavoja piparkūku mīklu, kas tika arī maniem draugiem. Sapratu, ka nedrīkstu šo tradīciju pārtraukt. Eksperimentējām, cīnījāmies. Mamma it kā ienāca virtuvē, un mēs visu darījām kopā. Nopirku pat tādu pašu galdiņu un vaskadrānu, kā bija viņas mājās Dundagā. Šādi mirkļi rada lielu piepildījuma sajūtu un dziļu prieku. Mīkla ar Omnivas palīdzību tika nosūtīta arī tuvākajiem draugiem, un vēl joprojām priecājos par viņu sūtītajām piparkūku bildēm.
Ģimenes ansamblis
Dziedu, kopš sevi vispār atceros, – man tas dod tādu absolūtu mieru, siltu kopābūšanu, gandarījumu. Ik pa laikam saku dēlam Rūdolfam: paņem ģitāru, padziedāsim! Repertuārs ir raibs – Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, tautasdziesmas. Ja vēl pievienojas manas māsas meitiņa, tad dziedam balsīs – sanāk vesels ģimenes ansamblis.
Nešpetnas galda spēles
Pandēmijas laikā sākām aktīvāk spēlēt dažādas galda spēles, un viena no mīļākajām mūsmājās ir Karkasone. Tajā katrs veido savu pilsētu, krāj punktus, bet, ja tu esi tāds nešpetns, vari to pilsētu otram atņemt. Ar šo esam pamatīgi aizrāvušies! Parasti pirms spēles vienojamies, kā spēlēsim, – maigo variantu vai ar atņemšanu? Es vispār esmu absolūts bezkonfliktu cilvēks, bet, ja kāds nāk atņemt pilsētu, ieeju azartā. Tad varu kļūt nikna, un pašai par to nāk smiekli!
Ceļojums savos dziļumos
Rūpīgi, solīti pa solītim lasu Bila Plotkina Dvēseles mākslas. Grāmatā ir daudz dažādu atklāsmju par to, ka nekur jau tālu fiziski nav jādodas, bet iet dziļumā sevī dažkārt ir daudz grūtāk, nekā doties kādā īstā ceļojumā.
Tas ļoti, ļoti sasaucas ar to, kā pašlaik jūtos.
Šīs idejas, domas man ir ļoti atbalstošas un spēcinošas. Tiešām brīnišķīgs darbs!
Paturēt attālināti roku
Manī ir iekšējs miers, un visu, kas šobrīd notiek, uztveru kā kaut ko, kas vienkārši ir jāpārdzīvo un jāpārtic. Miers ir lietu un apstākļu pieņemšanā. Varu tumšā mežā zem eglītes trīcēt un klausīties, kā gaudo vilki. Bet varu arī maziem solīšiem iet uz priekšu, jo ir tā, kā ir. Visu, ko nevaru ietekmēt, atliek vien pieņemt. Daru to, ko patlaban varu izdarīt – piezvanu draugiem, vecāka gadagājuma radiniekiem, cenšos atbalstīt un iepriecināt, paturēt attālināti roku.
