Kāpēc transtaukskābes ir bīstamas?
No transtaukskābēm tiešām jāizvairās, cik vien iespējams, jo tās ir nopietns drauds veselībai. Gustavs Latkovskis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras profesors un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, jau daudzreiz ir strikti norādījis: transtaukskābes neatgriezeniski bojā asinsvadus, strauji paaugstinot sirds slimību risku.
Tās palielina zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmeni asinīs un pazemina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeni. Šādas šķēres veselībai ir ļoti kaitīgas, jo tādējādi būtiski pieaug infarkta un insulta risks.
Turklāt – transtaukskābes spēj būt bīstamas pat nelielos daudzumos! Un tās saistītas ne tikai ar sirds veselību. Arī Ilze Konrāde, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, bilst: «Parādās pētījumi, ka transtaukskābes spēj ietekmēt Alcheimera slimības risku, cukura diabēta attīstību, Krona slimību, zarnu mikrobioma disfunkciju u. c. slimības.»
Kāpēc pieņēma noteikumus par transtauku ierobežošanu?
Par transtaukskābju nevēlamo iedarbību ārsti, īpaši kardiologi, brīdina jau gandrīz desmit gadus. Vislielākais risks līdz šim bija tāpēc, ka kaitīgie transtauki organismā nonāk tieši ar uzturu – visvairāk ar rūpnieciski ražotiem produktiem. Taču iepriekš, iepērkoties veikalā, bija grūti (reizēm pat neiespējami) saprast cik daudz transtaukskābju izvēlētais produkts satur un – cik ļoti tas patiesībā kaitē veselībai?!
Arī ļoti kvalitatīva eļļa, ja tā nav piemērota karsēšanai, var pārvērsties par kaitīgajām transtaukskābēm.
Agrāk vislielākais risks uzņemt transtaukskābes bija:
- pērkot veikala cepumus, konditorejas izstrādājumus, kūkas, saldētu mīklu, ja šo produktu ražošanā tika izmantoti augu tauki un eļļas;
- lietojot uzturā krējuma izstrādājumus, siera produktus, augu tauku pastas, nevis tīru krējumu, sieru un sviestu;
- izvēloties dažādus sausos kafijas krējumus, kuriem arī ļoti bieži pievieno augu taukus;
- pērkot gatavus šašlikus, citus pusfabrikātus, saldējumu, arī desas un citus produktus, kuru sastāvdaļu sarakstā var atrast augu taukus;
- izvēloties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos fritētus, ceptus vai citādi eļļā gatavotus ēdienus.
Ko mainīja kaitīgo tauku ierobežošanas noteikumi?
Transtaukskābes par būtisku sirds un asinsvadu slimību riska faktoru uzskata visā pasaulē (to uzsver arī Pasaules Veselības organizācija). Vairākās valstīs šajā jomā jau sen tika ieviesti dažādi ierobežojumi. Arī Latvijā pirms diviem gadiem tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos un ieviests divu gadu pārejas periods.
Rūpniecībā kaitīgie tauki rodas galvenokārt hidrogenējot jeb cietinot dažādas augu eļļas.
Šo divu gadu laikā uzņēmējiem, ja bija nepieciešams, nācās nomainīt ražošanā izmantojamās taukvielas pret tādām, kas vispār nesatur transtaukskābes, vai arī tādām, kurās transtauku nav vairāk par diviem procentiem no kopējā tauku daudzuma.
Līdzīgi ierobežojumi darbojas arī Dānijā, Austrijā, Ungārijā, Šveicē, Norvēģijā un Islandē. Taču citās Eiropas valstīs arhīva transtaukskābju daudzums ar likuma spēku produktos netiek ierobežots, tāpēc var būt arī augstāks. Tas jāņem vērā, ceļojot uz šīm valstīm, iepērkoties un apmeklējot vietējās kafejnīcas, restorānus.
Uz ko attiecas transtaukskābju likums?
2018. gada 1. jūnijā pārejas periods Latvijā beidzās, un noteikumi par transtaukskābju daudzuma ierobežošanu stājās spēkā. Tas nozīmē, ka pārtika mūsu veikalos ir kļuvusi labāka un veselīgāka.
Būtībā nevienā pārtikas produktā, ko pērkam veikalā, arī tirgū, transtaukskābju daudzumam nevajadzētu pārsniegt divus procentus no kopējā tauku daudzuma.
Turklāt šie ierobežojumi attiecas uz pilnīgi visiem produktiem: gan tiem, kas ražoti pie mums Latvijā, gan tiem, kas ievesti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, gan arī trešajām valstīm, un paredzēti izplatīšanai Latvijā.
Vēl vairāk: maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums skar arī sabiedrisko ēdināšanu – tur uz vietas piedāvātajos produktos, īpaši fritētos, ceptos vai citādi eļļā gatavotos, transtauku līmenis arī nedrīkst būt augstāks par Ministru kabineta noteikumos pieļauto. Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas daļas vecākā eksperte, stāsta, ka PVD pastiprināti kontrolēs, lai šie noteikumi tiktu ievēroti – līdz gada beigām paredzēts laboratoriski noteikt transtaukskābju daudzumu 50 produktu paraugos, ko ņems dažādās tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietās; tiks pārbaudīti arī pārtikas produkti, ko ieved Latvijā no trešajām valstīm.
Profesors Gustavs Latkovskis cer, ka jauno noteikumu ierobežošana palīdzēs Latvijā mazināt saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, protams, vēl daudz jārunā arī par smēķēšanas samazināšanu, holesterīna līmeni samazinošu medikamentu adekvātu lietošanu un citiem riska faktoriem.
Kā izvairīties no transtaukiem, gatavojot ēdienu mājās?
Kā rīkoties, ja no transtaukskābēm rūpnieciski ražotajos produktos gribi izvairīties simtprocentīgi un nevēlies ar veikala produktiem uzņemt pat mazumiņu – šos divus procentus transtaukskābju? Noteikti nevajag pirkt produktus, kuru sastāvā norādīti daļēji hidrogenēti augu tauki. Tieši tajos visbiežāk slēpjas transtaukskābes!
Svarīgi zināt, ka transtaukskābes veidojas tikai tad, ja hidrogenēšana nenotiek līdz galam, tādējādi visbīstamākie ir daļēji hidrogenēti augu tauki.
Ja produkta sastāvdaļu sarakstā minēti vienkārši augu tauki – tas nozīmē, ka minētie tauki nav hidrogenēti, un tātad transtaukskābes minētajos produktos neveidojas. Ja produktam pievienoti pilnīgi hidrogenēti vai daļēji hidrogenēti augu tauki, tas pēc Eiropas Savienības jaunajām marķējuma prasībām, kas ir spēkā visās dalībvalstīs, obligāti jānorāda uz iesaiņojuma. Taču veikals ir viena lieta. Otra – kā gatavojam ēdienu mājās?
Ja ir iecienīti eļļā vārīti pončiki, fritēti kartupeļi, grilēts ēdiens – arī tā var apēst ne mazums transtaukskābju! Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro, ka, produktus karsējot, transtaukskābes var rasties, ja temperatūra pārsniedz 200 grādus. Tāpēc ir svarīgi cepšanai un fritēšanai izvēlēties eļļu, kas paredzēta tieši šādam mērķim – jālasa etiķetes, ko ražotājs uz tām ir norādījis par eļļas lietošanu.
Arī ļoti kvalitatīva eļļa, ja tā nav piemērota karsēšanai, no efekta var pārvērsties par defektu.
Īpašā riska grupā ir arī augu taukus saturoši pusfabrikāti, kurus pārdod jau gandrīz gatavus lietošanai – tikai jāuzfritē, jāuzcep. Šādiem ātrajiem produktiem jau gatavošanas laikā ir pievienotas papildu taukvielas, kas karsējot transtaukskābes spēj radīt īpaši ātri.
Vai piesātinātās taukskābes ir tas pats, kas transtaukskābes?
Speciālisti novērojuši, ka cilvēki piesātinātās taukskābes reizēm jauc ar transtaukskābēm. Taču tās ir divas atšķirīgas lietas! Piesātinātie tauki – tas ir cūkas speķis, cita trekna gaļa, sviests, trekns krējums, siers, bet transtaukskābes ir īpašs tauku veids, kas rodas, rūpnieciski hidrogenējot augu eļļas, lai pārvērstu tās cietās taukvielās. Transtaukskābes ir daudzas reizes kaitīgākas par piesātinātajiem taukiem! Ārsti iesaka uzturā ierobežot arī piesātinātos taukus, taču noteikti – ne izslēgt, bet lietot ar mēru.