Kāpēc bērniem ir tik liela kāre pēc saldumiem?
Kārei pēc saldumiem var būt vairāki izskaidrojumi. Vienkāršie ogļhidrāti, tajā skaitā cukurs, ir vieni no ātrākajiem enerģijas gūšanas veidiem. Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēka organismam ir nepieciešams mērens cukura daudzums – tas nodrošina ar nepieciešamo enerģiju, lai izdzīvotu. Diemžēl mēs lietojam daudz vairāk cukura, nekā ir vajadzīgs izdzīvošanai.
Protams, ļoti būtiski ir arī ģimenes ēšanas paradumi – ja bērns ikdienā redz, ka viņam tuvie cilvēki neveselīgi našķojas, šķiet, ka tā darīt ir pavisam normāli, un bērns prasa, lai vecāki arī viņam dod saldumus. Bieži vien pastiprināta tieksme pēc saldumiem rodas no garlaicības vai stresa situācijās.
Kas notiek bērna organismā, ēdot daudz saldumu?
Bieži vien veidojas tāds kā apburtais loks. Apēdot kaut ko saldu, strauji paaugstinās glikozes līmenis asinīs un vienlaikus izdalās insulīns (bez kā ogļhidrāti neuzsūcas šūnās). Insulīna līmeņa paaugstināšanās izraisa cukura koncentrācijas samazināšanos asinīs, un rodas izsalkuma sajūta un vēlme atkal apēst kaut ko saldu.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki apzināti veidotu gan savus, gan bērna ēšanas paradumus. Neveselīga uztura dēļ veidojas liekais svars, bet tas ir riska faktors otrā tipa cukura diabētam, negatīvi ietekmē zobu veselību (izraisot kariesu), sirds un asinsvadu sistēmu, var radīt vielmaiņas traucējumus.
Cik daudz bērns drīkst apēst?
Ieteicams ēst mazāk, bet labāk lai našķim ir kāda pievienotā vērtība, ne tikai tukšas kalorijas. Un, starp citu, labāk ne vienmēr nozīmē dārgāk, jo jāatceras – laba daudz nevajag. Protams, ir grūti pavisam izvairīties no neveselīgajiem našķiem, it īpaši svētkos. Nekas slikts nenotiks, ja bērnam, kad viņš jau būs paaudzies un paguvis sajust dažādas garšas, kādu reizi tiks iedota konfekte, šokolādes gabaliņš vai saldējums. Bet nevajag mazam bērnam speciāli pirkt saldumus. Jo vēlāk viņš tos nogaršos, jo labāk! Tāpat svarīgi šādus neveselīgus našķus bērnam nedot katru dienu, citādi var izveidoties pieradums.
Ar ko aizvietot saldumus?
Našķoties ne vienmēr nozīmē ēst kaut ko neveselīgu. Ja našķis satur kaut ko vairāk nekā tikai tukšas kalorijas, piemēram, dabiskus vitamīnus, minerālvielas vai šķiedrvielas, tad tas ir našķis ar pievienoto vērtību. Labi un veselīgi našķi ir augļi, nesālīti rieksti, dabiski graudu un augļu batoniņi, jogurts, pašu gatavoti cepumi bez lieka cukura, sāls, taukvielām un konservantiem. Veselīgu našķi bērnam var piedāvāt otrajās brokastīs vai launagā. Vēl jāatceras, ka viena porcija ir mazā kārumnieka dūrītes vai saujiņas lielumā.
Vai našķus vajadzētu slēpt no bērniem?
Domāju, ka vecākiem jāļaujas savai intuīcijai, lai atrastu pareizo ceļu veselīgu ēšanas paradumu veidošanai. Nereti tieši mazuļa ienākšana ģimenē būtiski maina pieaugušo attieksmi pret ēdienu – mēs cenšamies dot bērnam labāko un veselīgāko. Iesaku tomēr neturēt mājās neveselīgus našķus un nepirkt tos.
Ja vecākiem pašiem ļoti kārojas apēst kādu neveselīgu našķi, to var darīt, bērnam neredzot.
Labāk lai pieejamā vietā mājās ir augļi, dārzeņi, neliels trauciņš ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, mājās gatavoti enerģijas batoniņi. Ja bērns jau ir pieradis pie neveselīgiem našķiem, reizēm var paiet pat gads vai divi, līdz mazais cilvēks, redzot vecāku piemēru, arī sniegs rociņu pēc veselīgā našķa un mēģinās to nogaršot.