• Kaitinošie veidojumi acu zonā un, kā tos noņemt. Personiska pieredze

    Skaistumkopšana
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    Vakar
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Inese Kalniņa
    Bieži vien līdz ar gadiem mums, sievietēm, uz ādas parādās dažādi veidojumi. Patiesībā tos visus var noņemt! Un – āda kļūst tīra un uzreiz arī vizuāli skaistāka. Man jau labu laiku uz nerviem krīt iedzeltenās desiņas pie acīm, un, jā, gribu no tām atbrīvoties. Tāpēc dodos uz Anti-Aging Institute pie otrā gada rezidentes dermatoloģijā Ingas Krievānes, kas strādā ar lāzeru.

    Mazliet vēstures 

    Pirmais, kurš man ļoti smalkjūtīgā veidā norādīja uz manu problēmu, bija kardiologs, sirds ķirurgs Stradiņos profesors Pēteris Stradiņš. Toreiz, pirms gadiem desmit, varbūt mazliet vairāk, viņš bija Iegūto un iedzimto sirdskaišu nodaļas vadītājs. Intervēju viņu par profesionālām lietām, kad Pēteris man, it kā starp citu, negaidot pavaicāja:

    – Vai esat pārbaudījusi savu holesterīnu?…

    – Jūs domājat sakarā ar maniem veidojumiem pie acīm?.. Jā, esmu, zema blīvuma holesterīns ir normas robežās.

    – Jums būtu jānosaka arī ApoB…

    Nobrīnījos, kas tas par ApoB, neko par tādu rādītāju agrāk nebiju dzirdējusi…

    Otra, kas ievēroja manus bāli dzeltenos veidojumus pie acīm un, kā jau ķirurģe, neizlikās, ka tos neredz, bija acu ārste Kristīne Baumane, kas tolaik vēl strādāja Stradiņa slimnīcā, bet tagad ir profesore un Austrumu slimnīcā vada Oftalmoloģijas klīniku. Arī viņu es intervēju. Atceros, bija sestdiena, desmit no rīta (jo cita laika dakterei intervēties nebija), runājām par redzi un brillēm. Pēkšņi viņa savā tiešumā saka:

    – Anij, jūs tāda forša sieviete, bet kāpēc nenoņemat ksantelazmas pie acīm?

    – Vai tad to var izdarīt?!

    Daktere Baumane turpat kafejnīcā uz salvetes uzrakstīja diagnozes nosaukumu un ieteica, lai ar to dodos pie savas ģimenes ārstes, un viņa mani nosūtīs pie acu ķirurga uz operāciju. Toreiz bija arī citi laiki, ārsti un medicīniskie pakalpojumi par valsts naudu –
    pieejamāki, un patiešām drīz vien man izgrieza abus neglītos veidojumus. Viss notika pa nopietno: operāciju zāle, mediķi operāciju tērpos, vietējā atsāpināšana. Daktere arī parādīja, kā tās manas iedzeltenās holesterīna desiņas izskatās. Pēc tam atpūšanās palātā, instrukcija, ko pēcoperācijas periodā drīkstu un ko nedrīkstu darīt. Pastaigāju nedēļu ar nelieliem zilumiem ap acīm (labi, ka bija atvaļinājums!) un tad aizmirsu par saviem veidojumiem. Lai gan daktere Baumane mani brīdināja, ka tie ar laiku var atjaunoties. Un patiesi, nu pēc gadiem desmit tie ir atkal.

    Šobrīd lietoju zāles, lai uzlabotu savus holesterīna ciparus, taču savu slikto darbu tas jau acīmredzot ir paveicis, un visai uzkrītošā veidā. Tāpēc šodien esmu atnākusi pie ārstes, otrā gada rezidentes dermatoloģijā Ingas Krievānes, jo kaut kur padzirdēju, ka šādus veidojumus pie acīm varot noņemt arī ar lāzeru. Interesanti, ko viņa sacīs!

    Atkal holesterīns!

    Tiekamies Anti-Aging Institute telpās, kur daktere konsultē pacientes, arī mani. Izstāstu viņai savu stāstu un paužu vēlmi tikt no veidojumiem vaļā.

    «Vai jums rados kādam arī ir bijušas problēmas ar holesterīnu?» Inga man vaicā. Bet to saviem vecākiem es diemžēl vairs nevaru pajautāt. Saprotu arī dakteres jautājuma jēgu, jo tad, kad atkal pirms gadiem desmit kardiologs profesors Gustavs Latkovskis aktualizēja tēmu par ģimenes hiperholesterinēmiju (iedzimtu, ar gēniem pārmantotu augstu slikto holesterīnu), viņš uzskaitīja arī pazīmes, kas par to liecina, un viena no tām bija arī ksantomas – holesterīna izgulsnējami cīpslās, veidojot tādus kā mezgliņus. Tipiskākās vietas, kur ksantomas veidojas, ir plaukstu ārējā virsma, pie papēžiem, virs elkoņiem, zem ceļiem. Pieņemu, ka tas ir kaut kas līdzīgs ksantelazmām ap acīm, vismaz izcelsmes cēloņi…

    Vēl daktere painteresējas, kādi ir mani cukura rādītāji. Jo paaugstināts glikozes līmenis asinīs mainot vielmaiņu jeb metabolismu un rezultātā mainās arī ādas pH un citi procesi ādā, un tad arī vairāk var attīstīties kaut kādi ādas veidojumi.  

    Vizītes turpinājums 

    Tālāk viss norit, kā jau pie dermatologa pienākas – tiek apskatīta mana āda ap acīm, plakstiņi. «Pirms ko likvidēt, svarīgākais ir saprast, kas tie par veidojumiem. Ja mēs, ādas ārsti, redzam šādus dzeltenīgus ieslēgumus, pirmais, ko pacientam vaicājam, – vai ir pārbaudīts holesterīna līmenis un lipīdu frakcijas, veiktas asins analīzes. Ar holesterīna rādījumu normalizēšanu nodarbojas kardiologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, savukārt mēs izvērtējam veidojuma lielumu, apjomu, veicam diferenciāldiagnostiku, jo vispār uz plakstiņiem un uz ādas ap acīm var būt dažādi veidojumi. Nosaukšu tikai dažus…

    Mīlijas. Cik skaists nosaukums, vai ne?! Tās ir epidermālas cistas, kas pildītas ar keratīnu. Nekas bīstams tas nav, bet vizuāli traucē, dāmas nevar uzkrāsoties. Mīlijas izskatās kā niecīgi, 1–3 mm lieli, balti pērļaini mezgliņi, atgādina prosas graudu. Tie var būt izkaisīti vai grupēti.

    Tikpat iespējams, ka tur var būt kāda bazalioma, kas ir ļaundabīgs ādas audzējs. Tās var ieperināties rajonā ap acīm vai pat uz pašas plakstiņu malas, kas robežojas ar acs gļotādu. Gana reti šādā vietā mēdz būt plakanšūnu vēzis un citi ļaundabīgie veidojumi.

    Vēl uz plakstiņiem var būt papilomas, tās parasti ir vairākas, bet tikpat labi var būt arī pa vienai. Bieži vien papilomas veidojas arī uz kakla.

    Mazāk sastopami ir no asins kapilāriem radušies veidojumi, kurus saucam par angiomām. Vēl retāk uz apakšējiem, taču dažreiz arī uz augšējiem plakstiņiem parādās siringomas, sviedru dziedzeru labdabīgi audzēji.»

    Pie kura speciālista? 

    Dermatologs vai plastikas ķirurgs, vai acu ķirurgs – pie kura doties, ja grib kādu veidojumu pie acs noņemt?

    «Mūžīgais jautājums,» smaida Inga un turpina: «Mēs skatāmies veidojuma apjomu un to, kuru plakstiņa vietu tas skar. Ja ksan-telazmas ir salīdzinoši mazas, tās var noņemt ar lāzeru. Bet, ja veidojumi ir lielāki, es parasti iesaku aiziet pie acu ķirurga vai plastikas ķirurga.»

    Lāzera iespējas

    Viena no izvēles metodēm, kā stāsta Inga, ir Co2 lāzers. «Parasti procedūra tiek veikta vietējā anestēzijā, jo plakstiņš ir ļoti maiga, inervēta vieta, tāpēc cilvēkam tīri reflektori tas mēdz raustīties. Iespējami divi atsāpināšanas veidi. Ja ar lāzeru jāapstrādā ļoti mazs apjoms, tad var 60 minūtes pirms procedūras uz attiecīgā laukuma uzklāt anestezējošu krēmu, kas padara plakstiņu nejutīgu. Bet pirms tam ir ļoti būtiski izvērtēt, kur ksantelazmas nogulsnējušās, lai krēms nekairinātu acis. Otrs variants ir kā pie zobārsta – injicē anestēzijas medikamentu ar špricīti. Pacients sāpes jūt tikai medikamenta ievadīšanas brīdī, pēc tam jau darbojas lokālā atsāpināšana. Tiesa, jāņem vērā, ka pēc šādas injekcijas uz plakstiņa, kur ir ļoti daudz sīko kapilāru, var parādīties mazs, mazs zilumiņš vai dažas dienas šī vieta būs pietūkusi, apsārtusi.»

    Par drošību

    No dakteres uzzinu, ka lāzerprocedūru laikā tiek izmantotas speciālas lēcas, kas aizsargā acs ābolu. Tikpat svarīgi esot katru lāzera procedūru ieplānot. «Tātad, lai netraucētu dzīšanas procesu, pēc katras lāzera procedūras (protams, atkarībā no apjoma) pirmās piecas dienas nevajadzētu karsēties vannā, pirtī, saunā, tad ar lāzeru apstrādātā vieta labāk sadzīs. Vispirms nepieciešams, lai izveidojas skaistas krevelītes un lai tās pašas nokrīt. Ļoti, ļoti svarīgi ir aizsargāties no saules, lietojot saulesbrilles un apzināti neuzturoties saulē. Tāpēc parasti rekomendē acu zonas un sejas ādas lāzerprocedūras veikt ziemā. Bet tas nenozīmē, ka neko nedrīkst darīt vasarā – var, tas vairāk ir pašdisciplīnas jautājums. Ja paciente pati ieplāno, ka nebūs saulē, protams, ka drīkst veikt lāzerprocedūras visu cauru gadu.»

    Jautāju dakterei, vai viņa pati arī to dara. Inga izturas atbildīgi: tā kā mani veidojumi esot palieli – ap centimetru, šādos gadījumos viņa tomēr iesaka doties pie ķirurga: «Ja izgulsnējami būtu sadalīti pa mazākām grupiņām, tad tos varētu likvidēt ar lāzeru. Citiem ir milimetru mazas ksantelazmas – tās ar lāzeru var noņemt elementāri un ļoti glīti. Taču, ja jūs, pieņemsim, sacīsiet, ka negribat operēties, tad arī lielas ksantelazmas mēs ņemam nost ar lāzeru, tikai tas notiek vairākās atkārtotās lāzerprocedūrās. Ķirurgs izņemtu visu ksantelazmu uzreiz, mēs to darītu pa daļām.»

    Tomēr Inga man iesaka, pirms pieņemt gala lēmumu, aprunāties arī ar plastikas ķirurgu un atrast sev piemērotāko variantu. «Jo, iespējams, ja jūs jau esat domājusi par plakstiņu korekcijas operāciju –
    par blefaroplastiku, tad to visu varētu apvienot – ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. Mēs sadarbojamies ar plastikas ķirurgiem Lauru Liepiņu, Nonnu Tomiševu.»

    Jā, Inga ir perfekti uzminējusi manu domu gājienu, noskaņojumu. Proti, man svarīgi ir argumenti. Tātad briestu sarunai ar plastikas ķirurgu. Bet pats pamatu pamats tomēr esot medicīnisks – galvenais ir sakārtot holesterīna jautājumu.  

    Kas ir ApoB?

    Atbild Dr. Vita Šaripo, kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Veselības centra 4 filiālēs Valdlauči un Diagnostikas centrs:

    «Medicīniski holesterīnu, kuram piemīt tendence – iespēja, vēlme, bet ne garantija – pakļūt zem asinsvada sieniņas, izgulsnēties un izmainīt to – radīt aterosklerozi, sauc par aterogēno holesterīnu. Nosaukums cēlies no vārda ateroskleroze… Lielākā daļa no šīm aterogēnām substancēm ir zema blīvuma lipoproteīna holesterīns, ko analīzēs apzīmē ar ZBLH, bet ir vēl arī citi – vidēji zema blīvuma, ļoti zema blīvuma holesterīns, hilomikroni. Principā tās ir kā paaudzes – cits no cita veidojas, un zema blīvuma holesterīns ir finālstadija. Atsevišķos gadījumos finālstadija – ZBLH – tik daudz neizveidojas, bet asinīs cirkulē tās priekšteči. Taču mērķis priekštečiem ir gluži tāds pats kā zema blīvuma holesterīnam, un tie ir tikpat neganti. Tātad, ja ir noteikta šāda ekskluzīva analīze kā ApoB, tas nozīmē, ka ir noteikts, cik daudz ir VISU aterogēno substanču: ne tikai ZBHL, bet arī ļoti zema un vidēji zema blīvuma holesterīns.

    Kad vajag noteikt ApoB? Ko tas palīdz noskaidrot? Pamatu pamats ir klasiskā analīze, kurā nosaka četras lipīdu frakcijas: kopējo holesterīnu, ZBLH, ABLH un triglicerīdus. ApoB vērts noteikt tad, ja, skatoties uz šiem četriem skaitļiem, mēs nevaram saprast, kas notiek. Pieņemsim, ka kopējais holesterīns ir 8 milimoli litrā, zema blīvuma holesterīns – 2 milimoli litrā, triglicerīdi – 3 milimoli litrā… Te kaut kas neštimmē kopā! Kopējais holesterīns ir augsts, bet – uz kā rēķina, ja visi mums zināmie standartkomponenti ir ne visai augsti?! Tad būtu vērts paskatīties, kāds ir ApoB rādītājs. Un, ja tas tiešām ir augsts, tas nozīmē, ka asinīs ir daudz aterogēnās substances, visticamāk, vidēja blīvuma vai ļoti zema blīvuma holesterīna, kas dara tieši to pašu, ko zema blīvuma holesterīns, tikai to nav iespējams pieķert ar standartanalīzēm.

     

    Ksantelazma

    Foto - no publicitātes materiāliem
    Foto - no publicitātes materiāliem

     

    Mīlijas

    Foto - no publicitātes materiāliem
    Foto - no publicitātes materiāliem

     

    Siringomas

    Foto - no publicitātes materiāliem
    Foto - no publicitātes materiāliem

     

    Materiāls tapis sadarbībā ar Veselības Centrs 4 un Anti - Aging Institute.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē