Dīgsti uz palodzes
Trauks
Labāk izvēlēties kastītes, kam apakšā ir caurumi, citādi pastāv risks, ka pārlaistītie dīgsti bēdīgi mirks dubļos.
Augsne
Ja tev ir pašam sava zeme un tā nav sasalusi – netērē naudu kādas īpašas augsnes iegādei un dīgstu audzēšanai izmanto sava dārza augsni. Nu un tad, ja tur izdīgs arī kāda nezālīte – virza vai balanda? Parasti nezāles dīgst lēnāk, turklāt arī tās ir ēdamas!
Ja augsni pērc, netērējies kādai speciālai, dārgai melnzemei. Pietiks ar kūdru, kam vari pievienot bioloģisko mēslojumu. Traukā kūdru ber pavisam nelielā slānī – apmēram centimetra biezumā, jo pēc tam tev šī augsne būs jāizmet.
Sēklas
Izvēlēties parastās dārzos sējamās vai bio sēklas – tā ir katra paša izvēle. Teorētiski dīgstus var audzēt no tām sēklām, ko pavasaros kaisām dārzos, tomēr iesaka izvēlēties bio sēklas.
Bieži vien sīkās sēkliņas spītīgi turas dīgstu virspusē pat tad, kad dīgsts jau paaudzies dažu centimetru garumā – ja izmantotas parastās sēklas, labāk tās no dīgstu galiņiem nolasi. Tāpat rīkojies arī, ja esi nopircis dīgstus un nav zināms, kādas sēklas izmantotas.
Sēšana
Sēklas zemē jāiespiež, nevis tikai jāuzkaisa. Augsnei jābūt mitrai, un sēklas uz tās jāsēj devīgi. Ne tā, ka zemi cauri neredz, bet arī ne tik reti, kā, piemēram, sējot dārzā redīsus. Arī zirņus liec tā, lai tie draudzīgi dīgst cits citam blakām, citādi vieta tiks iztērēta nelietderīgi. Bet – uzmanies! Ja sēkliņas sasēj par biežu, dīgstiem trūkst gaisa, tie nevēdinās, un sējums sāk pūt.
Vieta
Sadīgt sēklas var arī tumsā, bet zaļu dēstu augšanai vajag gaismu un siltumu. Palodze – īpaši dienvidu puses palodze – noteikti derēs.
Laistīšana
Dīgstus iesaka laistīt ļoti uzmanīgi. Nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni uz dīgstu lapām! Labāk to ieliet trauciņā, kurā ielikta kastīte, vai arī liet ūdeni vienā kastītes pusē un tad, kastīti pagrozot, ļaut tam izplūst pa visu trauku.
Apēšana
Ja audzē dīgstus, tad jābūt pietiekami daudz, lai var tos tiešām ēst, nevis izmantot tikai ēdienu dekorēšanai. Esi īstajā portālā, lai uzzinātu, kur tos radoši izmantot! Nošķin lapas veselai kastītei un saber uz brokastu maizītēm, gatavo zaļos kokteiļus un papildini ar tiem pavisam klasiskas receptes!
Padomi
- Vienā reizē nesēj daudzu veidu dīgstus. Labāk iesēt vienus zaļumus, pēc laika – kādus citus, lai saprastu, kas labāk garšo.
- Nav jēgas sēt zaļumus tad, ja tos negribas ēst. Galu galā – mūsu organisms ir tik gudrs, ka pats pasaka priekšā, ko tam vajag un ko ne.
- Ja kādreiz kaut kas neizdodas, nevajag mest plinti krūmos. Audzētāji ir pārliecinājušies, ka dažkārt ar zaļajiem augiem notiek kaut kas neizskaidrojams. Ir, piemēram, gadījies, ka vesela iesēto zirņu partija spītīgi ņem un neizdīgst. It kā viss tas pats – augsne, sēkla. Kādi tik iemesli nav minēti – neīstā mēness fāze, čika laiks un kas tik vēl ne. Kas to lai zina!
Dīgstu veidi
Sinepes
Dīgsti satur vai pusi alfabēta – A, B, C, E un K vitamīnus, dzelzi, cinku, kalciju un ko tik vēl ne. Garša pikanta, bērniem diez vai garšos, bet pieaugušajiem lieliski aizvietos piparus un pat sāli. Augs sešas septiņas dienas.
Zirņi
Ļoti garšo bērniem, jo jautri kraukšķ un garšo pēc svaigām zirņu pākstīm. Satur daudz C un A vitamīna, folskābi, palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Izaug nepilnās divās nedēļās.
redīsi Atkarībā no šķirnes tiem var būt arī šādas – lillīgas – lapas. Tādas izaugs, piemēram, šķirnei ‘Sango’. Izaug sešās septiņās dienās." data-align="center" data-entity-type="file" data-entity-uuid="f50e8308-cb66-4509-b5bc-c7ffffb99884" src="https://cdn.santa.lv/files/ievas-receptes/tif1_0.jpg" />
Tumšie redīsi
Atkarībā no šķirnes tiem var būt arī šādas – lillīgas – lapas. Tādas izaugs, piemēram, šķirnei ‘Sango’. Izaug sešās septiņās dienās.
Kressalāti
Vispieticīgākie un visvieglāk audzējamie dīgsti, piemēroti iesācējam. Īpatnēji smaržo. Lieliski izaugs arī uz vates. Ēšanai derēs jau sestajā dienā.
Kvieši
Bagātīgs A un C vitamīna avots. Zelmeni sablendē un izspiež caur marli, bet biezumiņus var izkaltēt un kaisīt uz ēdiena kā dillītes. Kupls kviešu zelmenis izaug aptuveni astoņās dienās.
Redīsi
Patiešām garšo pēc redīsiem – ja paķersi kuplāku lapu pušķi, kodīs mēlē. Izaug sešās septiņās dienās.
Brokoļi
Maiga garša. Augsta uzturvērtība. Lietojami arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei, satur īpašu fermentu, kas noderot vēža profilaksei, un trīs dienas vecos dīgstos šī viela ir sevišķi augstā koncentrācijā. Augs sešas septiņas dienas.
Pērkot dīgstus veikalā
- Raugies, lai dīgsti nav novītuši! Ja tie tikai mazlietiņ nolaiduši lapiņas, iespējams, pārdevējs laikus nav aplaistījis – tad vaina ir labojama. Piemēram, kressalāti ir ļoti jutīgi un skumjas lapas rāda ātri vien. Atliek tūliņ apliet, un viss būs kārtībā! Bet, ja dīgsti ir tik novītuši, ka no bēdām jau liecas pāri kastītes malām, – nepērc.
- Pārbaudi, vai nav puves! Pirms iegādes pašķirsti dīgstus un nopēti to kātiņus – vai tur nav pūku kažoka? Savdabīgi, it kā ar pūciņām klāti kātiņi drīkst būt vienīgi sinepju dīgstiem – tāda ir šī garšauga īpatnība.
- Nenopērc par daudz! Lai kā ar acīm tev varbūt šķiet, ka varēsi apēst vai klēpi dīgstu, atceries: pieaugušu dīgstu mūžs ir diezgan īss, tādēļ nenopērc par daudz. Ja dīgsti vēl pusauguši, liec uz palodzes, lai turpina briest, bet pilnībā izaugušus piecas sešas dienas vari paglabāt ledusskapī. Tikai zini: ja būs par ilgu noturēti, tumsā dīgsti sāks dzeltēt.