Modes dizainere Una Bērziņa
«Jau gadiem Jāņus svinam tautastērpos, pulcējamies pie draugiem, kur esam pamatīgs skaits visu paaudžu līgotāju, – tas dod ne tikai svētkiem nepieciešamo noskaņu, bet arī dziļāku izjūtu, ka esam saņēmuši senču mantojumu un turpinām šo skaisto tradīciju. Tas ir maģiski, kā svētku izjūta piedzimst kā pēc burvja mājiena, tiklīdz uzvelku smagos vilnas brunčus un galvā uzlieku ziedu vainagu! Mana tērpa svarīgākais akcents ir Nīcas brunči – lai gan neesmu nākusi no šā novada, tie perfekti saskan ar manu iekšējo vēlmi Jāņos vilkt ko košu. Man patīk arī, ka Nīcas brunči garumā nav līdz zemei, tie atsedz potīti, un pie tiem jāvelk kurpes, nevis pastalas – tā kā svētkos dejojam līdz rītam, man jau sen ir sagādātas tautiskās dejotāju kurpes. Nīcas brunču vertikālās joslas gadu gaitā var papildināt ar izšuvumiem, un es tā arī daru – esmu pievienojusi pašas izšūtas saulītes un jumīšus, lai svārki kļūtu vēl krāsaināki. Manuprāt, ja tautastērpa tapšanā arī pati esi piedalījusies, tas rada pilnasinīgāku svētku sajūtu. Svārkus velku kopā ar pašas šūtu lina T kreklu. Iespējams, kādreiz gribēšu tautastērpu papildināt ar autentiskām lietām, bet šobrīd man patīk brunčus kombinēt ar kaut ko stilīgu un modernu. Parasti svētku vakarā rotājos ar nelieliem sudraba auskariem, ko nēsāju arī ikdienā, bet pie blūzes papildu akcentam dažreiz piespraužu no omītes mantojumā saņemto sudraba saktu ar rubīniem. Šo tērpu velku tikai reizi gadā – tas paredzēts vienīgi Jāņu svinēšanai.»
Restorāna «Lapsas māja» saimniece Liene Zemīte
«Jāņu vakars ir mans galvenais vasaras notikums, to gribas pavadīt dabā, liekot galdā šiem svētkiem atbilstošus ēdienus un svinot pēc tradicionāla scenārija. Tērps noteikti palīdz iejusties svētku noskaņā. Tautastērpa man nav, bet esmu izvēlējusies citu risinājumu, kas man der labāk, – Jāņos velku zīmola Mayra baltu lina kleitu. Tajā jūtos brīnišķīgi, jo kleita ir viegla un plāna – karstajām vasaras dienām daudz piemērotāka nekā biezs vilnas apģērbs. Šī kleita ir mans svētku vakara atribūts jau vairākus gadus. Man ļoti patīk, ka tā ir balta, jo uz šā fona labi izceļas košas jostas ar latviskiem rakstiem – šādi tērpā tiek saglabāts līdzsvars starp vēsturisko tradīciju un mūsdienu dizainu. Parasti Jāņu vakarā viesojamies pie draugiem – tiek spēlēti dažādi mūzikas instrumenti, un mēs dziedam latviešu tautasdziesmas, ejam rotaļās, kurinām ugunskuru un lecam tam pāri, dejojam. Lins ir materiāls, kas nekādā veidā neierobežo svētku svinēšanas aktivitātes, jo ir viegli kopjams. Garajā kleitā esmu dejojusi arī brīžos, kad zālājs pārvērties dubļos – kleitas mala tad ir iekrāsojusies tumša, taču to viegli izmazgāt, un nākamajos Jāņos tērps atkal izskatās kā jauns. Svētku vakarā vainaga vietā labprātāk izvēlos stīpiņu, ap kuru sastiprinu ziedus. Mati vienmēr ir izlaisti – tā jūtos dabiski un brīvi.Parasti lina kleitu velku ar baltām kedām, lai ir ērti. Pastalu man pagaidām vēl nav, bet nākotnē esmu iecerējusi tās nopirkt, gribētos sarkanas. Ja vakars ir vēss, virs kleitas velku gaišu adītu angoras jaciņu vai arī džinsa jaku. Rotas ikdienā lietoju maz, bet svētkos tās nelieku vispār – man gribas, lai vizuālais tēls ir maksimāli tīrs bez liekām detaļām.»
Māksliniece Indra Sproģe
«Man nav tāda viena svētku tērpa, ko katru gadu uzvilktu Jāņu vakarā. Man gan ir arī tautastērps – balts lina krekls, pāris skaistas villaines, pāris tautisko vilnas brunču, bet šādu apģērbu velku vienīgi tad, ja gaidāma auksta Jāņu nakts. Parasti vienkārši ļaujos iedvesmai un noskaņojumam. Šogad iedvesmojos no tautasdziesmas:
«Jāņu māte rudzus brida,
Samta svārkus pacēlusi.
Kuru rudzu tā nolauza,
Tas uzauga žuburotis.»
Reizi nedēļā mēs – deviņas sievietes – tiekamies, lai kopā dziedātu, šādi vairojot savu spēku. Tuvojoties svētkiem, mūsu repertuārā ienāk Jāņu dziesmas, un šogad, dziedot minēto četrrindi, pārējās dāmas secināja, ka tas esot par mani – es bieži valkāju garus samta svārkus. Tātad izlemts – šoreiz mana svētku tērpa galvenā sastāvdaļa būs samta sarafāns! To kombinēšu ar veikalā Zara atrastu lina blūzi, kas papildināta ar lina mežģīni, bet ap pleciem aplikšu košā zīmola Desigual lakatu ar ziediem. To var nēsāt no abām pusēm – viena ir balta, otra melna, ar ieaustiem ziediem. Lakatu rotā uzraksts Want more flowers – vēlos vairāk ziedu. Tas, ka teksts ir angliski, mani nekādā veidā nemulsina, jo pēc būtības tas sevī ietver Jāņu vakara ideju – svētkos mums gribas vairāk ziedu, gaismas un krāsu. Manuprāt, pats svarīgākais svētku akcents ir ziedu vainags. Šogad tajā pīšu rozes, suņuburkšķus un citus pļavā atrastus ziedus – man patīk savienot it kā nesavienojamas lietas. Vainags labi saskanēs arī ar košo lakatu. Kājās Jāņos auju ādas zābaciņus, kādus var iegādāties pie pašmāju ražotājiem brīvdabas tirdziņos. Parasti gan kaut kad vakara gaitā tos novelku – Jāņu naktī gribas būt basām pēdām kā īstenam dabas bērnam. Jāņos ap roku man ir kāda dzintara aproce, kas svētku noskaņu padara vēl spilgtāku. Drīz pie manis nonāks manas mīļās draudzenes Vitas Riekstiņas austā gaismas un spēka josta ar latvju zīmēm, kas radīta no baltiem un zelta diegiem. Jostu var siet ap vidu, bet var arī pakārt ozolā vietā, kur notiek svinības.»