Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzīvojot tur, kur dzīvojam, – Latvijā, tik tiešām mēs esam priviliģētas izbaudīt gadalaiku maiņu, bet tā diemžēl parasti ietekmē arī mūsu ādas stāvokli. Pat veselai ādai var būt grūtības pielāgoties ārējo apstākļu un ikdienas ēdienkartes maiņai, ko nosaka sezona.
Īpaši aktuāli tas mēdz būt vasarā un ziemā.
Pēc vasaras āda uz pēdām un elkoņiem ir biezāka nekā citviet, plaukstas bijušas biežāk pakļautas ūdens ietekmei, tāpēc roku ādai ir lielāka nosliece uz sausumu un plaisāšanu, bet, mainoties gadalaikiem, arī ķermeņa āda var kļūt sausāka nekā parasti.
Visbiežāk šīs izmaiņas ir īslaicīgas, pretējā gadījumā, ja, ievērojot pareizu ādas kopšanu, ādas stāvoklis neuzlabojas, būtu jāvēršas pie ārsta, dermatologa, lai precizētu iemeslu.
Meklējam vainīgos
Vasaras laikā ādas sausumu veicina pārlieka uzturēšanās tiešajos saules staros, kas sabiezina raga slāni, veicina ādas karkasa (elastīgo un kolagēno šķiedru) šķelšanos, ādas mitruma iztvaikošanu un svīšanu, kā arī rada saules apdegumus. Meklējot veldzi karstā vasaras dienā, vilinoša ir atdzesēšanās kādā atklātā ūdenstilpē, it īpaši sāļā jūras ūdenī. Pastiprināti svīstot, reizēm apmeklējam dušu pat vairākas reizes dienā.
Gaisa kondicionētāji, gluži tāpat kā sildierīces vēsajā laikā, samazina gaisa mitrumu, radot ādai papildu slodzi.
Ziemā to izraisa straujas temperatūras svārstības, ejot no iekštelpām uz āru, un otrādi, apkures sezonas sildierīču radītais sausais gaiss iekštelpās, vējš un mitrums ārā, karstas vannas un dušas, uztura kļūdas un neatbilstoša ādas kopšana. Tas viss rezultējas ar pastiprinātu ādas mitruma līmeņa zudumu, ādas sausumu un lobīšanos. Tāpēc ādas kopšanai jāpievērš uzmanība visa gada garumā, ar atsevišķām niansēm atkarībā no situācijas. Mainoties sezonai, arī mums jāpielāgojas izmaiņām.
Lūk, noderīgs orientieris, kā kopt sausu ķermeņa ādu tagad!
-
Mazgājies remdenā ūdenī
Prātam tik patīkamās ilgās silti karstās vannas peldes vai karsta dušas strūkla var radīt ādā pretēju efektu: vēl vairāk pastiprināt ādas lobīšanos. Lai gan varētu domāt, ka ūdens ādu mitrina, tomēr, ilgstoši esot saskarē ar ādu, ūdens ādu irdina un izsausina raga slāni.
Veselai ādai ilgstoša saskare ar ūdeni būtiskus bojājumus neradīs, un tā pati atjaunosies, taču sausai ādai ilgstošs kontakts ar ūdeni situāciju tikai vēl vairāk pasliktinās.
Proti, mūsu ādas virskārtu klāj neredzams, dabisks hidrolipīdu (tauki + ūdens) slānītis, kas aizsargā ādu no nevēlamas ārējās vides ietekmes.
Karstais ūdens atver plašāk ādas poras (caur kurām dabiskais tauku sebums nonāk uz ādas), izšķīdina tauku sebumu un aizskalo prom, tā padarot ādu kā sietu – vēl sausāku un trauslāku. Ilgstoši pakļaujot ādu karsta ūdens iedarbībai, mēs pastiprināti zaudējam ādas dabisko tauku slānīti, kas patiesībā mums ir ļoti nepieciešams, jo uztur normālu mitruma līmeni ādā, saglabājot to maigu un gludu, pasargā ādu no sēnīšu un baktēriju infekcijām, kā arī transportē vienu no galvenajiem antioksidantiem – E vitamīnu.
Īsāk sakot, saīsinot remdenā vannā vai dušā pavadīto laiku, pirmkārt, nekaitēsim savai ādai un, otrkārt, mēs iegūsim papildu laiku citām noderīgām nodarbēm.
-
Taupi ziepjveida līdzekļus!
Tos visa ķermeņa mazgāšanai vajadzētu lietot ne biežāk kā divas reizes nedēļā, jo to aktīvās vielas šķīdina taukus, līdz ar to šķīdina arī aizsargājošo tauku slānīti, kas atrodas uz mūsu ādas.
Veselas ādas mazgāšanai ierobežojumu mazgāšanās līdzekļa izvēlē nav, bet, ja āda ir sausa un jutīga, tad labāki ir biezākas tekstūras produkti, piemēram, dušas eļļas vai krēmi, kas jau mazgāšanās laikā ādu mitrinās, baros un nomierinās.
To sastāvā ir lipīdi, dažādas taukskābes un citas vielas, kas veicina ādas spēju pašai veidot aizsardzību.
Jutīgai, problemātiskai ādai priekšroka dodama aptiekas produktiem, jo to sastāvs ir zinātniski pierādīts, piemeklēts konkrētai problēmai, dermatoloģiski testēts un bez parabēniem.
-
Skrubējoties ievēro mērenību!
Padziļinātai ādas attīrīšanai ar abrazīvu skrubi vai mājās pašgatavotu skrubi jābūt ļoti saudzīgai. Jā, tas ir noderīgs ādas kopšanas posms, jo, pirmkārt, tā mēs atbrīvojamies no atmirušā ādas šūnu slāņa, novēršot poru aizsprostošanos. Otrkārt, attīrot ādu, mēs atvieglojam vēlāk lietoto produktu aktīvo vielu nokļūšanu dziļākos ādas slāņos.
Normāli ķermeņa ādu var un vajag skrubēt, bet – ne biežāk kā reizi 7–10 dienās, jo pārāk bieža un intensīva ādas beršana var vēl vairāk sausināt ādu.
Ja āda ir ļoti sausa, to nav ieteicams darīt vispār, jo papildus jau esošajiem un ārējo faktoru radītiem ādas aizsargbarjeras traucējumiem skrubis tos var saasināt un radīt ādas iekaisumu.
Skrubi ieteicams klāt uz mitras ādas, īpašu uzmanību veltot tieši sausajām zonām – elkoņiem, ceļgaliem, apakšstilbiem, papēžiem, iemasē skrubi arī kāju pēdās un rokās. Labākam efektam to var darīt ar dušas cimdiņu vai sūkli.
Viegli masējot ādu, skrubim jāļauj 2–3 minūtes iedarboties, tad jānoskalojas vēsā ūdenī.
Pēc skrubēšanās procedūras ādu nepieciešams mitrināt un pabarot, jo papildus atmirušajām ādas šūnām tiek noņemts arī dabīgais tauku aizsargslānītis.
-
Piesātini ar krēmu
Pēc ādas mazgāšanas un/vai skrubēšanas noteikti, atkarībā no ādas stāvokļa, jālieto mitrinošs/barojošs ķermeņa krēms, losjons, balzams, eļļa vai ziede.
Izteikti sausai ādai piemērotākas ir ziedes, sausai ādai – krēmi un eļļas, savukārt normālai ādai – losjoni vai balzami.
Sausai ādai paredzētie līdzekļi satur humektantus jeb ūdens magnētus – tās ir aktīvas vielas, kas piesaista mitrumu no dziļākiem dermas slāņiem un palīdz raga slānim to piesaistīt no vides, atjaunojot hidrolipīdu slāni. Šajos krēmos ir keramīdi, urīnviela, glicerīns, hialuronskābe, alveja, aļģu ekstrakti u. c. vielas, tās baro un piesātina ādu, aizpilda tukšās vietas ādā, veidojot aizsargkārtiņu, kas nepieļauj pārmērīgu mitruma zudumu. Rezultātā āda kļūst mīkstāka, elastīgāka un mirdzošāka.
Jebkuru mitrinošo līdzekli ieteicams klāt vēl uz viegli mitras ādas, negaidot, kamēr tā nožūst.
Mitrā ādā aktīvās vielas iesūcas labāk un ātrāk.
Raupjo ādu uz elkoņiem, ceļgaliem un papēžiem, palīdz mazināt aptiekās nopērkamie krēmi, kas satur, piemēram, urea, salicilskābi un augu ekstraktus, kuri pakāpeniski mīkstina un atslāņo sabiezējušo, raupjo ādu, vienlaicīgi to dezinficē un novērš iekaisuma risku. Mitrinošā līdzekļa optimālais lietošanas biežums ir vismaz reizi dienā.
Kamēr sausa āda rada diskomfortu, tikmēr mitrinošais līdzeklis jālieto divas, ja nepieciešams, pat trīs reizes dienā.
-
Uzlabo situāciju iekštelpās
Aizvien vairāk laika mēs pavadām iekštelpās un transporta līdzekļos, kur sausais gaiss, kondicionieri un ventilācijas iekārtas papildus veicina ādas sausumu. Nevēlamo efektu papildina arī šķietami nekaitīga, laiska sildīšanās pie kamīna. Ieteicams mājvietu un/vai darba vidi labiekārtot ar gaisa mitrinātājiem.
Ja negribas tērēties, gaisu vari mitrināt, izvietojot telpās trauciņus ar ūdeni.
Gaisa mitrināšana ir ļoti svarīga arī saaukstēšanās un citu vīrusu infekciju profilaksei. Ideālā gadījumā gaisa mitrumam iekštelpās jābūt no 30 līdz 50 procentiem.
Ja āda ir ļoti sausa un, ilgstoši uzturoties siltās, sausās telpās, parādās velkoša, sausa sajūta, izsmidzini uz ādas termālo ūdeni, tas ātri nomierina ādu. Valkā sezonai atbilstošu apģērbu. Aukstā laikā ģērbies pēc sīpola principa: vairākās kārtās, pēc vajadzības novelkot kādu kārtu nost, lai novērstu ķermeņa pārkaršanu. Siltākā laikā – vieglu, brīvu, elpojoša materiāla apģērbu un cepuri.
Esi izvēlīga!
Ādu ieteicams mitrināt un barot ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Tā kā apmēram 60 procentu mūsu organisma veido ūdens, tas ir vitāli svarīgs mūsu veselībai un labsajūtai.
Lai organisms, tai skaitā āda, varētu veiksmīgi funkcionēt, dienā jāuzņem 30 mililitri ūdens uz vienu kilogramu ķermeņa masas.
Tas nozīmē, ja tavs svars, pieņemsim, ir 60 kilogrami, būtu ieteicams uzņemt 1,80 litrus ūdens. Apzinīgi lieto uzturā produktus, kas ir bagāti ar dažādiem vitamīniem un antioksidantiem, vērtīgām taukskābēm, jo tie nodrošina aizsardzību pret nevēlamu ārējās vides ietekmi.
Papildus var lietot uztura bagātinātājus ar A, C un E vitamīnu, selēnu, nepiesātinātām taukskābēm (piemēram, naktssveces, linsēklu vai rapšu eļļu), kas satur ādai nepieciešamās vielas.
Īpašais jautājums
Vai var ķermeņa kopšanai lietot mājas līdzekļus? Ko labāk?
Atbild ādas ārste Lana Mieze:
– Kokosriekstu eļļai piemīt pretiekaisuma, antioksidantu un dziedējošas īpašības. Tā labi stiprinās ādas barjeru un nodrošinās labu mitrināšanu, ja vien nav alerģijas uz kokosriekstiem. Savukārt pirms šīs eļļas lietošanas uz sejas ādas labāk pakonsultēties ar ārstu, jo ne katram ādas tipam ieteicams sejas ādas kopšanā izmantot eļļu.
Līdzīgi ar avokado eļļu vai olīveļļu.
Alvejai piemīt dziedējošas īpašības, tā var veicināt audu atjaunošanos, kas labi noder arī pēc vasaras saulē iegūtiem saules apdegumiem. Alveja nomierina un mitrina ādu, neaizsprostojot poras.
Ja vien nav alerģijas uz medu, sausām, sprēgājošām lūpām labi noder medus uzklāšana uz nakti – no rīta lūpas jau būs mitrinātas un sulīgākas.
