Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārliecinies par sertifikāciju!
Izlemjot uzsākt nodarbības profesionāla trenera vadībā, reti kura no mums iedomātos noskaidrot, vai noskatītajam trenerim ir atbilstošs sertifikāts, kas ļauj veikt darbu. Tomēr ir vērts uzzināt, vai treneris ir sertificējies un attiecīgi viņam ir tiesības trenēt cilvēkus.
Stāsta Einars Fogelis, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents:
«Vispirms noteikti vērts noskaidrot, vai trenerim ir sertifikāts. Lai to iegūtu, nepieciešama gan atbilstoša izglītība, gan sporta federācijas atzinums, kas apliecina, ka treneris savā sporta veidā ir pietiekami zinošs un prasmīgs.Ikvienam interesentam ir iespēja pārliecināties par to, vai konkrētais cilvēks, kurš uzdodas par treneri, vispār ir tiesīgs trenēt, ielūkojoties LSFP Treneru reģistrā.
Dažkārt rodas jautājums – kurš treneris ir labāks: tāds, kurš pabeidzis dažu mēnešu kursus vai arī tas, kurš ieguvis augstāko izglītību šai jomā? Uzskatu, ka par treneri liecina viņa padarītie darbi un sasniegtie rezultāti: gan piesaistot klientus, gan sagatavojot sportistus sacensībām. Arī vairāku mēnešu kursi, kuru laikā treneris iegūst C kategorijas sertifikātu, dod pamatzināšanas, savukārt sporta veida federācijas rekomendācija būs tā, kas apliecina, ka treneris ir gatavs trenēt konkrētajā sporta veidā. Protams, studijas un iegūta augstākā izglītība trenerim dod daudz plašākas zināšanas, bet visu, kas saistīts ar trenera darba metodiku, lai varētu uzsākt trenera darba gaitas, viņš var iegūt, arī apgūstot profesionālās pilnveides kursu un nokārtojot sertifikācijas eksāmenu LSFP.»
Latvijā treneru sertifikācija dalās trīs kategorijās: A, B un C. A kategorijas treneri lielākoties strādā ar atlētiem – augstu sasniegumu sportā, B kategorija – tie, kas ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību sportā. C kategorija – cilvēki, kas savu pieredzi sportā apvienojuši ar apgūtu profesionālās pilnveides programmu un nokārtojuši sertifikāciju LSFP. Ik pēc 5 gadiem trenerim jāveic resertifikācija.
Soli pa solim
Gundega Immere ir sertificēta B kategorijas aerobikas trenere un palīdz rast atbildes uz visiem tiem jautājumiem, ko kautrējamies vaicāt trenerim.
Kad svarīgi izvēlēties nodarbības pieredzējuša trenera vadībā, bet kad arī tikko darbu sācis treneris sniegs nepieciešamo atbalstu un zināšanas?
Var būt gadījumi, kad treneris ir tikko sertificējies un ir ceļa pašā sākumā. Taču es ieteiktu nenobīties no trenera – iesācēja, jo, ļoti iespējams, viņš būs tas, kurš tikko ieguvis izglītību un ir zinošs tieši par jaunākajām aktualitātēm un metodēm. Tomēr, pirms izvēlēties savu treneri, pats būtiskākais ir noskaidrot, vai viņš vispār ir sertificēts. Un tālāk jau izvērtēt, vai jums ir pa ceļam – citiem vārdiem sakot, vai jums sakrīt. Tas ir tāpat, kā atrast savu zobārstu, kosmetologu utt.
Kādi sagatavošanās soļi veicami sievietei, kas nolēmusi doties uz sporta klubu pirmoreiz?
Ja sieviete līdz šim nav aktīvi nodarbojusies ar fiziskajām aktivitātēm, vispirms ieteicams ģimenes ārsta apmeklējums un vispārējā veselības pārbaude. Ja nepieciešams, jādodas pie fizioterapeita; ja laiks un līdzekļi atļauj, var veikt padziļinātus slodzes testus. Ideālajā variantā treneris veiks antropometriju, lai iegūtu objektīvus datus par ķermeņa uzbūvi un attīstību, kā arī anamnēzi jeb iztaujāšanu, lai iegūtu informāciju par vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, pārslimotām slimībām u. tml. Individuālie treniņi palīdzēs apgūt kustību pamatus un stiprināt tik svarīgo dziļo muskulatūru, kā arī treneris varēs veltīt detalizētāku uzmanību vingrojumu tehniskajam izpildījumam. Arī grupu nodarbībās saglabājas individuāla pieeja – būs gan metodiskie norādījumi, gan kļūdu labošana, bet izpaliks padziļināta individuāla pieeja.
Kautrējos doties uz sporta zāli un grupu nodarbībām, jo šķiet – visi mani vēros, vērtēs, cik dārgs sporta tērps.
Nezinu, no kurienes radies šis priekšstats, ka, dodoties uz sporta klubu, jābūt dārgam sporta tērpam, smalkai ūdens pudelei, somai, – tas tā nav! Galvenais nosacījums ir ērts sporta tērps un apavi ar saturošu virsmu un zoli, kas paredzēta sporta zālei. Neviens zālē jūs neaplūkos vērtējoši, pētot, kas ir mugurā! Treneris nevērtē cilvēkus, kas nāk vingrot, bet redz grupu kopskatā. Ja cilvēks atnācis pirmoreiz, labs, izglītots treneris izturēsies ar pietāti, iedrošinās, arī sekos tam, lai uzmanība, kas tiek pievērsta, nav apgrūtinoša un mulsinoša. Cilvēki, kas uz klubu dodas pirmoreiz, parasti mēdz nostāties zāles malā vai beigās, bet gribu teikt, ka treneris redz visu zāli un noslēpties gan nevarēs.
Kā izvēlēties sev visvairāk piemēroto grupu nodarbību?
Pirmoreiz dodoties uz grupu nodarbībām, ieteicams sākt ar zemas intensitātes nodarbībām: joga, pilates, Body Art, kas piemērotas gan dāmām ar pieredzi, gan bez pieredzes un palīdzēs relaksēties, stiprināt muguru, kā arī sakārtot elpošanu. Pakāpeniski var pievienot spēka un kardio nodarbības. Pēc laika šīs nodarbības var papildināt arī ar augstākas intensitātes nodarbībām, kā piemēram, intervālu treniņi. Lai uzturētu sevi labā formā, sportot ieteicams 2–3 reizes nedēļā. Uzsākot sportot, noteikti nevajag uzreiz izvēlēties augstas intensitātes nodarbības, tā sev nodarīsiet vairāk slikta nekā laba. Treniņu slodzei jābūt zemai un mērenai, tādai, kādā jūtamies komfortabli.
Ko nozīmē – labs treneris?
Priekšstats par to, kāda trenera vadībā vēlamies trenēties, ikvienai sievietei būs atšķirīgs, tomēr ir dažas pamatpatiesības, ko vērts paturēt prātā.
Elvis Rudbahs, sertificēts B kategorijas fitnesa treneris:
«Labs treneris ir sava darba vizītkarte un paraugs klientiem – pedantisks, uz treniņu vienmēr ierodas laikā. Viņš ir labā fiziskajā formā un atspoguļo veselīgu dzīvesveidu, arī viņa ārējais izskats liecina par nodarbošanos. Nākamais, kam pievērst uzmanību, – cik izvēlētais treneris ir ieinteresēts jūsu progresā. Tas nozīmē, ka treneris interesējas par klienta pašsajūtu ne tikai treniņa laikā, bet arī nākamajā nodarbībā noteikti pavaicās, kā klients juties pēc iepriekšējā treniņa. Ļoti labi, ja treneris veic pierakstus, fiksējot treniņu plānu un paveikto, kas ļaus uzskatāmi parādīt progresu kopš treniņu uzsākšanas. Labs treneris ir klienta draugs, nepārkāpjot profesionālās ētikas robežas. Ja jūtu, ka cilvēks ir gatavs dalīties, vērsts uz komunikāciju, varu uzdot jautājumu par to, kas aktuāls ārpus sporta zāles. Nav noslēpums, ka cilvēku emocionālais stāvoklis, stress un satraukums var ietekmēt to, cik kvalitatīvs būs treniņu process. Tādēļ, ja klients vēlas, pārrunājam arī to, kas radījis stresu un satraukumu ikdienas dzīvē, bet vienlaikus – ja šos jautājumus klients nevēlas apspriest, to respektēju. Trenera uzdevums ir atrast pareizo pieeju ikvienam, kurš atnācis uz sporta zāli, neuzspiežot komunikāciju, bet demonstrējot interesi un atvērtību.
Domājot par to, kādu treneri izvēlēties, vērts pievērst uzmanību arī paša trenera fiziskajai formai. Paša trenera izskats liecina par to, ka arī viņš ir sasniedzis noteiktus rezultātus, strādājot ar sevi, un spēs arī klientam palīdzēt sasniegt viņa sportiskos mērķus. Treneris, kurš investējis savā sportiskajā attīstībā spēs arī saprast tos izaicinājumus, ar kādiem saskaras klients ceļā uz mērķiem. Mans vērojums liecina, ka treneri, kas paši netrenējas, nezina daudz no tā, kas noderētu darbā ar klientu, izmantojot paša pieredzi, jo ir atšķirība starp teorētiskām zināšanām un praktisko pieredzi.»
Uzturs aktīvām vingrotājām
Lai sasniegtu vislabāko rezultātu sporta zālē vecumā pēc četrdesmit, nedrīkstam aizmirst par veselīgu un sabalansētu uzturu.
Justīne Rudzīte, ārste dietoloģe, C kategorijas fitnesa trenere:
«Trenerim būtu jāpievērš arī uzmanība klienta uztura paradumiem, jo uzturs ir būtiska sastāvdaļa kopējā fiziskās sagatavotības un veselības uzlabošanas procesā. Svarīgi uzturā iekļaut pietiekami daudz olbaltumvielu, kas palīdz muskuļu masas veidošanā. Ja ievērojam sabalansēta uztura principus, tad šo olbaltumvielu daudzumu dienas laikā ir iespējams uzņemt, piemēram, ar vistas fileju vai citas gaļas gabaliņu, vai tasi biezpiena. Savukārt, ja tiek lietoti olbaltumvielu pulveri, iesakām klientam ik pēc diviem mēnešiem veikt aknu un nieru rādītāju pārbaudi.
Treneris var lūgt klientam izveidot uztura dienasgrāmatu, lai sekotu līdzi tam, ko klients ēd. Tas palīdzēs trenerim saprast, kādi ir klienta ēšanas paradumi, vai trūkst būtisku uzturvielu un kādi uztura aspekti varētu būt jāuzlabo.
Treniņa laikā klientam jāatgādina padzerties, bet nevajadzētu aizrauties ar speciālajiem sporta dzērieniem, jo bieži vien tie satur cukuru, un ikdienas treniņā, kas nav ilgāks par stundu, sporta dzērieni nav nepieciešami.»
Materiāls tapis Eiropas Sporta nedēļas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
