No kurienes rodas cukurs asinīs? Tava apēstā maltīte nonāk zarnās, tur no tās sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā atšķeļas cukurs – glikoze. Caur zarnu sieniņām tā uzsūcas asinīs, lai pabarotu galvas smadzeņu, sirds, nieru un citas organisma šūnas. Bet, lai šūnas atvērtos un glikoze spētu tajās iekļūt, nepieciešams īpašs hormons insulīns, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris. Bez insulīna uzņemtā barība spēku un enerģiju tev nedos. Ja insulīna izdalās par maz, organisms glikozi, kas pēc ēšanas nonākusi asinīs, nespēj izmantot, un līdz ar to cukura līmenis asinīs paaugstinās – analīzēs tas ir virs normas.
Cikos ir pareizi ēst? Vai ēdienreižu laikam ir būtiska nozīme?
Manuprāt, ir trīs pamatēdienreizes un ir starpēdienreizes. Vielmaiņas ziņā vislabāk ir ēst biežāk un mazām porcijām. Arī, lai nenāktu klāt svars. Sliktākais, ko cilvēks var izdarīt, – neēst visu dienu, atnākt vakarā mājās, pieēsties līdz acīm un aiziet gulēt. Tad vielmaiņa ir pavisam nekāda.
Biežāka vajadzība čurāt un slāpes ir pirmās cukura diabēta jūtamās izpausmes.
Cik daudz olbaltumvielu ir veselīgi un droši iekļaut ēdienkartē?
- Pacientiem ar pierādītu diabētisku nefropātiju iesaka olbaltumvielu daudzumu uzturā ierobežot līdz 0,8 g/kg dienā.
- Pārējiem būtisku ierobežojumu šajā ziņā nav, tomēr rekomendē, lai proteīni jeb olbaltumvielas nepārsniedz 20 procentus no kopējā uztura enerģijas daudzuma.
Kā ogļhidrāti ietekmē cukura līmeni asinīs?
Tieši ogļhidrātiem ir vislielākā ietekme uz to, cik ātri paaugstināsies cukura līmenis asinīs pēc maltītes. Nozīme ir ne tikai apēstajam ogļhidrātu daudzumam, bet arī ogļhidrātu struktūrai.
- Pirmais nosacījums – izvairies no tā sauktajiem vienkāršajiem ogļhidrātiem – monosaharīdiem –, ko satur viss, kam piebērts klāt cukurs. Tātad bulciņas, cepumi, konfektes, halva, zefīrs, saldie dzērieni. Šis cukurs ļoti strauji uzsūcas asinīs.
- Arī visi augļi satur vienkāršos ogļhidrātus – fruktozi, kas zarnās uzreiz pārvēršas par cukuru un uzsūcas asinīs. Bet nevajag arī pilnībā ignorēt augļus, tikai jācenšas ēst tos, kas mazāk saldi, un neēst ļoti daudz.
- Vislabākais augļu aizvietotājs būtu dārzeņi un zaļumi, kas satur maz cukura, turklāt polisaharīdu veidā, kas šķeļas lēni. Tātad gurķi, tomāti, kabači, ķirbji, kāposti, burkāni, dilles, pētersīļi, pupas, zirņi, ķiploki, redīsi.
Kā tauki saistīti ar insulīna izdalīšanos?
To enerģētiskā vērtība ir visaugstākā, salīdzinot ar citām uzturvielām, tāpēc, nesamazinot kopējo uztura kalorāžu, pieaug aptaukošanās risks.
- Ieteicams lietot produktus ar polinepiesātinātām taukskābēm (omega 3): zivis un vēžveidīgos.
- Piesātināto taukskābju patēriņš tiešā veidā veicina insulīna rezistenci un var samazināt insulīna izdalīšanos