Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Alina Zela,
personisko finanšu mentore un apmācību vadītāja.
Mēs nereti esam tik ļoti aizņemti, dzīvojot šodienai, ka aizmirstam padomāt par to, kāda būs mūsu dzīve pēc desmit vai vairāk gadiem. Un tad, ja gadās neplānoti izdevumi, domājam: kur es biju agrāk – kāpēc neko neesmu ietaupījusi! Varbūt beidzot laiks sākt to darīt?
«Daudzi uzskata, ka taupīt nozīmē sevi ierobežot, atsakoties no vēlamā, un taupa tikai tie, kam ir tāda nepieciešamība, – taupīšana arī tiek asociēta ar naudas trūkumu,» saka personisko finanšu mentore Alina Zela. «Citiem tas ir kultūras koda mantojums no pagātnes, kad bērnībā bija vajadzība taupīt, un tagad tas saistās ar nepatīkamām atmiņām. Man pašai savulaik taupīšana nozīmēja atteikšanos no vēlmēm un sevis ierobežošanu, bet tad, kad mana ģimene zaudēja ienākumus un mums piecus mēnešus nācās dzīvot stingrā taupības režīmā, es sapratu, ka taupīšana nozīmē iespēju saglabāt naudu nākotnes baudai un īstenot sev vēlamo dzīves scenāriju. Angļu valodā vārds taupīt tiek tulkots kā save, un tas nozīmē arī – saglabāt. Ja mēs uz taupīšanu skatāmies nevis kā uz sevis ierobežošanu, bet kā uz savu līdzekļu saglabāšanu, tas taupīšanai piešķir pavisam citu nokrāsu. Pārdomāti tērējot, plānojot un pārvaldot naudas plūsmu, mēs saglabājam savu naudu, tādējādi nevis sevi ierobežojot, bet – gluži otrādi – piešķirot sev plašas izvēles iespējas nākotnē.»
Taupīšana – tas ir arī par ilgtspēju, par naudas resursu pārdomātu izmantošanu, tā ir iespēja ietaupīt nopelnīto, lai nodrošinātu savu finansiālo stabilitāti nākotnē, īstenotu savus sapņus un sasniegtu sev vēlamos mērķus.
Nosaki, kādas ir tavas dzīves vērtības
Padomā, kādas šobrīd ir trīs galvenās vērtības tev vai tavai ģimenei. Piemēram: veselība, ģimene, finansiālā labklājība ilgtermiņā. Vai arī: veselība, ceļojumi, bērni. Pieraksti šīs vērtības, lai tās vienmēr būtu tev acu priekšā. Nākamreiz, kad tev radīsies vēlme veikt spontānu pirkumu vai ieraudzīsi vilinošas atlaides veikalā, novērtē šos izdevumus savu vērtību izteiksmē. Piemēram, vai tas uzlabos veselību? Vai stiprinās ģimenes saikni un veidos kopīgas atmiņas? Vai tas ilgtermiņā ietekmēs manu finansiālo labklājību?
Tā sapratīsi, vai konkrētie izdevumi atbilst dzīves vērtībām, vai varbūt tomēr šajā gadījumā naudu var ietaupīt un saglabāt citiem mērķiem.
Ja pirkums atbilst dzīves vērtībām un tēriņi neatstās negatīvas sekas uz ilgtermiņa finansiālo labklājību, tad, ja šajā mēnesī līdzekļi atļauj, pirkumu vari veikt. Tomēr arī tad ieteicams dot sev 48 stundas laika, lai padomātu. Iespējams, to laikā sapratīsi, ka pirkums tev tomēr nav vajadzīgs.
Plāno tēriņus
Bieži iesaka uzskaitīt tēriņus, taču daudzi mēdz izdevumu fiksēšanu atlikt uz vēlāku laiku vai vispār to neizdarīt, jo realitātes apzināšanās rada trauksmi un stresu. Taču ir arī cits risinājums, kas nerada tik daudz stresa, – ik mēnesi plānot tēriņus, paredzot naudu ne tikai obligātajiem, bet arī spontānajiem un neparedzētajiem izdevumiem. Ja tev sagādā prieku iepirkties spontāni un šķiet sarežģīti katrreiz ātri izvērtēt, vai pirkums tiešām nepieciešams, tad ieplāno, cik daudz tu esi gatava tērēt spontāni, lai ilgtermiņā tas neietekmētu tavu finansiālo labklājību.
Tiec skaidrībā, par ko tu visbiežāk pārtērē
Cilvēki bieži pārtērē tajās izdevumu kategorijās, kas balstās uz emocijām – sagādā baudu vai mazina skumjas. Piemēram, ēdiena pasūtīšana uz mājām, maltītes kafejnīcās un restorānos, kultūras pasākumi (koncerti, kino, teātris), hobiji, izklaides un tikšanās ar draugiem. Šajā pašā kategorijā ir arī jauna apģērba iegāde, rotaļlietas bērniem, grāmatas un citas lietas, kas saistītas ar baudas gūšanu. Tāpat vairāk tiek pārtērēts izdevumu kategorijās, kur par salīdzinoši zemām cenām var nopirkt daudz mazu vienību, piemēram, našķi, ķermeņa kopšanas līdzekļi, kosmētika. Grūti noticēt, bet fakts – šīs it kā mazās summas ilgtermiņā veido tūkstošus eiro.
Taupība nenozīmē atteikšanos no baudas, drīzāk tās būtība ir iegūt līdzsvaru starp šābrīža baudu un iespējamo prieku nākotnē.
Lai atsevišķām iepirkumu kategorijām netērētu nesamērīgi daudz naudas, nosaki sev mēneša, sezonas vai gada limitus, piemēram, cik daudz mēnesī tērēsi ēdiena piegādei uz mājām un cik restorāniem; cik apģērbam sezonā; cik izklaidei gadā. Par pamatu var ņemt standarta budžeta struktūru: 50 % no ienākumiem obligātajiem izdevumiem, 30 % dzīvesveidam, 20 % uzkrājumiem.
8 padomi, kā ietaupīt, sākot jau no šodienas
- Pārtikas budžets.
Izvērtē, cik procentu no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem aiziet pārtikai. Vēlamais limits ir ap 20 %. Tātad, ja šobrīd tu tērē, piemēram, 30 % vai vairāk, tev ir iespēja atbrīvot naudu no pārtikas budžeta un virzīt to savu sapņu īstenošanai. Risinājums – pārdomāta pārtikas groza izveide, kurā preču klāsts tiešām atbilst taviem vai ģimenes paradumiem un vajadzībām un pārtika netiek izmesta atkritumos. - Seko līdzi energoresursu patēriņam.
Lielo rēķinu dēļ tas šosezon ir īpaši aktuāli, un ir pamats cerēt, ka daudzi nu būs apguvuši elementāros taupības pasākumus, kas agrāk, iespējams, nelikās tik būtiski. Ja mājās ir bērni, viņiem vēl un vēlreiz jāskaidro, cik svarīgi ir vienmēr izslēgt gaismu un no krāna bez vajadzības netecināt ūdeni. Lūk, vēl daži būtiski, bet bieži ignorēti ieteikumi: nelej pilnu tējkannu, ja vēlies tikai vienu krūzi tējas, neturi vaļā ledusskapja durvis, trauku mašīnu un veļas mašīnu darbini tikai tad, kad tās pilnas. - Iepērcies apdomīgi.
Veikalā vienmēr izpēti pārtikas preču un saimniecības preču cenu par gabalu, kilogramu un litru, salīdzini preču cenas dažādos veikalos. Pamēģini vismaz daļu mazgājamo līdzekļu aizstāt ar citronskābi, sodu un etiķi. Apģērbu un apavus, skaistumkopšanas un higiēnas piederumus, sadzīves preces iegādājies, izmantojot atlaižu piedāvājumus. Piemēram, sezonas apģērbu var iegādāties rudens un pavasara izpārdošanā, skaistumkopšanas un sadzīves preces – brīžos, kad tiem ievērojamas atlaides. Tas ne tikai atbrīvo naudu, bet arī ietaupa laiku. - Izvērtē nelielo ikmēneša maksājumu lietderību.
Mūzikas straumēšanas lietotne, fitnesa lietotne, uztura lietotne, TV un filmu straumēšanas abonementi – padomā, vai tiešām tu regulāri izmanto visas šīs lietotnes un vai bieži skaties filmas. Ja pat nespēj atcerēties, kad pēdējo reizi izmantoji fitnesa lietotni, vai filmas skaties tikai pāris reižu gadā, varbūt vērts atslēgt lietotni vai atteikties no abonementa un pieteikt to atkārtoti tad, kad tas atkal nepieciešams, nevis maksāt katru mēnesi. - Pati sagatavo pusfabrikātus un vāri kafiju.
Daudzi iztērē kaudzi naudas par ēdiena piegādi mājās vai pusfabrikātiem veikalā, tāpat arī par līdzi ņemamo kafiju. Ja tev regulāri ir tā, ka gribas ēst tūliņ, nevis gaidīt, kamēr būs gatavas vakariņas, tāpēc roka automātiski stiepjas pēc ēdienu pasūtīšanas lietotnes, izveido sev saldētavā pusfabrikātu krājumus. Tad brīdī, kad gribas ēst, atliks tikai izņemt no ledusskapja un ātri pagatavot. Piemēram, tad, kad gatavo pildītās pankūkas, izcep divreiz vairāk nekā parasti un neapēstās ieliec saldētavā. Gatavojot zupu, sagriez vairāk sastāvdaļu, nekā vienai reizei nepieciešams, un ieliec saldētavā. Vārot buljonu, daļu nolej un arī to sasaldē. Tad tev atliks vien izņemt no ledusskapja izņemt sasaldēto buljonu, ielikt katlā kopā ar dārzeņiem, un jau drīz varēsi baudīt sātīgu un veselīgu zupu. - Meklē alternatīvas izklaides iespējas.
Tādu ir daudz. Piemēram, muzeju apmeklējumi (tie nemaksā daudz, un dažos mēdz būt arī noteikti laiki, kad par ieeju vispār nav jāmaksā), došanās dabas takās ar binokli un putnu vērošana, pikniki utt. Pameklējot internetā, var atrast arī interesantus bezmaksas pasākumus bērniem.
Ideja!
Pamēģini ik pa laikam noorganizēt sev vai ģimenei bezizdevumu brīvdienas! Tas var izvērsties par ko līdzīgu aizraujošai, azartiskai spēlītei – interesanti, vai varam kopā pavadīt brīvdienas, neiztērējot ne centa? Šāds eksperiments palīdz saprast, ka ir citi interesanti veidi, kā pavadīt brīvdienas, par kuriem neesi pat iedomājusies. - Grāmatas no bibliotēkas.
Tā vietā, lai pirktu grāmatas sev vai bērniem, apmeklē bibliotēku. Būs vairāk brīvas vietas mājās un, protams, ietaupīsi naudu. - Atbrīvojies no liekā.
Neglabā mājās sev vairs nevajadzīgus apģērbus un priekšmetus, bet pārdod tos, tādējādi vismaz daļēji iegūstot līdzekļus jaunu apģērbu un priekšmetu iegādei. Arī pati biežāk iegādājies lietotas mantas – ne vien apģērbu, bet arī rotaļlietas, sporta inventāru, interjera priekšmetus.
