«Šis tramvajs ir aizgājis, jo mode mainās. Mūsdienās statusu moderni ir apliecināt nevis ar kažokiem, bet ar sportisku ķermeni un jauneklīgu izskatu, elektroauto, modernām tehnoloģijām, augstu intelekta līmeni,» PDz saka Ieva.
Daži dabiskās ādas kažoki gan viņas garderobē ir aizķērušies.
«Domāju, ka vilkšu tos tad, kad būs šausmīgi auksti. Taču ne jau pirmo gadu tie stāv skapī nevalkāti. Vēl nezinu, ko ar kažokiem iesākt. Izsviest un radīt vēl vairāk atkritumu būtu muļķīgi. Varbūt no tiem pagatavošu spilvenu vai dīvāna pārvalku. Ja lieta ir kvalitatīva, tai ir jākalpo maksimāli ilgi,» spriež Ieva.
Pārdot savus kažokus citām modes dāmām viņa nedomā: «Kādēļ lai es pārdotu lietu, kas mūsdienās nekotējas? Turklāt tādu, kas kādreiz bija dārga, bet šobrīd zaudējis savu statusu. Tirgot par kapeikām man arī šķiet nepieņemami. Pati atradīšu, kā kažokus jēdzīgi izmantot, nevis uzgrūdīšu šo problēmu citai sievietei.»
Par iespējamo likumu grozījumu, lai aizliegtu kažokzvēru audzēšanu valstī, Ieva saka – šīs iniciatīvas saknes nebūt nav meklējamas vides aktīvistu rūpēs par dzīvniekiem.
«Tad mēs saudzīgāk izturētos pret līdzcilvēkiem un neēstu gaļu,» pauž viņa.
«Tomēr tas apliecina, ka mode mainās un kažoks mums vairs nav nepieciešams siltumam, jo ir daudz citu materiālu, no kā ražot siltu apģērbu.»