Līčija
- Pēc visiem radu rakstiem līčija nav nekāds auglis, bet gan rieksts! Tikai ēdams ir nevis tās kodoliņš, bet gan baltais mīkstums ap to. Iepriekš gan jānoloba adatainā miza – tas nav grūti.
- Līčijas nāk no Austrumāzijas, lepojas ar savu vēsturi – tās bijušas daudzu Ķīnas imperatoru iecienītākais auglis. Mēdz teikt, ka līčiju garšu nevar salīdzināt ne ar ko! Viegli saldas, garšīgas, aromātiskas. Smaržas ziņā uzvējo kaut kas līdzīgs rožūdenim. Lieliski kopā ar saldējumu vai putukrējumu.
- Arī līčijām, tāpat kā čerimojām, netraucē vēsums. Tās pat iesaka glabāt ledusskapī. Pērkot augļus, jāskatās, lai tie būtu rozā vai sarkanā krāsā, nedaudz mīkstas, bez plankumiem, saspiedumiem un plīsumiem. Ja līčijas kļuvušas sarkanbrūnas – tātad pienācis pēdējais brīdis tās notiesāt. Jo gaišāka līčija, jo svaigāka. Svaigam auglim miziņa ir elastīga, tādam, kam dienas skaitītas, – sakaltusi, kraukšķīga.
- Lielākie līčiju eksportētāji uz Eiropu: Izraēla, Madagaskara, Taizeme. Vislabākie sezonas mēneši: aprīlis-jūnijs; novembris-decembris.