Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
1
-
1
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Pitaija
- Pitaijas, sauktas arī par drakona augļiem, savā dzimtenē aug kā kaktusi, jo arī pieder kaktusu dzimtai. Ar pitaijām kopš neatminamiem laikiem mielojušies Centrālamerikas un Dienvidamerikas iedzīvotāji. Tur šie augļi 19. gadsimtā iegaršojās franču priesteriem, kuri tos aizveda arī uz Indoķīnu, un tad jau slūžas bija vaļā. Pašlaik lielākais pitaiju ražotājs ir Vjetnama, kur izaudzē vairāk nekā 1 miljonu tonnu augļu gadā.
- Pitaijas miza ir acis žilbinošās krāsās, turklāt dabīgās – šķiet, daba pārspējusi pati sevi. Koši rozā un dzeltena. Žilbinoša ir ne tikai krāsa, bet arī garša – salda, sulīga. Varbūt nedaudz atgādina stingru, sulīgu bumbieri, bet tikai mazliet. Pitaijām pielīdzina arī melones un kivi garšu. Ēdamas ar visiem mazajiem mīkstumā izkaisītajiem melnumiem.
- Būs jebkura uzkodu galda rota un pārsteigums. Tās gluži vienkārši pārgriež uz pusēm un bauda līdzīgi kā čerimojas – mīkstumu izēd ar karotīti. Pitaijas var griezt arī gabalos. Augļa mizu būs vieglāk noņemt, ja to iegriezīs visā garumā līdz augļa mīkstumam un tad nolobīs.
- Ir trīs pitaiju šķirnes: dzeltena ar baltu mīkstumu, sarkana ar baltu mīkstumu un sarkana ar sarkanu mīkstumu. Vissaldākās esot dzeltenās pitaijas, tās ir arī vismazākās pēc auguma.
- Auglim nevajadzētu izskatīties sažuvušam, kātiņiem sakaltušiem, augļa galam – melnam. Pitaijas un aukstums ir nesavienojami jēdzieni – tām patīk tikai un vienīgi siltums.
- Eiropā visbiežāk ēdam Izraēlā, Taizemē un Kolumbijā izaudzētas pitaijas. Pitaijas ražo visu gadu, tāpēc tām nemēdz būt garšīgāki vai negaršīgāki mēneši.
