Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
To, ka govs piens ir nepieciešams stipriem kauliem, tāpēc katru dienu iekļaujams uzturā, esam dzirdējušas jau kopš bērnības. Es, piemēram, uzaugu gluži vai piena upes krastā. Katru otro vakaru (vakara stundās kalcijs labāk uzsūcoties kaulos) man priekšā tika nolikta bļodiņa biezpiena, kas pārkaisīts ar mazlietiņ cukura un kanēļa. Bet tajos vakaros, kad nesaņēmu biezpienu, bija jāizdzer glāze silta piena. Un nu izrādās – kaitīgs… Vai tiešām?
Konsultē Signe Puriņa, Veselības centra 4 un Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe, gastroenterologs Hosams Abu Meri un uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Vecums nenāk viens…
Diemžēl attiecībā uz piena produktiem tā ir taisnība – vecums nenāk viens, bet ar piena produktu izraisītām problēmām. Proti, līdz ar gadiem (jau drīz pēc 40) var samazināties to fermentu daudzums, kas atbildīgi par piena cukuru un olbaltumvielu sašķelšanu. Nekas bīstams jau ar organismu nenotiek, vienīgi sajūtas ir nepatīkamas – vēdera pūšanās, burkšķēšana, grēmas… Cilvēki nereti neaizdomājas, ka iemesls ir fermentu deficīts, un ārsta kabinetā mēģina noskaidrot, vai nav piemetusies kāda ļauna slimība.
Citi lasa
«Īpaši jau latviešiem raksturīgs tāds kā piena kults. Kopš bērnības visi dzer daudz (un reizēm pat ļoti daudz) piena. Un tad ap gadiem piecdesmit sešdesmit žēlojas ārstam: dakter, vairs nevaru dzert litru piena vai kefīra dienā, slikti… Bet cilvēkam dienā nemaz nevajadzētu uzņemt tik daudz piena, pilnīgi pietiek ar 200–300 gramiem. Taču konkrētas devas, cik daudz piena jāuzņem, nav,» uzsver Hosams Abu Meri.
Un, jā, jo vecāki kļūstam, jo svarīgāk mazināt uzņemtā ēdiena (tai skaitā piena) daudzumu un palielināt kustību apjomu.
Gastroenterologs piebilst: pats par sevi piens un piena produkti nekādu ļaunumu organismam nenodara. Taču no tā jāatsakās, ja parādās zarnu trakta problēmas – tā dēvētā atviļņa slimība, skābes palielināšanās, vēdera pūšanās. «Tad pirmais, kas jāizslēdz no uztura, ir glutēns jeb miltu izstrādājumi, kā arī piens un tā produkti. Tāpat arī, ja cilvēkam ir zarnu iekaisums, piemēram, čūlainais kolīts,» uzsver Hosams Abu Meri.
«Pienā ir olbaltumvielas, kas ir grūti sagremojamas, un uzskata, ka tās negatīvi ietekmē imunitāti un aktivizē iekaisumu. Īpaši tad, kad ir autoimūnas slimības – čūlainais kolīts, Krona slimība un citas. Arī pētījumi apstiprina, ka tad, ja ir šīs slimības, pienu vajadzētu no uztura izslēgt.»
Vēzis, gļotas un vāji kauli?
Ko tikai neesmu dzirdējusi par piena kaitīgumu! Piemēram, tas radot vēzi un veicinot gļotu veidošanos. Īpaši aktuāla piena noliegšana kļuva 2014. gadā, kad izplatījās ziņas par kādā zviedru pētījumu, kurā atklāts: cilvēki, kas izdzer vairāk par trim glāzēm piena dienā, mirst agrāk un viņiem biežāk lūst kauli. Jēziņ, vai tiešām mēs visi esam nolemti agrīnai nāvei, vienkārši sabrūkot pa detaļām?!
Ksenija Andrijanova paskaidro: «Nē, nav tādu zinātnisku pētījumu, kas apstiprinātu piena kaitīgumu.» Tad kā radusies biedējošā informācija, kas tomēr iesējusi mūsu prātā šaubu sēklu? «Runājot, piemēram, par zviedru veikto pētījumu, toreiz pirmajā pētījumā tika apstiprināts: cilvēkiem, kas uzturā lieto pienu, ir trauslāki kauli. Taču, kad šo pētījumu mēģināja atkārtot, nepierādījās tas, ka piens vājina kaulus.
Tieši pretēji – reģionos, kuros cilvēki uzņem mazāk piena, cilvēkiem bija trauslāki kauli un lielāks osteoporozes risks.
Bet, tiklīdz uzturā tika ieviesti kalciju saturoši produktus, viņu kaulu stāvoklis uzlabojās.»
Viens no piena opozicionāru argumentiem ir arī tāds, ka piens nav vienīgais kalcija avots. «Tā gan ir taisnība. Piens nebūt nav labākais kalcija avots, jo visvairāk kalcija ir sierā. Kalcijs ir arī augu izcelsmes produktos, no kuriem to veiksmīgi uzņem vegāni. Tas atrodams, piemēram, magoņu sēklās, sezamā sēklās, dillēs.
Taču izdzert glāzi piena var katrs, bet apēst lielu daudzumu sēkliņu ir problemātiski. Un no augu izcelsmes avotiem kalcijs uzsūcas daudz sliktāk, labi tas uzsūcas kopā ar D3 vitamīnu, kas ir pienā, bet nav augos. Turklāt augu izcelsmes produkti var saturēt arī fitātus un oksalātus, kas bloķē kalcija uzsūkšanos,» uzsver uztura speciāliste.
Un kā ar vēzi un gļotām?
«Vēzis ir multifaktoriāla slimība, tātad kāds pārtikas produkts viens pats diezin vai var būt slimības iemesls.
Jā, ir pētījumi, kas liecina – piens, iespējams, pasargā no zarnu, krūts un urīnpūšļa vēža, bet var būt saistīts ar prostatas vēzi, taču pierādījumu bāze ir ļoti vāja.» Tāpēc – nē, nevar apgalvot, ka piens izraisa vēzi.
Par gļotām speciālisti ir neizpratnē: kas tās īsti ir par gļotām, kur tās krājas un kur rodas? Tā kā šis apgalvojums nāk no ājurvēdas, tad klasiskās medicīnas speciālisti to neuztver nopietni.
Individuāla nepanesība vai alerģija
Viens no iemesliem, kāpēc piens tomēr varētu dažiem no mums kaitēt, ir individuāla tā nepanesība vai pat alerģija. Alergoloģe Signe Puriņa gan uzsver:
pārsvarā piena alerģija ir maziem bērniem
– no dzimšanas līdz aptuveni triju gadu vecumam, turklāt šo alerģiju konstatē tikai 0,5–3 procentiem bērnu. Alerģija pret pienu bieži līdz trīs gadu vecumam pilnībā izzūd, tāpēc pieaugušiem cilvēkiem šis procents ir vēl mazāks.
- Laktozes nepanesība
Tā, ko nereti dēvē par piena alerģiju, patiesībā ir laktozes intolerance jeb nepanesība. Tā gan ir diezgan bieži sastopama – aptuveni 15–20 procentiem cilvēku. Tās raksturīgākā izpausme – lietojot piena produktus, īpaši tos, kuros ir vairāk laktozes (piemēram, svaigu pienu), sagriežas vēders, rodas vēdergraizes. Var būt mainīga vēdera izeja – šķidra vai aizcietējums –, grēmas un citas nepatīkamas sajūtas kuņģī un zarnu traktā. Simptomi bieži vien ir tūlītēji, tāpēc cilvēki laktozes nepanesību uzskata par alerģiju.
3 iespējas, kā pārbaudīt, vai cilvēkam tiešām ir laktozes nepanesība
- Dažas nedēļas lietot vienīgi produktus, kas nesatur laktozi. Ja šajā laikā nav ne vēdergraižu, ne citu nepatīkamu sajūtu, tas ir pietiekams pierādījums laktozes nepanesībai. Tas ir pats lētākais un vienkāršākais variants, lai saprastu, vai ir intolerance.
- Iespējams veikt laktozes intolerances DNS ģenētisko testu. Tas uzrāda, vai konkrētajam cilvēkam ir vai nav gēna LCT mutācija, kas ir atbildīga par pietiekamu vai nepietiekamu laktāzes daudzumu organismā. Analīzes veic testēšanas laboratorija GenEra, bet tās var nodot ikvienā Centrālās laboratorijas filiālē. Šī analīze maksā 77 eiro.
- Var veikt laktozes intolerances ūdeņraža elptestu (to piedāvā gremošanas slimību centrs Gastro). Šī procedūra aizņem četras stundas – daudz ilgāk nekā analīzes –, taču tai ir savi plusi. Proti, elptests ļoti precīzi nosaka – ir vai nav laktozes nepanesība. Būtība ir tāda – cilvēkam iedod izdzert laktozi saturošu šķidrumu, saldu cukurūdeni, un lūdz piepūst balonu pirms un pēc šīs procedūras. Pēc laktozes iedzeršanas tiek noteiktas izelpoto gāzu izmaiņas.
Kas ir kas?
Laktoze – piena cukurs, kas sastāv no diviem monosaharīdiem – galaktozes un glikozes. Monosaharīdi savienoti ar grūti pāršķeļamu saiti, to spēj pāršķelt tikai īpašs enzīms – laktāze. To savukārt sintezē zarnu bārkstiņu epitēlijšūnas.
Laktozes nepanesība – ģenētiski pārmantots tievo zarnu membrānas laktāzes daļējs vai pilnīgs trūkums. Piena cukurs netiek sašķelts, neuzsūcas, un tā daudzums zarnās ievērojami palielinās.
- Piena alerģija
Kā jau minēts, reti, bet tomēr gadās, ka kādam attiecībā uz pienu patiešām ir pārtikas alerģija – īsta, nopietna un nepārprotama. Alerģijas var būt divu veidu: pirmā tipa jeb ātrās reakcijas un ceturtā tipa jeb vēlīnās reakcijas. Attiecībā uz pienu var būt arī jaukta tipa alerģija, kad kombinējas pirmā un ceturtā tipa alerģija.
Pirmā tipa alerģija pārsvarā sākas ātri un ir ar labi pamanāmiem simptomiem. Proti, 15–30 minūšu laikā pēc piena lietošanas uzturā parādās nātrene, nieze, pietūkst lūpas, sākas gremošanas traucējumi, grēmas. Smagākā pārtikas alerģijas reakcija ir anafilaktiskais šoks. Piena alerģijas gadījumā gan tas novērojams ļoti reti, un tāpēc šis risks nav vērā ņemams.
Ceturtā tipa alerģija sākas dažas stundas pēc piena produktu lietošanas, kulmināciju sasniedzot 48 vai 72 stundu laikā. Visbiežāk par šā tipa alerģiju aizdomājas, ja ir ilgstoši gremošanas traucējumi, grēmas, atraugas, spiešana paribē. Meklējot nepatīkamo izjūtu iemeslu, veic fibrogastroskopiju (tā dēvētā kobras rīšana). Alerģiju apstiprina šā izmeklējuma laikā atrastie eozonofili – alerģijas šūnas, kuru barības vadā ir alerģijas gadījumā ir vairāk, nekā vajadzīgs. Pēc šā izmeklējuma parasti meklē, kāda tieši alerģija ir konkrētajam cilvēkam.
Ja ir ātrā tipa reakcija, iespējams veikt ādas testus, kas ir zelta standarts.
Var arī veikt asins analīzes, nosakot specifiskos imūnglobulīnus E, taču šai pārbaudei ir zemāka jutība un specifiskums, salīdzinot ar ādas testiem. Tāpat iespējams veikt molekulāro diagnostiku – tā palīdz atšķirt, vai cilvēks ir alerģisks pret alfa laktoglobulīnu vai bēta laktoglobulīnu, kas ir dažādi piena komponenti. Atbilstoši izmeklējuma rezultātam būs atļauts ēst vai nu saldā piena produktus, vai skābpiena produktus vai arī ārsts paziņos, ka nedrīkst uzturā lietot ne vienus, ne otrus.
«Jāpiebilst, ka ikviens tests jāapstiprina ar tā dēvēto elimināciju jeb izslēgšanu un provokāciju. Tas nozīmē, ka divas līdz četras nedēļas pacients nelieto neko no piena produktiem, bet pēc tam tos atkal sāk ieviest savā ēdienkartē. Pirmais, ko lieto, ir sviests, jo tajā pārsvarā ir tauki, nevis piena olbaltumvielas. Tad turpina ar sieru, pēc tam skābpiena produktiem un tikai tad uzturā lieto svaigo pienu, piefiksējot simptomus.
Parasti, piena produktus nelietojot, pašsajūta ir laba, bet, atsākot to lietošanu, atjaunojas diskomforts. Kāpēc papildus nepieciešams vēl šis tests? Jo tests var būt arī viltus pozitīvs – kaut arī cilvēks produktu sen jau mierīgi var ēst, analīzes joprojām uzrāda bērnībā bijušo alerģiju,» paskaidro Signe Puriņa.
Pirms dažiem gadiem gluži vai modes lieta bija noteikt tā dēvēto pārtikas nepanesību – veikt izmeklējumu, kas ļauj noteikt IgG4 klases antivielas pret dažādiem pārtikas alergēniem cilvēka serumā. Signei Puriņai par to ir kategorisks viedoklis – šīs analīzes nevar būt noteicošās alerģijas vai nepanesības konstatēšanai.
«Eiropas alergologu un imunologu akadēmija uzskata, ka šāda testa veikšana nav vajadzīga, un arī es tam piekrītu. Principi, kas ir pamatā šim testam, ir novecojuši, jo IgG4 klases antivielas tiek uzskatītas par tolerances antivielām, kuras vienkārši parāda, ko cilvēks ēd. Ja viņš ēd pienu, banānus un kviešus, tad viņam būs pozitīvs tests, ja neēdīs – negatīvs.»
Aptuvens laktozes daudzums dažādos produktos
- Daudz (vairāk par 3 gramiem uz 100 g produkta): pienā, krējumā, biezpienā, skābajā krējumā, piena šokolādē, saldējumā, pankūkās u. c.
- Vidēji (no 1 līdz 3 g uz 100 g produkta): smalkmaizītēs, desā, jogurtā, makaronos, pastētē u. c.
- Diezgan maz (0,1–1 g uz 100 g produkta): kartupeļu biezputrā, baltmaizē, margarīnā, sviestā u. c.
- Maz (mazāk par 0,1 g uz 100 g produkta): rudzu maizē, sierā, baltmaizē, kas iejaukta ūdenī, eļļā u. c.
Vai un kas var aizstāt pienu?
Pieaugušam cilvēkam, no uztura vispār izslēdzot piena produktus, ik dienu būtu uzturā jāiekļauj 500 mg kalcija preparātu un jāseko arī tam, lai papildus tiktu uzņemtas labās baktērijas. Piens gan nav vienīgais kalcija avots – tas ir arī zaļajos dārzeņos, augu pienos un, kā jau minēts, arī sierā. Tikai jāatceras – ja ir alerģija pret govs pienu, tā var būt arī pret sojas pienu.
Skābpiena produkti = labās baktērijas
Gan Signe Puriņa, gan gastroenterologs Hosams Abu Meri, gan arī Ksenija Andrijanova ir vienisprātis – piena un jo sevišķi skābpiena produkti ir īpaši vērtīgi mūsu platuma grādos gan kalcija, gan labo baktēriju ziņā.
Jautājums ir tikai par daudzumu un kvalitāti.
Veselam pieaugušam cilvēkam uzņemto piena produktu daudzums dienā nedrīkstētu pārsniegt 200–300 gramus.
Turklāt labāk izvēlēties dabiski raudzētus skābpiena produktus: tīrkultūru, biezpienu, lakto, grieķu jogurtu, Islandes jogurtu, cietos sierus, sierus ar pelējumu. Ikvienā no tiem ir citādas labās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas un zarnu traktu. Turpretī puslitrs salda jogurta, kas pagatavots ar biezinātājiem, recinātājiem un augļu garšām, kā ikdienas produkts nav vēlams.
«Labās baktērijas ir ļoti liels un jaudīgs ierocis alerģiju profilaksē, tāpēc – jo daudzveidīgākas baktērijas, jo labāk. Tās varētu uzņemt arī kapsulu veidā, taču tad baktērijas organismā neiedzīvojas tik labi, kā uzņemot dabiski. Ikdienā šīs baktērijas varam iegūt ar dabiski raudzētiem skābpiena produktiem, dabiski fermentētiem produktiem – skābētiem kāpostiem, sālītiem gurķiem un citiem sālījumiem, kā arī sālītām zivīm.
Bet tas arī ir viss – vairāk avotu mums nemaz nav. Turklāt labās baktērijas jāuzņem katru dienu, un, ja cilvēkam tiešām nav pierādīta īsta alerģija, nav pamata no kāda produkta atteikties,» uzsver Signe Puriņa.
Kad piena produkti uzturā nav vēlami?
- Ja ir akne, piena produktus nevajadzētu lietot pārmērīgos daudzumos. Ne alerģijas dēļ, bet tāpēc, ka piens satur insulīnam līdzīgu augšanas faktoru un androgēnu prekursorus, pret kuriem jutīgi ir tauku dziedzeri. Līdz ar to pēc piena lietošanas akne izskatās košāka. Toties dabiski raudzētus skābpiena produktus gan var lietot, tie akni neietekmē.
- Tā kā piens satur pieminēto insulīnam līdzīgo augšanas faktoru, tas lielos daudzumos nav ieteicams arī cilvēkiem, kam ir prediabēts.
- Piena produkti bremzē dzelzs uzsūkšanos. Tāpēc sievietēm, kam ir dzelzs trūkums un kuras nekādi nespēj to dabūt normālā līmenī, pat ja lieto dzelzs preparātus, vajadzētu ierobežot piena daudzumu uzturā.
