Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
3
-
1
-
Baltināšana vai balināšana?
Mūsu sarunu sākot, higiēniste uzsver: jānošķir divi jēdzieni – baltināšana un balināšana. Baltināšana ir dziļāka aplikuma un netīrumu notīrīšana no zobiem, bet balināšana ir ķīmiska zobu kaula dabiskā pigmenta izmainīšana – kādu zobu toni tev daba devusi, ar tādu arī būs jādzīvo, ja vien nenotiks ķīmiska iejaukšanās.
Zobu balināšanai speciālisti lielākoties izmanto ūdeņraža peroksīdu. Procesi, kas balināšanas laikā notiek ar zobiem, ir līdzīgi tiem, kādi risinās, matus balinot, – no poriņām (matiem – no kutikulām) ar sāļiem un minerāliem tiek izsūkts pigments, zobārstniecībā to sauc par demineralizāciju. Šie sāļi un minerāli dzīvam zobam pēc aptuveni divām nedēļām atjaunojas.
Ja zobi balināšanas kursa laikā kļūst izteikti jutīgi, balināšana jāpārtrauc.
Zobu balināšanas metodes
Internetā var atrast dažādus padomus un metodes zobu balināšanai, kuras izmantot var katrs pats mājās, bez speciālista palīdzības. Jautājums tikai – vai vērts riskēt, eksperimentējot ar saviem zobiem? Lūk, zobu higiēnistes Beatrises Pugačovas viedoklis par katru no šīm metodēm.
- Baltinošās zobu pastas
«Latvijā nopērkamās baltinošās zobu pastas lielākoties satur sodu jeb nātrija bikarbonātu un ir abrazīvas (graudainas). Uz tām bieži ir redzams vilinošais uzraksts whitening, tomēr šīm zobu pastām ir baltinošs, nevis balinošs efekts. Tā kā sastāvā ir abrazīvā soda, ar šīm pastām nevajadzētu tīrīt zobus ilgstoši. Ja tādu pastu lieto regulāri un vēl izmanto arī cietu zobu birsti, zoba emalja mehāniski tiek noberzta, un zobiem cauri sāk spīdēt dzeltenais dentīns, tātad ir panākts cerētajam pretējs efekts. Emaljas slāni pēc tam atjaunot vai mākslīgi izveidot nav iespējams.»
- Soda
«Soda ir abrazīva, turklāt tā neitralizē skābi, jo ir sārmaina. Vai soda var izbalināt zobus? Nē, nevar. Taču soda var palīdzēt vieglāk noņemt aplikumu, kas ir zoba virsmā un radies, piemēram, no sarkanvīna. Taču ar sodu nedrīkst zobus tīrīt katru dienu, nedrīkst arī izmantot cietu zobu birsti, jo šādi var ne vien noberzt emalju, bet arī kaitēt smaganām.»
- Ogle un to saturošas pastas
«Ogle ir absorbents, taču tā nav balinātājs. Neko sliktu gan tā zobiem nenodarīs, tāpēc šo metodi droši var izmēģināt. Kāpēc ogli pievieno zobu pastām? Manuprāt, tas vairāk ir mārketinga triks. Uzklājam melnu pastu uz zobiem, nošausmināmies: «Jēziņ, man ir melni zobi – kāds baiss skats!» – pastu pēcāk notīrām, un – voilà! – cik man balti zobi! Taču vai tie tiešām ir baltāki nekā pirms pastas uzklāšanas? Droši vien ne.»
- Citrons
«Aicinu lasītājas svaigā veidā citronus lielos daudzumos neēst un neveikt citronu aplikācijas uz zobiem cerībā tos izbalināt. Rezultāts tādām procedūrām, ja tās veic regulāri, ir atkāpušās smaganas, jutīgi un vaļēji zobu kakliņi, zobu erozija. Zobiem nepatīk skābes, jo tās nokodina emaljas aizsargslāni, tāpēc no skābēm nepieciešams izvairīties.»
No higiēnistu un zobārstu viedokļa citrons zobiem ir tiešām bīstams
- Ābolu etiķis
«Ar ābolu etiķi ir līdzīgi kā ar citronu – to nekādā gadījumā nevajadzētu klāt uz zobiem, jo tas var kaitēt mīkstajiem audiem.»
- Zemenes
«Lai arī aktrise Ketrina Zeta-Džonsa intervijās ir stāstījusi, ka zobu baltināšanai izmanto zemenes, ar šo metodi tomēr vajadzētu būt piesardzīgām, jo arī zemenes, tāpat kā citroni un ābolu etiķis, satur skābi. Ne velti tik daudziem cilvēkiem zemeņu sezonas laikā zobi kļūst jutīgi.»
- Ūdeņraža pārskābe
«Dzirdēts, ka cilvēki zobu balināšanai izmanto aptiekā nopērkamo 3% ūdeņraža pārskābi, taču šī metode nav ieteicama un nav arī efektīva – ja jau zobus izbalināt būtu tik vienkārši un lēti, mums visiem būtu sniegbalti zobi! Katrā ziņā es neiesaku balināt zobus ar ūdeņraža pārskābi jeb peroksīdu. Tiesa, šī viela ir arī balināšanas līdzekļu sastāvā, taču – kopā ar komponentiem, kas zobus stiprina.»
- Balinošās kapes un plāksnītes
«Ir liela atšķirība, kur tās pirktas – Eiropas Savienībā vai ASV. Eiropas Savienības valstīs aizliegts pārdot lietošanai mājās balinošos līdzekļus, kuros peroksīda koncentrācija pārsniedz 6%. Ja peroksīds pievienots tik mazā koncentrācijā, kapes vai plāksnītes zobiem nekaitēs un nekādu ļaunumu nenodarīs.
Protams, pērkot jāizpēta, vai balinošā līdzekļa sastāvā vispār ir peroksīds, – ja nav, zobus izbalināt neizdosies.
Bieži līdzekļiem, kuros ir ūdeņraža peroksīds, pievieno arī fluoru un citas vielas, lai zobs nekļūtu jutīgs. Citādi ir ar zobu balināšanas produktiem, kas iegādāti (vai internetā pasūtīti) ASV – tur lietošanai mājās pārdod arī zobu balināšanas līdzekļus, kuros peroksīda koncentrācija sasniedz pat 35% koncentrāciju. Ar tādiem līdzekļiem gan jābūt ļoti uzmanīgiem.»
Sargies no kurkumas!
Šo koši dzelteno austrumu garšvielu nedrīkst lietot tie, kas balinājuši zobus, jo kurkuma (tāpat arī karijs un safrāns) nokrāso zobus un atstāj dzeltenīgu pigmentu uz zobiem.
Ieteikumi, kā saudzīgi saglabāt zobus gaišus:
- Latvijā ūdens, kas nāk no centralizētajiem ūdensvadiem, nav fluorizēts (kā tas ir, piemēram, Somijā), tāpēc higiēnisti un zobārsti pacientiem iesaka noteikti izvēlēties fluoru saturošas zobu pastas. Ar zobu pastu fluoru saņemam lokāli, tāpēc nav nekāda iemesla baidīties, ka fluoram varētu būt toksiska ietekme.
- Lietot tikai kvalitatīvu zobu pastu – tai nav obligāti jābūt ļoti dārgai, bet pašas lētākās arī nevajadzētu pirkt. Laba izvēle par pieņemamu cenu ir, piemēram, Sensodine vai Lacalut.
- Nesmēķēt.
- Nedzert espreso, labāk izvēlēties gaišākus kafijas variantus, piemēram, latte. Baltu kafiju atļauts dzert arī pēc zobu balināšanas.
- Sarkanā vīna vietā izvēlēties balto vīnu.
- Stipri neberzt zobus, tīrot tos ar zobu suku. Zobārsti iesaka labāk suku turēt kreisajā (kreiļiem – labajā) rokā – tad process būs maigāks.
- Reizi pusgadā doties pie zobu higiēnista.
- Neriskēt mājās pašai eksperimentēt ar zobus it kā balinošiem dabas līdzekļiem, jo tā var zobiem nodarīt lielu kaitējumu.
- Uzmanīties no sodu saturošām abrazīvām zobu pastām un produktiem, kuros ir daudz skābes.
Ja vēlies izbalināt zobus pie speciālista
Profesionāli balinot zobus, tiek izmantoti līdzekļi ar lielāku ūdeņraža peroksīda koncentrāciju. Saudzīgāka (un arī dārgāka) metode – izmantojot Philips Zoom, kad zobus balina ar īpašu lampu, kas aktivizē un izsilda reaģentu, palīdzot tam nokļūt dziļāk zobu audos, tāpēc balināšanas līdzeklis var būt mazāk koncentrēts.
Cik tas maksā? Izvēloties fotobalināšanu, cena ir 70–250 eiro, balināšana ar Zoom Philips maksā 250–700 eiro (atkarībā no klīnikas un zobu stāvokļa).
Savukārt izvēloties fotobalināšanas metodi, nepieciešams līdzeklis ar lielāku ūdeņraža peroksīda koncentrāciju. Emalja balināšanas procesā netiek noberzta, arī balinošais sastāvs ir zobiem saudzīgs. Ja zobi vienu reizi tiek izbalināti, pigments zobu kaulā ir zudis, un baltuma efektu pēc laika var atjaunot arī mājās, izmantojot kapes.
