Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Dabiskas alternatīvas kolagēna uzturēšanai
Labākais veids, kā uzturēt labu ādas izskatu, ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, kas veicina organisma apgādi ar skābekli un aktivizē asinsriti. Tā apgādā kolagēna ražotājšūnas ar barības vielām un stimulē jauna kolagēna veidošanos. Antioksidanti, ko bagātīgi satur augļi un dārzeņi, palīdz aizsargāt kolagēnu no iekšpuses. Lai palēninātu kolagēna noārdīšanos, sargā seju no saules UV starojuma un gaisa piesārņojuma.
Cik tas maksā?
Atkarībā no ieguves vietas, ražošanas tehnoloģijas, pievienotajiem komponentiem cenu amplitūda var būt ļoti plaša: no 20 līdz pat 150 eiro par mēneša kursu.
Dermatologa viedoklis
- Konsultē dermatoloģe Lauma Valeine, estētiskās medicīnas skaistuma klīnika 4. dimensija, Anti-Aging Institute.
Kolagēns mūsu ādai nodrošina elastīgu un izturīgu pamatu. Kolla tulkojumā no grieķu valodas nozīmē līme. Patiesībā tā arī ir– kolagēns ir olbaltumviela, kas satur kopā mūsu organisma saistaudus. Kolagēns atrodas visās mūsu ķermeņa struktūrās – ādā, kaulos, cīpslās, saitēs, skrimšļos, orgānos, muskuļos, asinsvados, gļotādu audos, nagos un matos.
Dermu – ādas vidējo slāni, kas balsta mūsu ādas virskārtu, veido apmēram 80 procenti kolagēna. Kamēr tas ir pietiekamā daudzumā, mūsu āda ir blīva, gluda un elastīga. Apmēram pēc 30–35 gadu vecuma, kad organismā dabiskās novecošanas ietekmē viss sāk noritēt lēnāk, ādas šūnās palēninās kolagēna sintēze, tāpēc āda pakāpeniski atslābst, zaudē elastību, sāk veidoties grumbas. Šo procesu var paātrināt arī intensīva fiziskā slodze, ja vielmaiņa patērē vairāk olbaltumvielu, nekā spēj uzņemt ar pārtiku. Gadu gaitā kolagēna šķiedras būtiski bojā arī UV starojums, vides piesārņojums, smēķēšana, stress, brīvie radikāļi, kas izraisa kolagēna vielmaiņas traucējumus, padarot ādu aizvien plānāku.
Par kolagēna deficītu organismā liecina ne tikai dziļas grumbas, bet arī sāpes locītavās, to stīvums.
Pārāk liela molekula
Cilvēka orgānos ir dažādu veidu kolagēns, ādā – četri no tiem. Skaistumkopšanas industrija piedāvā dažādus kosmētikas līdzekļus, kuru uzdevums ir atjaunot ādā kolagēna zudumu un uzturēt ādas elastīgumu. Tomēr pierādīts, ka kolagēna molekula pēc uzbūves ir pārāk liela un sarežģīta, tā nespēj iekļūt dziļi ādā, tāpēc
šo vielu saturošie kosmētiskie līdzekļi iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni.
Kolagēns uz ādas veido gaiscaurlaidīgu plēvīti, kas intensīvi piesaista un uztur mitrumu, tā padarot ādu gludāku, izlīdzina grumbiņas, un savelkot ādu, rada vieglu liftingu. Labāku un noturīgāku rezultātu dod kolagēna injekcijas, bet tās nav lētas, turklāt darbojas tikai lokāli. Tāpēc kolagēna lielā molekula ir dzeramā kolagēna ražotāju galvenais trumpis.
Kolagēna izcelsme un izvēles kritēriji
Dabisks kolagēns ir dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumviela, augos tās nav. Kolagēnu visbiežāk iegūst no liellopiem, jūras moluskiem un zivīm. Vegāniem tiek piedāvāts arī augu izcelsmes kolagēns – mākslīgi radīts produkts, kam ir zemāka koncentrācija.
Kolagēnam ir ļoti gara un sarežģīta molekula, kas, nonākot zarnu traktā, nespēj pilnībā sašķelties un uzsūkties. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ražošanas procesā kolagēns tiek hidrolizēts – garā molekula tiek sadalīta daļiņās, aminoskābēs un peptīdos, kas daudz labāk spēj uzsūkties mūsu kuņģī un zarnu traktā. Hidrolizēts kolagēns var būt gan pulvera (arī tabletēs un kapsulās), gan šķidrā formā, bet formai nav būtiskas nozīmes – tas tikai lietotāju ērtībai.
Svarīgākais dzeramā kolagēna izvēles un lietošanas kritērijs ir kolagēna koncentrācija uztura bagātinātājā.
Jāskatās, lai vienā dienas devā būtu vismaz minimālā koncentrācija, terapeitiski jēdzīga deva ir 5 g dienā, optimālā deva – 10 g dienā.
Ādas kvalitātes uzlabošanai labāk ir piemērots pirmā un trešā tipa kolagēns. Parasti iekšķīgai lietošanai kolagēnu var nopirkt arī tīrā veidā, bet vēl labākam efektam ražotāji pievieno vērtīgas vielas, lai sekmētu kolagēna uzsūkšanos un labāku iedarbību uz ādu. Visbiežāk tam izmanto hialuronskābi un C vitamīnu, arī dažādu augu ekstraktus, kas veicina šūnu aktivitāti.
Kā kolagēns darbojas?
Kolagēna peptīdi uzsūcas kuņģī un zarnu traktā un nonāk asinsritē. Japānas zinātnieki klīniskajos pētījumos atklājuši, ka 80–95% hidrolizēta kolagēna nokļūst ādā, bet 5–10% tiek sadalīti pa lielākajām organisma locītavām. Atšķirībā no ārīgi lietotās kosmētikas, ko pārsvarā lietojam lokāli – uz sejas, kakla un dekoltē zonā –,
iekšķīgi lietotais kolagēns vienmērīgi apgādā visu organismu,
tādējādi uzlabojot kopējo ādas stāvokli.
Kā lietot?
Kolagēnu ieteicams lietot no rītiem tukšā dūšā. Minimālais lietošanas ilgums ir 10 dienu, ideālā variantā to ieteicams lietot 1–3 mēnešus. Efektam vajadzētu būt jūtamam jau īstermiņā – pēc 10 dienām ievērojami paaugstinās mitruma līmenis ādā un manāmi uzlabojas kopējā ādas kvalitāte. Lietojot kolagēnu ilgtermiņā – mēnesi vai divus –, ir vērojama ādas kopējās kvalitātes uzlabošanās un sīko krunciņu izlīdzināšanās. Pēc trīs mēnešiem un vairāk uzlabojas ādas saturs – turgors un elastīgums, ir redzams liftinga efekts, jo kolagēns stimulē elastīgās šķiedras, kas ir mūsu ādas skelets un galvenais būvmateriāls.
Labs atbalsts skaistuma kūrē
Dzeramā kolagēna lietošana ir atkarīga no mērķa, kādu cilvēks vēlas sasniegt. Lai uzturētu labāku ādas stāvokli, parasti to iesaka lietot kursa veidā 1–2 reizes gadā. Estētiskās medicīnas speciālisti dzeramo kolagēnu iesaka kombinēt ar ādu atjaunojošo procedūru kursu, piemēram, ar injekciju vai lāzera metodēm. Tās stimulē kolagēna atjaunošanos ādā no ārpuses, bet hidrolizētais kolagēns ādas atjaunošanās norises atbalsta no iekšpuses. Tā var sasniegt daudz lielāku efektu.
Gastroenterologa viedoklis
- Skaidro Vita Skuja, iekšķīgo slimību speciāliste, specializējas gastroenteroloģijā Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras pasniedzēja.
Vai dzeramais kolagēns var kaitēt?
Pārskatot pētījumus par iekšķīgi lietojamo kolagēnu, nav pierādījumu, ka tas būtiski varētu kaitēt mūsu veselībai. Tā ietekmē uzlabojas ādas, kaulu, locītavu, arī nagu un matu stāvoklis. Ir pētījumi par dzeramā kolagēna ietekmi ne tikai uz ādu, bet arī deģeneratīvu pārmaiņu skartām locītavām. Tomēr jāņem vērā, ka pētījumi bieži vien ir veikti ar mazu cilvēku skaitu, plašu pētījumu, kas aptvertu lielas cilvēku grupas, nav.
Kolagēns visbiežāk tiek iegūts no dzīvnieku valsts produktiem, tādēļ ļoti svarīga ir kolagēna izcelsme.
Lietojot kolagēnu, kas ir iegūts no jūras produktiem – zivīm un vēžveidīgajiem –, jāņem vērā, ka izmantotie produkti var izraisīt alerģiskas reakcijas, īpaši tad, ja cilvēkam mēdz būt alerģija no zivīm vai citiem jūras produktiem.
Vai ir īpaša nozīme mazmolekulāram/lielmolekulāram kolagēnam?
Pārliecinošu pētījumu par kolagēna uzsūkšanos atkarībā no kolagēna molekulas lieluma nav, tomēr teorētiski – vielas, kas ir sīkāk sašķeltas, organismā uzsūcas vieglāk. Uzsūkšanās procesā svarīga ir tievā zarna un tās veselība. Kolagēna šķelšanā nozīme ir arī veselam kuņģim un aizkuņģa dziedzerim.
Manuprāt, šajā aspektā būtiskāka par produkta īpašībām ir gremošanas orgānu veselība.
Vesela cilvēka gremošanas traktam kolagēns nekaitē. Ja ir kādas gremošanas trakta slimības, tad gan būtiski padomāt par produktiem, kurus lietojam, – vai tie nav kaitīgi un vai mērķis attaisno līdzekļus. Tāpat kolagēna uzsūkšanos var samazināt dažādu medikamentu lietošana, kas palēnina gremošanas procesus. Piemēram, protonu sūkņu inhibitori (omeprazola grupas medikamenti) samazina kuņģa skābes daudzumu un līdz ar to var apgrūtināt arī kolagēna šķelšanos.
Vai kolagēnu var pārdozēt?
Kolagēnu noteikti vajadzētu lietot rekomendētajās devās, ne vairāk. Tomēr, domājams, vesela tievā zarna pati regulē, cik daudz produkta uzsūksies.
Dažiem cilvēkiem kolagēnu varētu būt grūti sagremot, pēc tā lietošanas var parādīties pilnuma vai diskomforta sajūta vēdera augšdaļā, pakrūtē, dedzināšana jeb atviļņa simptomi, nepatīkama garša mutē, slikta dūša vai pat vemšana.
Šādos gadījumos noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu un apsvērt kolagēna lietošanas lietderību. Uzmanīties vajadzētu arī cilvēkiem ar jau zināmām gremošanas trakta slimībām – gastroezofageālo atviļņa slimību, iekaisīgām zarnu slimībām. Kolagēna lietošana varētu nelabvēlīgi iespaidot šo slimību gaitu.
Par pārdozēšanu. Reimatoloģijā ir autoimūna slimība sklerodermija – organisms vēršas pats pret sevi, un dažādas organisma vietās, pārsvarā ādā un gļotādā, arī kuņģī un zarnu traktā sabiezē āda. Sabiezējumi rodas tur, kur uzkrājas pārāk liels kolagēna daudzums. Šobrīd nav tādu datu, ka, lietojot kolagēnu iekšķīgi, tā varētu notikt, jo kolagēns neuzsūcas tik lielā daudzumā. Veseliem cilvēkiem kolagēna lietošana ir samērā droša, bet jāpatur prātā, ka pārāk daudz kolagēna organismam arī nav labi.
