«Sāku visu to darīt, māsas Evijas ieteikumu vadīts,» par dzīvesveida maiņu PDz stāsta radio Pieci.lv dīdžejs Artis Volfs, kurš pusgada laikā ticis pie vērā ņemamiem rezultātiem.
«Mana māsa vienmēr ievērojusi veselīgu dzīvesveidu un ir ļoti sportiska. Lielāko daļu dzīves viņa pavadījusi Amerikā, bet pārvākusies uz Eiropu un dzīvo Spānijā, Malagā. Nepilnu pusgadu Malagā pavadīju arī es.» No janvāra līdz maijam Artis strādāja attālināti radio Pieci.lv. Viņa māsa Evija ir psiholoģijas zinātņu doktore un sniedz arī konsultācijas par psihes un ķermeņa labsajūtu. Par vienu no viņas veiksmes stāstiem kļuvis pašas brālis.
«Tā kā man mājās nav svaru, visu laiku domāju, ka sveru 72 kilogramus. Man šķita, ka ar manu augumu – 1,67 metri – tas ir labi,» atceras Volfs. Māsa mudinājusi Arti nosvērties, un svari radījuši citu skaitli – 76,7 kilogrami. «Māsa teica, ka tas ir par daudz, kaut arī mans ķermenis par to neliecināja – nebija tā, ka staigāju ar resnu vēderu. Izskatījos pilnīgi O.K.,» atminas Artis.
Viņš gan atzīstas, ka jau sen domājis, ka vajadzētu mazliet uzlabot ķermeņa augšdaļu.
«Lai gan nekad neesmu bijis resns, paskatoties uz sevi spogulī, sāku sev nepatikt.» Tas viņu motivējis dzīvē kaut ko mainīt, un talkā nākuši māsas padomi.
«Viss sākās ar skriešanu,» atceras Artis. Vairākas reizes nedēļā viņš devies vieglā riksītī pa Malagas pludmali. «Sākumā brītiņu paskrēju, brītiņu gāju, jo visu laiku skriet fiziski nespēju. Veicu visu lēnām, un neslēpšu – katra skriešana bija mokas. Tā kā biju tam saņēmies, darīju regulāri. Sākumā skrēju divas trīs reizes nedēļā, pēc tam – vēl intensīvāk.
Sākums ir grūts, bet, palēnām nometot kilogramus, fiziski sāc justies labāk un vieglāk, tādēļ katra skriešanas reize kļūst aizvien patīkamāka. Vairs nedari to ar sakostiem zobiem, pat sāc gūt no tā baudu. Šķiet – kā var šodien neskriet? Jāskrien, jo tas taču ir baigi forši,» pieredzē dalās radio dīdžejs.
Regulāras skriešanas viņš apvienoja ar vingrošanu.
«Sāku lietot Lose Belly Fat lietotni. Tās ir muļķības, ka pietiek ar 15 minūšu vingrošanu dienā. Neticiet! Ja gribat sasniegt rezultātu, tas jādara vismaz pusstundu. Es vingroju 40 minūtes un jutos kā pēc pirts.»
Pārmaiņas viņš ieviesis arī savos ikdienas ēšanas paradumos. Pēc māsas ieteikuma Artis sāka ievērot pārtraukto gavēšanu – 16 stundas diennaktī neēd, bet maltītēm atvēl astoņas. «Praktiski man ir viena ēdienreize dienā – kārtīgas pusdienas. Šad un tad vakariņu vietā iedzeru vīnu. Cenšos nelietot uzturā piena produktus. Neesmu arī saldumu mīļotājs.»
Atgriežoties Latvijā, Artis turpina ievērot Malagā sākto kursu.
«Esmu pie visa tik ļoti pieradis, ka tas kļuvis par dzīvesveidu. Sportoju piecas sešas dienas nedēļā. Netaisu lielas pauzes, jo pēc ilgākiem pārtraukumiem atsākt sportot ir daudz grūtāk. Agrāk biju absolūti pret skriešanu un vingrošanu, taču tagad pat izjūtu nepieciešamību to darīt. Latvijā ir vēsāks nekā Malagā, taču tas mani neattur no skriešanas.
Skrienot piecus kilometrus, var pietiekami labi izsvīst, lai nejustu, ka ārā ir tikai plus 13 grādi, kā tas bija, piemēram, šorīt. Es sportoju sešos no rīta un pēc tam jūtos pilnībā pamodies. Šobrīd man nost ir jau gandrīz 17 kilogrami – sveru 60 kilogramus,» atklāj viņš.