Kurkumu izmanto ājurvēdā
Kurkumu bieži izmanto Indijas tradicionālā medicīna jeb ājurvēda. Ājurvēda tulkojumā nozīmē dzīves gudrība, viedums, spēja izprast likumsakarības. Kurkumu var atrast vismaz deviņdesmit procentos ājurvēdisko preparātu, jo ājurvēdas skatījumā tai ir daudz pozitīvu īpašību.
Rietumu medicīnā uz lietām skatās tā: tiek izpētīts, kādas vielas ir augos, kā tās iedarbojas uz cilvēka organismu un kādam vajadzētu būt rezultātam. Ājurvēda skatās citādi – kādas īpašības piemīt augam. Ājurvēda ir 5000 gadu sena, un, protams, tolaik neviens nepētīja augu vielisko sastāvu, bet zināja, ka kurkumai piemīt sildoša, pat karsējoša daba. Pēc garšas tā ir asa un nedaudz rūgta. Tas nosaka kurkumas darbību un situācijas, kad to vajag un arī kad nevajag lietot.
Dzeltenās krāsas dēļ kurkumu bieži pievieno ēdieniem – vistas gaļai, sautējumiem, lēcām, rīsiem, zupām, ar to dekorē kūkas. Kurkumu kulinārijā bieži lieto arī kā safrāna aizvietotāju. Kā krāsviela kurkuma ir ļoti spēcīga – ja pulveris nobirst uz balta galda, virsmu vairs nebūs tik viegli notīrīt. Starp citu, budistu mūku dzeltenoranžie tērpi top no auduma, kas arī krāsots ar kurkumu.
Citi lasa
Kurkumas labās īpašības
Latvijā ir cilvēki, kas tic ājurvēdai, un ir tādi, kas atzīst tikai tradicionālo, klasisko medicīnu. Protams, ticot efekts varētu būt iedarbīgāks, bet, arī neticot ājurvēdai, tās ārstēšanas metodēm ir ļoti labi rezultāti. Šādi mēs mazāk uzņemam mākslīgi sintezētos medikamentus. Protams, arī jebkurš augs satur ķīmiskus elementus, bet tie ir dabiskas izcelsmes, un to biopieejamība ir lielāka.
Visādi citādi labā kurkuma, ja tiek lietota nepareizi, var arī kaitēt.
Kurkumai piemīt ļoti spēcīga antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība, tāpēc to mēdz saukt par dabīgo antibiotiku. Ja ir viegli gremošanas traucējumi ar pastiprinātu kuņģa skābes izdalīšanos un dedzināšanu, kurkuma noteikti palīdzēs. Lieku lietā arī tad, ja kuņģa gļotādā ieperinājusies helikobaktērija un izveidojies gastrīts. Tāpat kurkumai piemīt asinis attīroša iedarbība. Tāpēc kurkuma nu nekādi nevar veicināt asins recēšanu un trombu veidošanos.
Kurkuma ļoti labi iedarbojas uz vielmaiņas procesiem, tāpēc to izmanto kā papildu līdzekli cukura diabēta ārstēšanā. Kurkumu izmanto arī ādas slimību ārstēšanā.
Kurkumai piemīt vēl citas labas īpašības: tā regulē holesterīna līmeni asinīs, palīdz izvadīt no organisma parazītus, mazina vēdera pūšanos un rūgšanas procesus zarnās, balansē trīs došas (ājurvēdas medicīna cilvēkus iedala trīs konstitucionālajos pamattipos jeb došās – vāta (gaiss un ēters), kapha (ūdens un zeme), pita (uguns un ūdens) –, un uzskata, ka došu disbalanss sekmē dažādu slimību attīstību).
Ja lieto nepareizi, kurkuma var arī kaitēt
Kurkuma jālieto ilgstoši – pat vairākus mēnešus, tāpēc svarīgi, lai tas tiek darīts pareizi un saskaņā ar ārsta ieteikumiem. Mēs katrs esam citādāks, un tāpēc visādi citādi labā kurkuma, ja tiek lietota nepareizi, var arī kaitēt.
Kurkumas sastāvā aktīvā viela ir kurkumīns. Tagad tas tiek pat speciāli izdalīts atsevišķi un ājurvēdā radīti preparāti, kas ar vienu kāju ir jau rietumnieciski, daudz aktīvāki nekā vienkārši kurkumas pulveris.
Šo preparātu lietošana jāizvērtē jo īpaši rūpīgi, jo ne vienmēr un ne visiem tas vajadzīgs.
Tīrs kurkumīns derēs tiem, kam ir hroniskas locītavu slimības un hroniskas sāpes. Ja kaite salīdzinoši svaiga vai parādās tikai šad un tad, varētu pietikt ar kurkumas pulveri.
Kad nelietot tīru kurkumu?
Kurkuma ir sildoša, pat karsta, taču esmu internetā redzējusi ieteikumus sajaukt to ar melnajiem pipariem: un tad maisījums kļūst dubultā sildošs. Ar to ļoti jāuzmanās! Piemēram, ja cilvēks ar kuņģa iekaisumu vai bez tā kurkumu lieto tīrā veidā, ilgstoši un lielās devās, kuņģis, zarnu trakts un barības vads vēl vairāk tiek uzkarsēts un iekaisums tiek veicināts. Rezultātā, ārstējot cukura diabētu, var tikt pie kuņģa iekaisuma – gļotāda ir uzkarsēta un apdedzināta.
Tieši tāpēc es kuņģa vainām kurkumu iesaku kopā ar lakricu, jo lakrica atvēsina. Neieteiktu lietot tīru kurkumu, ja ir akūts, pirmreizējs gastrīts ar sāpēm vēderā; akūts jebkura veida hepatīts (savukārt pie hroniska hepatīta kurkumu pat iesaka); pie akūtas pēkšņas dzeltes, jo kurkuma var vēl vairāk sastimulēt žultspūsli; grūtniecības laikā, jo kurkumas sildošā daba var izsaukt dzemdes spazmas un spontāno abortu.