Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ideālists saka: nē, pat ļoti slikts! Daudz tauku, slēptā sāls – nekā laba. Bet reālists zina, ka no tā, ka uztura speciālists dusmīgi pakratīs ar pirkstu, realitāte neizmainīsies. Tāpēc tā vietā, lai kādu nosodītu, kopā atradīsim pusfabrikātus ar labāko sastāvu!
Kam pieder ideja?
Vistas nageti ir ASV pārtikas industrijas kvintesence. To pirmsākumi meklējami uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām. Kara laikā pieprasījums pēc vistas gaļas bija ārkārtīgi liels – to sūtīja uz frontes līniju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu maltīti karavīriem. Pēc kara beigām pieprasījums bija krities, bet piedāvājums palika: vistu bija daudz, taču ēdāji kļuva izvēlīgāki. Toreiz vistas tirgoja veselas, vienā gabalā, un viens putns bija pārāk mazs, lai pabarotu lielu ģimeni, taču pārāk liels, lai to iegādātos viena persona. Gatavot dažas dienas uz priekšu? Tas vairs nebija laikam atbilstoši, jo pēc kara visi, tajā skaitā sievietes, aizrautīgi strādāja garas darba stundas, lai celtu valsts ekonomiku. Nācās meklēt risinājumu. To atrada lauksaimniecības nozares eksperts Roberts Beikers, kurš 1963. gadā Kornela Universitātes laboratorijā izveidoja vistas nagetus. Risinājums bija ideāls. Tapis produkts, kas viegli sadalāms porcijās, ērti sasaldējams un atsaldējams, un pieejams jebkurā vietā un laikā.
Diemžēl par ērtību bija jāmaksā augsta cena – lielos daudzumos šāds ēdiens izrādījies neveselīgs. Kāpēc? Satur daudz tauku: panējums uzsūc eļļu, kurā produkts tiek gatavots, un nereti speciāli tiek izvēlēta īpaši taukaina gaļa, lai nagets ir garšīgs un nav sauss. Gribot saglabāt garšas nianses maltītei, kuru paredzēts ilgstoši uzglabāt saldētavā vai ledusskapī, nagetiem pievienoja daudz sāls, kas negatīvi ietekmēja asinsspiedienu un sirds veselību. Sastāvs kļuva miglā tīts – īstu, pilnvērtīgu vistas fileju sāka nomainīt mehāniski atdalīta vistas gaļa jeb gaļas sakasnīši. Kas tas par brīnumu? Brīdī, kad no vistas atdala visu labumiņu – filejas, šķiņķīšus, spārniņus –, pāri paliek karkass ar nelielām gaļas paliekām. Šīs paliekas ir nokasāmas augsta spiediena kamerā, rezultātā iegūstot produktu, kura sastāvā ir gaļas paliekas, cīpslas un kaulu masa. Nav ne kaitīgi, ne neveselīgi, bet tas ir zemas kvalitātes produkts, zemāka uzturvērtība. Eiropa ātri vien uzķēra šī ēdiena modes vilni. Zviedrija, slavena ar savām gaļas bumbiņām, sāka piedāvāt to pusfabrikātus. Anglija un Skandināvijas valstis, kur cieņā panētas zivis ar fritētiem kartupeļiem jeb fish’n chips, iepriecināja mūs ar zivju pirkstiņiem.
Vistu, liellopu vai cūkas gaļu?
Vistas nageti, liellopu gaļas bumbiņas, cūkgaļas kotletītes… Plaukti lūst no piedāvājuma, un viens iepakojums krāsaināks par citu. Kādas gaļas pusfabrikātus izvēlēties? Meklējot mazāko no ļaunumiem – vistas gaļu. Kāpēc? Jo sarkanās gaļas pusfabrikātu ēšanu arvien vairāk un vairāk saista ar zarnu vēža risku. Apvienotās Karalistes Vēža izpētes organizācija (Cancer Reserach UK) ziņo: sarkanās gaļas, īpaši tās pusfabrikātu, daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 70 gramus. Kā tie 70 grami izskatās dzīvē, uz šķīvja? Viens cīsiņš un dažas bekona šķēles. Trīs maizītes ar pabiezu šķiņķa gabalu. Saujiņa nagetu vai gaļas bumbiņu. Tas nav daudz, bet nav arī maz – paēst varēs! Labā ziņa ir tā, ka šie dati nav attiecināmi uz balto jeb putnu gaļu. Tāpēc vistas nageti ir drošāka izvēle. Lai gan visu nosaka konteksts. Zemas kvalitātes vistas nageti nebūs labs konkurents liellopu gaļas bumbiņām, ko pēc īpašas receptes izveidojis kāds mājražotājs. Jo arī veselīgu vistiņu var sabojāt, nagetu izveidojot no mehāniski atdalītas vistas gaļas.
Zivju pirkstiņi – īstās zivis?
Mēdz jokot, ka zivju pirkstiņi ir pilnīgi mākslīgs ēdiens, jo, kā zināms, līdz šim zivis ar pirkstiņiem neviens nav redzējis. Taču, ja labi pameklē, veikalos var atrast produktus, kas ir īsta zivs fileja panējumā! Tā, protams, nebūs līdzvērtīga pašu gatavotai zivs filejai, taču šoreiz meklēsim mazāko no ļaunumiem. Uzmanīgi izpēti sastāvu! Vairumā gadījumu ražotājs neatšifrē, kādas zivis izmantotas produktā, – tikai norāda, ka okeāna zivis. Melots nav – pirkstiņu gatavo no dažādu zivju masas. Taču ir arī augstākas klases ēdieni, uz kuru etiķetes skaidri norādīts, ka tā ir kādas konkrētas zivs fileja, piemēram, heka vai mintaja. Šādi pirkstiņi būs arī citādas konsistences – redzēsi zivs filejas šķiedras, un retu reizi parādīsies arī kāda maza asaka. Raugies, lai sastāvā nav nekā liekā – zirņu vai sojas olbaltumvielu, ko mēdz pievienot masai, lai produktam ir zemāka pašizmaksa.
Vai pirkstiņš saglabās zivs labās īpašības? Jā! Svarīgākā uzturviela – omega 3 taukskābe – izturēs zivju pirkstiņu ražošanas procesu un nonāks mūsu vēderos. Kāpēc šī taukskābe vērtīga? Tai ir neatsverama nozīme sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā. Regulārs zivju patēriņš samazina infarkta un insulta risku, pazemina holesterīna daudzumu asinīs, kā arī metabolā sindroma risku. Jaunākie pētījumi dod norādes, ka tai ir arī liela nozīme depresijas profilaksē. Jāatceras, ka zivs ir labākais D vitamīna avots, kura, kā zināms, trūkst gandrīz katram otrajam latvietim. Diemžēl jāteic, ka zivju pirkstiņu patēriņš ikdienā nes ne tikai labo, bet arī slikto – panējums ir taukains, sāls daudzums pārmērīgs.
Cik bieži?
Brīdī, kad ledusskapī nekā nav, vislabāk ir no tā paņemt laša fileju. Taču retu reizi drīkst arī zivju pirkstiņus. Viena vai divas pusfabrikātu maltītes nedēļā ļaunumu nenodarīs un, iespējams, pat uzlabos mentālo veselību – proti, atslogos prātu no ēdiena gatavošanas plāniem un receptēm. Vienā porcijā varētu būt ne vairāk par 70 gramiem vistas nagetu vai gaļas bumbiņu, vai kādi 3–4 zivju pirkstiņi. Taču šādu produktu patēriņš ikdienā gan ir vērtējams kā slikts.
Liekam ledusskapī!
IKEA gaļas bumbiņas Huvudroll
Sastāvs: liellopu gaļa (51%), cūkgaļa (25%), ūdens, rīvmaize (kviešu milti, ūdens, sāls, raugs), olas, kaltēti sīpoli, sāls, sīpoli, olu baltumu pulveris, melno piparu ekstrakts, smaržīgie pipari. Tauki: 20 g. Sāls: 1,4 g.
Komentārs: «Latvijai piedāvājumā nav tādu nagetu vai gaļas bumbiņu ar patiesi labu sastāvu. Taču Zviedrijā tādu netrūkst, un viena no lietām, ko var dabūt arī pie mums (tikai Rīgā), ir IKEA gaļas bumbiņas. Sastāvs ir pasakains: nevienas E vielas, 76% gaļas un īstas garšvielas. Piedāvājumā arī vistas un augu bumbiņas.»
Rakveres gaļas bumbiņas
Sastāvs: cūkgaļa (53%), liellopu gaļa (13%), ūdens, rīvmaize (satur kviešus), sīpoli, sojas olbaltumvielas, sūkalu pulveris (satur pienu), sāls, aromatizētāji, cukuri, garšvielas, hidrolizētas augu valsts olbaltumvielas. Tauki: 14 g. Sāls: 1,4 g.
Komentārs: «Vietējā ražotāja produkcija – tiem, kas ar maciņu raduši balsot par savējiem. Šim ir normāls sastāvs. Tajā gan parādās sojas un augu valsts olbaltumvielas, bet tas nav ne kaitīgi, ne neveselīgi – vienkārši lēti.»
Zivju filejas pirkstiņi Vici Premium
Sastāvs: heka fileja (59%), kviešu milti, vīnogu kauliņu eļļa, modificēta kviešu ciete, tapiokas ciete, sāls, paprikas pulveris, kurkumas pulveris. Tauki: 8 g. Sāls: 1 g.
Komentārs: «Iespējams, labākais produkts no zivju pirkstiņu segmenta. Zināms, ka izmantots heks. Nevienas E vielas, labs panējuma sastāvs. Nebaidies no vārdu sakopojuma modificēta ciete – tā nav ģenētiski modificēta, bet gan ciete, kas apstrādāta tā, lai veidojas labāks zivju produkta panējums.»
Zivju filejas nageti Fish Port
Sastāvs: baltās zivs fileja (60% – mintajs, Theragra chalcogramma), rīvmaize 22% (kviešu milti, raugs, sāls, cukurs, saulespuķu eļļa, garšvielas – paprika, kurkuma), kviešu milti, saulespuķu eļļa, ūdens, kartupeļu ciete, sāls. Tauki: 6,3 g. Sāls: 1,4 g.
Komentārs: «Vēl viens patīkami īss sastāvs bez liekām E vielām. Atšifrēts, kādas zivis sastāvā, – mintajs jeb pollaks (mencu dzimtas zivtiņas). No visiem apskatītajiem produktiem šajā būs vismazāk tauku!»
Kas ir soja?
Par soju sabiedrībā ir daudz aizspriedumu. Daži uzskata, ka visa soja ir ģenētiski modificēta. Noliekot malā jautājumu par to, ka ģenētiskā modifikācija ne tuvu nav tik melna, cik to mālē, – tā nav taisnība. Sojai, kas ir ģenētiski modificēta, jābūt atbilstoši marķētai. Ja kāda produkta sastāvā ģenētiskās sojas ir vairāk par 0,9%, tā obligāti jānorāda uz etiķetes. Daudziem bažas raisa fakts, ka soja satur fitoestrogēnus jeb sieviešu hormonu analogus no augu pasaules. Klīst baumas, ka tā pat spēj vīriešu augumu padarīt sievišķīgāku… Pētījumi atkal pārliecinoši saka: tie ir maldi! Āzijas virtuvē soja tiek izmantota ļoti daudz, un tā gan uz sievietes, gan uz vīrieša veselību atstāj vienīgi pozitīvu iespaidu.
