Vietā, kur veltu savu laiku labdarībai, nonāk dažādi ziedojumi – tos šķiro un piedāvā cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk. Redzu ārkārtīgi daudz labu lietu, kas tiešām noderēs. Un gana daudz arī tādu, kas nenoderēs nevienam un nekad. Tiem, kuri šaubās, kas der un kas neder ziedošanai, iesaku savas vecākās māsas Ivetas kritēriju. Tātad. Paņem apģērba gabalu, ko tev vairs nevajag, un pajautā sev: vai tu to pirktu lietoto apģērbu veikalā par diviem eiro? Ja pirktu, tad, visticamāk, tas noderēs kādam citam, ja nepirktu – tam vieta atkritumos. Garo vesti ar izplīsušu rāvējslēdzēju un izbirušām spiedpogām tu nepirktu, jo remonts prasīs laiku un naudu. Jaciņu ar cauriem elkoņiem nepirktu. Zīdaiņa bodiju ar dzelteniem pleķiem nepirktu. Arī par savu neizdevušos tamborēšanas meistarstiķi, kas bija iecerēts kā dizaina džemperis, tu divus eiro nemaksātu. Tad kāpēc tu esi iedomājusies, ka kādam šīs tavas lietas būs vajadzīgas? Taču pat tad, ja kāda nekvalitatīva dīvaina paskata lupatiņa izrādījusies nevajadzīga, tā joprojām tiek uzskatīta par vērtību – to dod kādam tālāk, atkal un atkal pāršķiro, pārved uz nākamo vietu un tur vēlreiz šķiro un pāršķiro, it kā dzīvē nebūtu darāms kas jēdzīgāks. Kur tu ved vai sūti to, ko no brīva prāta pati vairs mugurā nevilktu? Uz laukiem, ja? Zini, tur sen nedzīvo nekādi meža dīvainīši. Aizbrauc uz kādiem Latgales kapusvētkiem – redzēsi, kā cilvēki laukos pucējas!
Bet man ir pilna sirds par ko citu. Redzot milzīgos ziedojumos nonākušo apģērbu kalnus, secinājums ir tikai viens: drēbes ir pārāk lētas, ja reiz tiek sapirktas tādos kvantumos. Tomēr ne kleitas, ne blūzes nav svaigs gaiss vai lietus, par ko nav jāmaksā vispār, – tāpat tiek ieguldīts darbs, laiks un resursi, lai visas šīs drēbes saražotu, pārvadātu, iztirgotu. Zinu, ka tā ir utopija, bet, manuprāt, būtu vērts samazināt visādu štruntu ražošanu. Būsim godīgi: viss, kas saražots, tāpat agri vai vēlu nonāks atkritumos, nav pat svarīgi – kāds to nopērk vai ne. Jā, jā, zinu, ko teiktu politiķi: mēs nevaram ierobežot brīvo tirgu, bla, bla, bla. Tas jau skaidrs – lidojam kosmosā un staigājam pa Mēnesi, bet nespējam apturēt pasaules piesārņošanu ar tādām precēm, kas jau to saražošanas brīdī ir atkritumi.
Labi, pieņemsim, ka tiešām nav iespējams liegt ražot vai vest pāri robežām visādas figņas. Bet tad neizturamies pret tām ar tādu pazemību! Labdarības organizācijas bieži tiek padarītas par tekstila atkritumu šķirotājiem. Tātad. Tekstila atkritumus var nodot bez maksas, bet tie jāsaliek plastmasas maisos un stingri jāaizsien. Meitenes, pie darba! Ņemam nederīgos ziedojumus – saplēstas zeķbikses, novalkātas apakšbikses, kožu saēstus mēteļus un kurpes ar noplīsušām zolēm –, saliekam maisā, no sirds aizsienam un uzmanīgi liekam konteinerā. Ja kāds maiss saplīsīs vai atsiesies un augsti godātās lupatiņas izbirs, par visu konteineru būs jāmaksā kā par parastajiem atkritumiem. Nu, bāc! Ja es būtu izstaipīta jaciņa, nudien justos lepna par tādu cieņu.
Atkārtošos – drēbes ir pārāk lētas, tāpēc tās daudzi pērk par daudz. Šodien izpārdošanas pēdējā diena? O, jā, ieej un nopērc to, ko nevienam nav vajadzējis. Lietoto apģērbu veikalā zelta pusstunda ar pamatīgu atlaidi – o, jā, vēl dažas parpaliņas var paņemt. Kam gan tā nav gadījies? Un vienlaikus mani kaitina visas vainas novelšana uz pircējiem, gudri pamācot: nevajag tik daudz pirkt! Esmu redzējusi arī nevis pircēju, bet tirgotāju ziedojumu kalnus – drēbes, ko neviens nav nopircis. Atceros, piemēram, pilnu maisu ar dekoratīvām šallītēm. Tādi šedevri! Šallītes pat no iepakojuma nebija izņemtas. Pamēģini iedomāties: desmit vecrozā sintētiskas dzijas pirksta resnuma pavedieni saviņkelēti irdenā šķeterē un vienā vietā sastiprināti kopā ar tādu kā saburzītu puķi. Lai Dievs nogrābstās.
Redzot, cik daudz dīvaina izskata nejēdzīgu apģērbu cilvēki sapirkuši un pēc tam nelieto, es tiešām veikalā vienmēr cenšos padomāt divas un pat trīs reizes. Tiešām man vajag? Tiešām es šo nēsāšu? Un arī citām iesaku: neizmet savu naudu! Nopērc labāk kādu teātra biļeti, labi nogatavojušos avokado vai bērzu sulu. Nauda tāpat būs iztērēta, bet ieguvums jēdzīgāks.