Dzelzs ir organismam ļoti svarīga un nepieciešama minerālviela, kas atrodas katras cilvēka šūnas sastāvā. Viena no dzelzs galvenajām funkcijām ir sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošana, kuri atbildīgi par organisma apgādāšanu ar skābekli. Skābeklis, savukārt, nepieciešams vispārējai ķermeņa funkcionēšanai, labai pašsajūtai, enerģijai un atmiņas darbībai. Vislabākais veids, kā dzelzi uzņemt, ir ar sabalansētu uzturu.
Hemoglobīns viens nav runātājs
Hemoglobīns ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas sarkanajos asins ķermenīšos eritrocītos un apgādā organismu, tai skaitā arī smadzenes, ar skābekli, un pirmās pazīmes, kas vēstīs par dzelzs trūkumu, būs nogurums, grūtības koncentrēties un miegainība. Drīz tam pievienojas arī fizisks bezspēks, vājums.
Asins analīzēs būtu svarīgi noteikt gan hemoglobīnu, gan feritīnu (dzelzs rezerves), lai nepalaistu garām situāciju, kad šķiet – hemoglobīns vēl atbilst normai, bet nenojaušam, ka feritīns pazeminājies jau tik tālu, ka līdz mazasinībai atlicis viens solis. Ja pazemināts ir tikai feritīns un hemoglobīns turas normas robežās – tas ir dzelzs deficīts; ja zem normas ir gan feritīns, gan hemoglobīns – ir sākusies mazasinība.
Plāns dzelzs rezervju papildināšanai:
- Veģetāriešiem jāprot rēķināt
Lai arī dzelzs sastopama daudzos produktos, organismā vislabāk uzsūcas (par 30 %) divvērtīgā dzelzs, ko satur liellopu gaļa un aknas. Jā, arī hematogena batoniņi, bet šis variants veģetārietim nederēs, jo batoniņi tiek ražoti no vēršu asinīm, turklāt satur arī daudz cukura.
Savukārt zemenēs, sarkanajās bietēs, spinātos, griķos, pākšaugos, dzērvenēs un griķos ir trīsvērtīgā dzelzs, kas organismā uzsūcas trīs reizes mazāk (par 10 %). Noskaidrojot, cik dzelzs satur katrs no produktiem un sastādot savu ēdienkarti tā, lai dienā uzņemtu vismaz 5 mg dzelzs, mēneša laikā feritīna rādītājam būtu jāpaaugstinās, ja vien cilvēkam nav problēmu ar uzturvielu uzsūkšanos.
- Uzņem kopā ar olbaltumvielām
Arī ēdot riekstus, aprikozes un zemenes, dzelzs līmeni var paaugstināt – ar noteikumu, ka uzturā nav olbaltumvielu deficīts. Lai dzelzs varētu pilnvērtīgi uzsūkties organismā, tam jāpiesaistās transportolbaltumvielām. Ja uzturā olbaltumvielu pietrūks, uzņemtais dzelzs izrādīsies mazspēcīgs. No vienas puses – zemenes ar pienu ir garšīgs ēdiens, bet, tā kā pienā ir gan olbaltums, gan kalcijs vienlaikus, tad dzelzs uzsūkšanās tiks ietekmēta.
Kalcijs traucē dzelzij uzsūkties, bet, par cik tieši samazināsies dzelzs uzsūkšanās spēja, var tikai minēt. Tas atkarīgs gan no apēstā zemeņu daudzuma vienā reizē, gan uzņemtā piena daudzuma un pat no zemeņu šķirnes. Visu izvērtēt nevar!
Dzelzs neuzsūksies arī tad, ja preparātu lietos vienlaikus ar biezpienu vai šokolādi!
- Ja lieto aptiekas preparātus
Dzelzs preparātus nevar lietot vienlaikus ar medikamentiem, kas mazina kuņģa skābi – arī tas traucēs dzelzij uzsūkties. Starp abu līdzekļu lietošanu jābūt vismaz stundas pārtraukumam. Turklāt, lietojot dzelzs preparātu šķidrā veidā (sīrups, ampulas), ieteicams preparāta devu uzņemt caur salmiņu – lai zobi neiekrāsojas tumši.
Bezrecepšu dzelzs preparāti sīrupu veidā gan pārsvarā domāti bērniem, jo dzelzs deva tajos ir pārāk maza, lai pieaugušam to varētu uzskatīt par terapeitisku. Lai preparāts sniegtu terapeitisku devu, tam jāsatur vismaz 50–100 mg dzelzs un to iesaka lietot kopā ar kādu sulu, kas bagātīgi satur C vitamīnu (citrusaugļu, smilšērkšķu). Tas veicinās dzelzs uzsūkšanos.
“Šobrīd aptiekās pieejami dažāda veida dzelzs preparāti – kapsulās, tabletēs, šķidrā un pulvera veidā. Katram dzelzs preparātam ir savs lietošanas veids, taču vislabāk tos uzņemt tukšā dūšā, lai citi produkti netraucētu tam uzsūkties. Jāņem gan vērā, ka, lai mainītu asins sastāvu, dzelzs preparāti jālieto ilgstoši – vismaz trīs mēnešus,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
- Labāk tukšā dūšā
Uzsākot dzelzs preparāta kursu, visparocīgāk izveidot paradumu uzņemt dzelzi tukšā dūšā pusstundu pirms ēšanas, jo nekad nevar zināt, vai tas, ko uzēdam pa virsu, nesasaistīsies ar uzņemto dzelzi, nesavienosies ar tanīniem, kas ir tējā vai kafijā, un netraucēs dzelzij uzsūkties.
Ēdot bietes, var uzzināt, vai nav sācies dzelzs deficīts
Lai gan bietēs dzelzs ir tikai nedaudz mazāk nekā zemenēs, šo sakņu dārzeni vērts iekļaut savā “dzelžainajā ēdienkartē” arī diagnostiskos nolūkos: ja pēc sarkano biešu ēšanas urīns iekrāsojas rozīgi sarkanā krāsā, tā ir pazīme, ka organismā dzelzs ir par maz. Ja dzelzs ir pietiekami, tad bietēs esošo pigmentu betaīnu nieres spēj neitralizēt un urīns neiekrāsojas sarkans. Turpretim, ja dzelzs pietrūkst, nieres betaīnu nevar neitralizēt un pigments iekrāso urīnu.
Trīsvērtīgā dzelzs 100 gramos produkta:
- Magoņu sēkliņas 9,5 mg
- Linsēklas 8,2 mg
- Pētersīļi 5 mg
- Žāvētas aprikozes 4,4 mg
- Spināti 4,1 mg
- Lazdu rieksti 3,8 mg
- Žāvētas plūmes 2,3 mg
- Skābenes 2,1 mg
- Redīsi 1,5 mg
- Zemenes 1 mg
- Sarkanās bietes 0,9 mg