Informatīvā kampaņa norisināsies no 1. līdz 15. oktobrim.
“Kampaņā ar nelielu humora piesitienu vēlamies runāt par nopietnu un sabiedrībā patlaban aktuālu tēmu – ēdināšanu un tās kvalitāti skolās un bērnudārzos. Izrādās, ka bērnu ēdienkartei mācību iestādēs regulāri seko līdzi vien katrs ceturtais no vecākiem jeb 26%, tādēļ aicinām vecākus būt aktīvākiem un iesaistīties vairāk. Vienlaikus mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka vecākiem ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu nodrošināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem. Tas ir signāls, kas pašvaldībām un skolām būtu jāņem vērā, veicot Zaļos publiskos iepirkumus un palielinot vietējo produktu īpatsvaru bērnu ēdienkartēs,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure.
90% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu ēdināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, liecina LPUF sadarbība ar OMD Snaphots 2019. gada jūnijā veiktā sabiedriskās domas aptauja. 90% respondentu arī pauda viedokli, ka skolu un bērnudārzu iepirkumos priekšroka būtu jādod Latvijā ražotiem produktiem. Savukārt 60% aptaujāto satrauktu, ja bērnus skolās un bērnudārzos ēdinātu ar pārtikas produktiem, kuri ievesti no ārvalstīm un kuru kvalitāti un drošumu neapliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.
“Ņemot vērā, ka ārvalstu ražotāji nereti izvēlas savu produkciju dēvēt latviskos nosaukumos, maskējot produkta izcelsmes valsti, Latvijas ražotāji novērtētu, ja patērētāji rūpīgāk pētītu iepakojumus un lielāku uzmanību pievērstu izcelsmes vietas noskaidrošanai,” aicina Ināra Šure.
Vien 13% vīriešu, pērkot pārtiku, regulāri izpēta produktu sastāvu. Kopumā visbiežāk uzmanība tiek pievērsta derīguma termiņa noskaidrošanai (85%), pēc tam produkta sastāvam (61%), bet izcelsmes vietai – 38%.
“Zaļās un Bordo kvalitātes zīmes ir palīgs steidzīgajiem, jo nozīmē, ka produkts ražots Latvijā, turklāt tas ir paaugstinātas kvalitātes. Karotīšu produktiem ir noteikti stingri sāls un cukura ierobežojumi, kas ir jo īpaši svarīgi bērnu uzturā, un šiem produktiem izvirzītās kvalitātes prasības pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvu prasības pārtikai. Ja nav laika iedziļināties, detalizēti pētot produktu sastāvu, tad uz iepakojuma ir jāmeklē kāda no abām Karotītēm. Mēs aicinām patērētājus nebūt tik vieglprātīgiem, veltīt mazliet vairāk laika un veikalos pievērst lielāku uzmanību produktu iepakojumam, izvēloties preces, kas marķētas ar Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmi,” aicina LPUF vadītāja.
“Zaļā un Bordo karotīte ir Latvijas sabiedrībā labi zināmas un atpazīstamas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti. Savukārt Zaļais publiskais iepirkums ir lieliska iespēja, motivācija un arī pienākuma signāls pašvaldībām sekmēt Latvijā ražoto augstās kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvara palielinājumu bērnudārzos, skolās un citās iestādēs. Bērni ir mūsu nācijas, mūsu valsts nākotne, tādēļ ir būtiski nodrošināt veselīgu, ekoloģiski tīru un pilnvērtīgu uzturu pašvaldību iestādēs. Jāuzsver, ka, dodot priekšroku pašmāju lauksaimnieku un ražotāju produkcijai, mēs ne vien rūpējamies par veselīga uztura nonākšanu Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozos, bet arī esam lokālpatrioti, veicinot Latvijas ekonomikas attīstību!” atgādina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Aptaujas dati arī liecina, ka Zaļā un Bordo karotīte joprojām ir populārākās un zināmākās pārtikas kvalitātes zīmes. Zaļo karotīti zina 92% patērētāju, bet Bordo karotīti – 56%. Abām karotītēm ir arī visaugstākā patērētāju uzticība – 67% uzticas Zaļajai karotītei, bet iedzīvotāju vērtējumā otra uzticamākā ir Bordo karotīte, kas apsteigusi citas kvalitātes zīmes.
Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 123 uzņēmumu 532 produktiem, bet Bordo karotīte – 51 uzņēmuma 276 produktiem.
Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.