Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Vai līdz ar bērnu piedzimšanu sāki pievērsties arī veselīgākai ēšanai?
– Tā gluži nevarētu teikt, jo arī pirms tam man tas nebija sveši. Kādu laiku sanāca padzīvot arī ārzemēs, un tur man visvairāk pietrūka tieši Latvijas ēdiena. Jau tolaik novērtēju to bagātību, kas izaug mūsu laukos, jo Rietumeiropā tas jau kļūst ekskluzīvi. Atceros savu bērnības pieredzi, kad laukos pie vecmāmiņas varēju jebkurā brīdī noraut dārzā gurķi vai izraut burkānu no dobes un apēst – gribu šo pieredzi nodot arī saviem bērniem.
– Jūsu ģimenei ir dārzs?
– Šobrīd nav, bet vīra mammai gan ir – mēdzam aizbraukt ciemos un palīgā, un saņemam visus izaudzētos labumus.
– Vai ir kādi produkti, kurus nekad nepērkat?
– Pusfabrikātus. Bet nevarētu gan teikt, ka nekad – ik pa laikam nopērkam arī cīsiņus no mūsu zemniekiem. Te gan jāpiebilst, ka esmu novērojusi – mani bērni nav cīsiņu fani un vispār nav gaļas cienītāji.
– Kas viņiem garšo no tevis gatavotajiem ēdieniem?
– Abi bērni, piecgadīgā meita un trīsgadīgais dēls, iet dārziņā, tāpēc kopīgās ēdienreizes mums ir vakariņas un brīvdienās. Lielākoties gatavoju ļoti vienkārši – kaut ko no graudaugiem, dārzeņus… Reizi nedēļā mēs mēdzam cepeškrāsnī izcept varavīksnes foreles – zivtiņa bērniem ļoti garšo.
Interesanti, ka viņiem tā ēšana un «man garšo» tēma ir katrā vietā citādāka – mājās garšo tas, bērnudārzā kas cits, un, kad aizbraucam uz Liepāju pie manas mammas, viņas gatavoto frikadeļu zupu abi ēd vislabprātāk! Savukārt kafejnīcās bērni bieži negrib ēst, saka, ka nav garšīgi – iespējams, tāpēc, ka nereti ēdiens ir pārāk sāļš, jo mājās cenšamies no pārmērīgas sāls lietošanas izvairīties.
Mēs nekad neesam bērnus spieduši kaut ko apēst ar varu vai izēst tukšu šķīvi, lai arī negribas, – jau kopš abu piedzimšanas esam par bērna vadītu ēšanu.
Tāpēc priecājos, ka bērni joprojām bieži izvēlas svaigus dārzeņus un augļus, paši pieiet, paņem, lielā māsa jau pati prot nomizot burkānu vai gurķi.
– Ko tev pašai vislabāk patīk gatavot?
– Tā kā visbiežāk tās ir tieši vakariņas, ikdienā man patīk gatavot tādus ēdienus, kas neaizņem vairāk par 20 minūtēm. Parasti daru tā – paskatos, kas man ir ledusskapī un citos plauktos, un, atkarībā no pieejamā, izdomāju, ko gatavošu – receptes bieži atrodu internetā.
– Vai kaut kas mēdz arī nesanākt?
– Hmm, tādas lielas izgāšanās gatavojot nenāk prātā – laikam jau tāpēc, ka gatavoju vienkāršus, ātrus ēdienus. Bet šo to piededzināt gan sanāk regulāri, jo esmu tāds multifunkcionāls cilvēks – gatavojot bieži daru vēl kaut ko paralēli: runāju pa telefonu, atbildu uz e-pasta vēstulēm…
– Kur jūs visbiežāk iepērkaties?
– Pamatā iepērkamies paši savā svaigi.lv un darām to vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, tas nodrošina sezonālu ēšanu, kas mums patīk, otrkārt, iepirkšanās internetā ļauj izvairīties no lieku produktu pirkšanas, kas bieži notiek lielveikalos. Un, treškārt, tas palīdz plānot ēdienkarti nedēļu uz priekšu, kas savukārt atvieglo ikdienas ritmu.
– Tev ir mīļākie ēdieni?
– Kopš bērnības atceros, ka laukos pie vecmāmiņas man garšoja grūbu biezputra ar kartupeļiem un gaļas mērcīti. Neviens bērns negribēja to ēst, bet man tik ļoti garšoja! Joprojām atceros ar siltām sajūtām.
Šodien man ļoti garšo salāti – vienmēr rūpējos, lai mājās būtu kaut kas zaļš un kraukšķīgs!
Vēl man ļoti garšo dārzeņu biezzupas. Protams, tie ir tieši tie ēdieni, kurus nav iecienījuši bērni…. (Smejas.) Viņiem vislabāk garšo griķi! Vai vienkārša dārzeņu zupa, kurā nepeld nekādi brīnumi, tikai kartupeļi, burkāni, kāposti, varbūt kāds zaļais zirnītis.
– Un vai ir kas tāds, kas tev pašai negaršo?
– Es neēdu sēnes, lai arī labprāt sēņoju, tāpat man negaršo paprika – nezinu, kāpēc. Un tad vēl man ir tādi ēdieni, kas laikam saistās ar bērnudārza laikiem, kad «lika ēst» un tas radīja pretestību – piemēram, dažādi ķīseļi… Tie man negaršo, un arī mājās nekad negatavoju.
– Vai esi kādreiz ievērojusi diētu?
– Nē, tādas striktas diētas ne, bet ikdienā sevi pieskatu (smejas) – tas jau ir vissvarīgākais, ko mēs apēdam katru dienu. Un vēl es cenšos atrast laiku, kaut vienu stundu dienā, fiziskajām aktivitātēm – ja tas tā izdodas, esmu lepna!
Elīnas īpašā recepte
Svētdienas pankūkas
«Mūsu ģimenē, kā jau daudzās latviešu ģimenēs, ir tradīcija – svētdienas pankūku rīts. Mūsmājās tās gatavo tētis ar bērniem, kamēr mamma vēl gultā… Tik jauki! Tie ir mūsu mīļākie nesteidzīgie rīti. Un pēc šīs receptes vienmēr sanāk perfektas plānās pankūkas! Bērni tās labprāt ēd ar vasarā saldētām ogām – saputotām zemenēm, avenēm vai mellenēm, man savukārt patīk sāļie pildījumi, piemēram, siers.
Sastāvdaļas
- 200 g kviešu miltu
- 500 ml piena
- 2 lauku olas
- sāls
- cukurs
- sviests cepšanai
Miltus izsijā, pievieno šķipsniņu sāls un šķipsniņu cukura, tad pielej pusi no piena, kārtīgi samaisa. Pievieno abas olas, kārtīgi samaisa līdz viendabīgai masai, pievieno atlikušo pienu. Ieziež pannu ar sviestu un cep uz lēnas uguns, līdz pankūkas zeltaini brūnas no abām pusēm.
