Noskaidrojam, vai ir vērts braukt vairākus kilometrus uz avotu pēc ūdens, domājot – veselībai tas ir vislabākais. Un vai no visiem avotiem var arī droši dzert?
Jā un nē. No vienas puses, protams, avota ūdenī – no zemes dzīlēm dabiski izplūstošā ūdens straumē – nekādas šmuces nav. Caur daudziem zemes slāņiem izfiltrētais ūdens ir dabiski tīrs, turklāt pazemes ūdeņi salīdzinājumā ar virsējiem gruntsūdeņiem ir ievērojami labāk aizsargāti no apkārtējās vides piesārņojuma. Bet, no otras puses, tāds absolūti tīrs ūdens dabā nav iegūstams. Pat destilētā ūdenī ir zināms daudzums (kaut niecīgs) dažādu piemaisījumu: mikroelementu, sāļu un neorganisku savienojumu. Tie tad arī nosaka avota ūdens garšu.
Teiksim, tīrā, patīkamas garšas avota ūdenī uz vienu litru parasti ir nepilns grams piemaisījumu. Savukārt, piemēram, cietā ūdenī ar metālisku piegaršu, visticamāk, ir augsts dzelzs vai kalcija saturs. No piemaisījumiem gan nav jābaidās – tie mums ir vajadzīgi, un dažiem (piemēram, sēravotiem) pat piemīt vērtīgas dziednieciskas īpašības.
Tomēr svarīgi, lai šādu piemaisījumu saturs nav pārlieku augsts. Tāpēc avota ūdens ir tāds zelta vidusceļš. Salīdzinājumam: destilētā ūdenī vērtīgo mikroelementu un minerālvielu praktiski nav, tāpēc tas ne vien neapgādā organismu ar šīm vielām, bet vēl skalo laukā jau esošās rezerves. Savukārt minerālūdenī, lietojot to regulāri, šādu vielu var galu galā izrādīties par daudz.
Kāpēc avota ūdens bieži šķiet mīksts?
Tas ir ūdens pH līmenis – skābuma un sārmainības attiecība. Jo ūdens sārmaināks, jo tas šķiet mīkstāks un patīkamāks garšai. Vēl viena mīksta ūdens pazīme – tas neatstāj nogulsnes uz kannām un katliem. Savukārt cietā ūdenī ir vairāk kalcija jonu. Sārmains ūdens (nedaudz virs pH 7) ir cilvēka veselībai vislabvēlīgākais – tātad garšas kārpiņas ir vērtīgs padomdevējs!
Vai jebkura avota ūdens ir labs?
Kaut arī avota ūdeni pieņemts uzskatīt par labu, parasti savu ūdeni mēs sajūtam tīri intuitīvi – ja ūdenim ir patīkama garša un pēc tā dzeršanas pārņem laba sajūta, visticamāk, šis ūdens tev der!
Vai taisnība, ka avoti atrodas īpašās vietās?
Avoti vairāk vai mazāk ir saistīti ar zemes struktūru un lūzumiem, ko nosaka zemes enerģētika. Avoti parasti virszemē izplūst vietās, kur ir kaut kādas zemes struktūras izmaiņas – šīs izmaiņas saskaņā ar dažādiem pētījumiem ļoti labvēlīgi ietekmē cilvēku dzīvi, veselību. Tomēr zemes un cilvēku enerģija ir mijiedarbībā, tāpēc mainīga. No vienas puses, zemes enerģētika pastiprina to, kas snauž pašā cilvēkā, bet, no otras, cilvēka enerģija un darbības ietekmē arī zemi. Latvijā ir ļoti daudz avotu, turklāt ar īpaši spēcīgu ūdens plūsmu. Piemēram, Saltavots Siguldā, kas dod divus miljonus litru dienā.
Par enerģētiski spēcīgu tiek uzskatīts Šlokenbekas avots, Ķeveles avoti, Bolēnu avots, kā arī Aglonas svētavots. Un ne velti – Aglona kopš seniem laikiem bijusi īpaša ar neskaitāmām svētvietām. Stāsta gan, ka Aglonas avots savas īpašības pēdējos gadsimtos esot krietni zaudējis.
Vai avoti, kas atrodas lielceļu malās, nav piesārņoti?
Nē. Avots nāk no liela dziļuma, nekādas izplūdes gāzes vai cits piesārņojums tam pielipt nevar. Taču tas attiecas tikai uz dziļajiem avotiem, kam raksturīgs nemainīgi auksts ūdens – 4–7 grādi. Cita lieta ir tā sauktie virsūdens avoti, kas ir krietni siltāki. Tas gan nenozīmē, ka no siltākiem avota ūdeņiem būtu jābīstas – zeme ūdeņus ir pietiekami izfiltrējusi, tomēr šādā ūdenī noteikti ir mazāk minerālu, kā arī tam ir vājāka enerģētika.
Savukārt, runājot par kapiem, jāatceras, ka tie parasti (iespējams, tieši ar šādu nodomu) tiek veidoti smilšu kalniņā – tas nozīmē, ka ūdens tur neuzkrājas. Viens no enerģētiski spēcīgākajiem avotiem – Šlokenbekas avots – atrodas tieši šosejas uzbērumā. Vācieši Šlokenbekas avota ūdeni esot devuši dzert lidotājiem, lai uzlabotu redzi.
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!