- Spināti pirmo reizi gaismu esot ieraudzījuši senajā Persijā. Eiropā spinātus iepazina ap 14. gadsimtu, un tie ātri vien iekaroju daudzas virtuves, īpaši tāpēc, ka dārzā tie parādījās pirmie – agri pavasarī, kad ar citiem zaļumiem bija gaužām trūcīgi.
- Pirmā pasaules kara laikā novārdzinātiem un asinis zaudējušiem franču karavīriem deva vīnu ar spinātu sulu. Tā laika mediķi bija pārliecināti, ka šāds dzēriens atjaunos spēkus un zudušās asinis.
- Tomēr līdzās spinātu slavas dziesmai nedaudz jānolaižas uz zemes: lai gan 100 gramos spinātu ir nepilni 100 grami kalcija (apmēram desmitā daļa no ieteicamās dienas devas), spinātos esošas vielas – oksalāti – būtiski samazina kalcija spēju organismā uzsūkties. Ja no brokoļiem mūsu organisms spēj uzsūkt pusi tajos esošā kalcija, tad no spinātiem – tikai ap 5 procentiem!
- Spināti ir bagātīgs dzelzs avots – 100 gramos ir ap 20 procentiem no ieteicamās dzelzs dienas devas. Taču, līdzīgi kā ar kalciju, arī dzelzs uzsūkšanos organismā apgrūtina spinātos esošie oksalāti.
- Ir trīs zināmākie spinātu veidi: Savojas (savoy), gludo lapu (smooth leaf) un hibrīdi (semi-savoy or hybrid). Savojas spināti ir tumši zaļi, krokainām lapām. Tos ir pagrūti nomazgāt, taču svaigos salātos tie ir ļoti gardi, kraukšķīgi. Gludo lapu spinātiem lapas ir gludas un diezgan platas – šos spinātus ir ērti nomazgāt, tos biežāk izmanto saldēšanai, pievieno zupām, mazuļu ēdieniem un termiski apstrādātiem ēdieniem. Hibrīda tipa spināti ir ar viegli krokotām lapām, garšas ziņā līdzīgi pirmajiem – izteikti krokotajiem.
- Mazās spinātlapiņas jeb baby spinātiņi ir pavisam maigi, kraukšķīgi un īpaši piemēroti ātro salātu pagatavošanai. Tieši tie pašlaik nopērkami mūsu lielveikalos.
- Svaigi spināti veikala siltajos plauktos lielā mērā zaudē savu vērtību pāris dienu laikā, taču ledusskapī to uzturvērtības mūžs var tikt pagarināts par nedēļu. Saldētavā spinātus neiesaka glabāt ilgāk par astoņiem mēnešiem.
- Lai gan spināti ir viens no nedaudzajiem produktiem, kuram ir noteikta kaitīgo nitrātu pieļaujamā deva un tiek uzraudzīta šīs vielas koncentrācija, pēdējos gados Latvijā ievestajiem produktiem neesot konstatēti pārkāpumi.
- Tomēr lieliem spinātu cienītājiem būtu vērts meklēt šo zaļumu bioloģiski sertificēto versiju vai arī rūpīgi audzēt spinātus pašiem. Virkne pētījumu atklāj, ka tradicionāli audzētie spināti satur augstu pesticīdu saturu. Atkarībā no spinātu izcelsmes valsts un augsnes, kurā tie auguši, spināti var saturēt kadmija piesārņojumu.
- Spināti savas maigās, diezgan neitrālās garšas dēļ ir ideāli piemēroti dažādu ēdienu gatavošanai. Pat saldajos ēdienos spinātus iekļauj tieši skaisti zaļās krāsas dēļ. Tie ir populāra svaigo smūtiju sastāvdaļa. Sablendējot banānu, mango, spinātu lapiņas, linsēklas un atdzesētu zaļo tēju, sanāks uzturvielām bagāts un gards dzēriens.
10 fakti par visu tievētāju draugu spinātu
Uzturs
4. aprīlis, 2020
Komentēt
Spinātus ir vērtīgi ēst kopā ar treknākiem produktiem – sēklām, drupinātiem riekstiem, augu eļļām, avokado, sieru un treknajām zivīm. Tad organisms spēj uzsūkt lielu daļu spinātos esošo aktīvo vielu, kas šķīst tikai taukos.