«Cilvēkiem, kas pārzina starptautiskās tiesības un starptautisko likumdošanu, ir skaidrs, ka katram starptautisko tiesību dokumentam ir konkrēts mērķis konkrētā jomā. Stambulas konvencijai tas ir vardarbība ģimenē un vardarbība pret sievietēm. Tikmēr ļoti efektīvā dezinformācijas kampaņā, apzināti nepatiesi interpretējot terminus, Stambulas konvencijai tiek piedēvēta arī tāda ietekme, kādā tai nav nekāda juridiska spēka,» saka Jonite. Viņa uzsver, ka tikt vaļā no tik aplamas aizdomu ēnas ir ļoti grūti, un ar to saskārušās arī citas valstis.
«Gan atsevišķi politiskie spēki, gan konkrēti cilvēki izmanto dezinformācijas radītās bailes, lai ap sevi pulcētu domubiedrus. Šā jautājuma politizēšana ir labs veids, kā iegūt un noturēt vēlētājus, – partijām ir sava nostāja, un, pat dzirdot racionālus argumentus, viedoklis netiek mainīts,» saka Jonite.
Kā uzsver resursu centra Marta politikas koordinatore, protams, nevar gaidīt, ka konvencija kā burvju nūjiņa atrisinās visas problēmas. «Lai kaut kas mainītos, nepietiks varmākam parādīt, ka, lūk, konvencija ir pieņemta,» uzsver Jonite. Tomēr tā ir spēcīgs ceļš uz risinājumu un uzlabojumiem, jo jau tagad Stambulas konvencija devusi acīmredzamu efektu. Latvijā normatīvajos aktos ir bijis daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos efektīvi aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos.
Vadoties tieši pēc Stambulas konvencijas principiem un piedāvātajiem risinājumiem, Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir veikta virkne uzlabojumu un jau tiek nodrošināta labāka aizsardzība vardarbībā cietušajiem un bargāki sodi vardarbības veicējiem. Tomēr ne viss Latvijā sakārtots tā, lai pilnībā atbilstu konvencijas prasībām – mums vēl ejams garš ceļš, īpaši likumu efektīvā piemērošanā.