Pret zaļiem maldiem

Esi dzirdējusi terminu zaļmaldināšana? To lieto, lai raksturotu gadījumus, kad ar mārketinga, reklāmas vai citiem paņēmieniem kāds ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs mēģina izlikties videi saudzīgāks, nekā patiesībā ir. Šāda rīcība maldina patērētājus, liekot noticēt, ka konkrētais produkts, pakalpojums vai uzņēmuma politika ir ekoloģiski ilgtspējīga.

Angļu valodā šādu maldināšanu apzīmē ar terminu greenwashing, ko veido vārdi green (zaļš), kas bieži tiek asociēts ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu praksi, un whitewashing (balināšana), kas nozīmē mēģinājumu noslēpt nepatīkamus faktus vai izvairīties no atbildības. Greenwashing popularitāte sākās pagājušā gadsimta 80. un 90. gados, kad uzņēmumi atklāja, ka patērētājiem ir svarīgas rūpes par vidi. Lai piesaistītu šos patērētājus, uzņēmumi sāka mārketinga kampaņas, kas izcēla to produktus kā videi saudzīgus, pat ja tie tādi nebija. Dažos gadījumos šie apgalvojumi bija pilnībā mākslīgi, bez faktiska pamatojumu. Tā kāda viesnīca mudināja klientus neprasīt dvieļus mazgāt katru dienu, jo viesnīca vēloties rūpēties par vidi, lai gan aicinājuma patiesais mērķis bija vēlme samazināt izdevumus. 

Cieš visi patērētāji

Eiropas Komisijas ieskatā, zaļmaldināšana ir liela problēma gan patērētāju tiesību, gan vides un klimata jautājumu kontekstā. «Zaļmaldināšanas ierobežošana ir ļoti svarīga, un par to liecina patērētāju paradumi,» uzsver Ieva Baldiņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore. Pētījumi rāda, ka patērētājiem rūp viņu atstātā ietekme uz vidi, tāpēc pircēji labprāt izvēlas videi saudzīgas preces un produktus, pat maksājot par tiem vairāk, un – kur ir pieprasījums, tur pieaug piedāvājums. 

Eirobarometra 2020. gada dati rāda, ka 94 % eiropiešu vides aizsardzība ir svarīga un 68 % piekrīt, ka viņu patēriņa paradumi ietekmē vidi, savukārt Eiropas Komisijas 2021. gada patērētāju apstākļu aptaujas dati apliecina, ka pat 67 % pircēju ir iegādājušies kādu produktu vai produktus, kas ir videi saudzīgāki, lai gan tie maksājuši dārgāk. Diemžēl pētījumi pierāda arī to, ka daudzi patērētāji pat neapzinās, ka ir zaļmaldināti – visticamāk, mēs visi esam no tā cietuši.

Būs stingāks regulējums

Septembra beigās Eiropas Parlamenta deputāti un dalībvalstu pārstāvji panāca vienošanos par jauniem noteikumiem, kam nākamajos gados būtu jāsamazina uzņēmumu iespējas zaļmaldināt pircējus. Paredzams, ka novembrī tiks sperts pēdējais formālais solis, un tad Eiropas valstīm būs divi gadi laika, lai jaunās prasības iestrādātu savos likumos.

Direktīva par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam vērsta pret negodīgu komercpraksi, kas patērētājiem traucē pareizi izvēlēties videi draudzīgākus produktus un pakalpojumus. Piemēram, tiks uzlabota ilgtspējas marķējumu uzticamība, nosakot galvenos elementus sertifikācijas shēmā, uz kuru tie jābalsta. Tāpat aizliegtās komercprakses sarakstā iekļaus negodīgas norādes par siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu, precizēs tirgotāju atbildību saistībā ar informāciju vai informācijas trūkumu par preču agrīnu novecošanos, nevajadzīgiem programmatūras atjauninājumiem vai nepamatotu pienākumu iegādāties rezerves daļas no sākotnējā ražotāja. Vēl direktīva ieviesīs saskaņotu marķējumu ar informāciju par ražotāju piedāvāto ilgizturības komercgarantiju ar atsauci par juridiskās atbilstības garantiju, utt. Būtiskie uzlabojumu ieguvēji būs gan patērētāji, gan vide, gan uzņēmēji, jo godīga komercprakse nāks par labu arī viņiem.