Bērns grib spēlēt futbolu!

Kad vislabāk sākt?

Visbiežāk vecāki bērnus uz interešu izglītības pulciņiem sāk vest piecu sešu gadu vecumā. Tas ir laiks, kad bērni jau ir adaptējušies bērnudārzā, jūtas droši, bet vēl nav pienācis skolas laiks, kas jau tā mēdz radīt papildu satraukumu. Ir arī ģimenes, kurās brāļi vai māsas apmeklē vienas un tās pašas nodarbības, tad dažādas aktivitātes tiek iepazītas jau agrākā vecumā.

Protams, katra ģimene pati izlemj, kad ir labākais laiks bērniem piedāvāt apmeklēt pulciņus, ņemot vērā gan ģimenes ikdienas paradumus, gan bērna vēlmes. «Ja atvase tiks aizvesta uz nodarbībām pārāk agri, turklāt neizrādot ne mazāko vēlmi treniņus apmeklēt, pastāv liela varbūtība, ka pusaudžu gados bērns būs izdedzis, jo visu laiku būs darījis to, kas pašam nepatīk,» skaidro futbola treneris Norberts Spriņģis.

Domājot par futbolu, jau sen vairs nav aktuāli mīti par to, ka tas ir tikai puišu sporta veids, un, ja sāc to darīt, ir jādara tā, lai sasniegtu rezultātus, iegūtu titulus. Nebūt ne!

Stāsta Norberts Spriņģis: «Ja bērnam ir vēlme nodarboties ar sportu, ieteicams izvēlēties futbola klubu, kurš sākotnēji savā treniņu plānā liek uzsvaru uz fiziski vispusīgu bērnu attīstību, nevis futbola specializāciju. Lai gan bērni uz pirmajiem futbola treniņiem lielākoties tiek vesti piecu sešu gadu vecumā, Latvijā ir arī sporta klubi, kur bērni var trenēties jau no triju gadu vecuma. Tad nodarbībās būtiskāk par sportisku un specifisku iemaņu apgūšanu ir rotaļu elementi.»

Agrīnā vecumā bērniem ir jāizmēģina visas vispārējās fiziskās kustības, kas attīsta līdzsvaru, koordināciju, veiklību. Jo tās ir daudzveidīgākas, jo labāk. «Sporta klubos, kas piedāvā nodarbības tik maziem bērniņiem, programmas ir pielāgotas bērna attīstības posmiem. Treniņi notiek kopā ar vecākiem, bet ik pēc brīža ir kāds uzdevums, kas paredzēts tikai bērniem. Pakāpeniski, sasniedzot četru piecu gadu vecumu, bērns jau ir gatavs piedalīties nodarbībās arī bez vecāku klātbūtnes,» skaidro futbola treneris.

Kāpēc spēlēt futbolu?

Futbols ir sporta veids, kas piemērots gan meitenēm, gan zēniem un nodrošina vispusīgu fizisko sagatavotību. «Futbolā galvenokārt tiek attīstīta veiklība un izturība, kā arī dažādas kustību pamatprasmes. Jāņem vērā, ka futbols ir komandas sporta veids, līdz ar to treneri ļoti cītīgi strādā pie tā, lai mazajiem futbolistiem iemācītu darboties komandā, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Šādas prasmes bērnam, protams, noderēs arī turpmāk, ārpus sporta,» uzsver Norberts Spriņģis.

Tā kā futbola treniņi ļoti bieži notiek ārā, tas pozitīvi ietekmē bērna emocionālo un fizisko veselību, kā arī uzlabo kopējo imūnsistēmu.

Tomēr viena no pirmajām atbildēm, ko bērni sniedz, kad viņiem pajautā – kāpēc tev patīk spēlēt futbolu? –, ir draugi un jautrība. «Tā kā treniņi notiek regulāri, komandas biedri bieži vien kļūst par otru ģimeni un kopā pavada ļoti daudz laika – ne tikai treniņos, bet arī sacensībās, treniņnometnēs un dažādos izbraukumos. Turklāt tieši draugi spēj radīt vislabāko motivāciju turpināt spēlēt futbolu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.»

Svarīgi uzticēties trenerim

«Kad vecāki izlēmuši iepazīstināt bērnu ar futbola nodarbībām, vēlams izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko nodarbību vietu,» iesaka futbola treneris, uzsverot, ka bērniem ir ļoti nogurdinoši pavadīt ceļā ilgāk par 30 minūtēm. «Pavadot šo laiku mašīnā, sportošanas prieks ātri vien var izsīkt. Pavisam cita situācija, ja nodarbības notiek dažu minūšu pastaigas attālumā no mājām. Tad viss notiek ātri, raiti, un bērna entuziasms nekur nepazūd.»

Vēl ļoti būtisks aspekts – vai vecāki spēj uzticēties trenerim?

«Šeit runa nav par to, cik labi treneris iemācīs mest bumbu, bet pavisam vienkāršām un cilvēciskām lietām – vai šis cilvēks pajautās, vai bērnam nav auksti, vai parādīs, kur atrodas labierīcības, vai palīdzēs aizsiet kurpju auklas?» skaidro Norberts Spriņģis. Treneris arī novērojis, ka vecāki nereti tik ļoti vēlas palīdzēt bērnam, ka tiek nodarīts lielāks kaitējums nekā labums. «Pirmās sacensības ir grūtākas tieši vecākiem, nevis bērniem. Reizēm mammām un tētiem tik ļoti gribas redzēt rezultātu, ka aizmirstas būtiskākais, kāpēc bērns ir nācis spēlēt futbolu. Bērni to dara, jo tas ir jautri. Tā vietā, lai pārdzīvotu par komandas zaudējumu, vecākiem vajadzētu izbaudīt brīdi, kuru bērns pavada, labi jūtoties un fiziski kustoties svaigā gaisā!»

Ja pienāk lūzuma brīdis

Ir jābūt gataviem, ka ne uz visām nodarbībām un sacensībām bērns vienmēr dosies ar prieku, jo, tāpat kā mums, pieaugušajiem, arī bērniem var būt dienas, kad neko negribas, nekas nepatīk. Norberts Spriņģis mierina: «Tas, ka bērns paziņo – viņam vairs nepatīk spēlēt futbolu, ne vienmēr to arī nozīmē. Mūsdienās, kad mājās ir pieejamas dažādas ekrānierīces, videospēles, virtuāli draugi, iziet no mājas vairs nav nepieciešams. Kāpēc mēs bērnībā gājām ārā? Tāpēc, ka tur bija jautri, bija draugi, bija, ko darīt! Tāpat ir arī mūsu bērniem – viņi izvēlas iet tur, kur ir ērtāk un jautrāk. Tomēr vecākiem vajadzētu būt pacietīgiem un turpināt vest bērnu uz treniņiem, īpaši tad, ja novēro, ka bērns pēc treniņa jūtas labi un ir priecīgs. Ja pirms nodarbības dzirdam: «Es negribu spēlēt futbolu!», bet pēc treniņa bērns saka: «Man patika!» – viss ir kārtībā!»

Futbols ir sporta veids, kas piemērots gan meitenēm, gan zēniem un nodrošina vispusīgu fizisko sagatavotību.

Kā rīkoties vecākiem, ja bērns tomēr nevēlas iet uz treniņu? Norberts Spriņģis ir pārliecināts, ka labākais risinājums noteikti nebūtu piesolīt bērnam kaut ko nopirkt, ja viņš aizies uz nodarbību. «Tas var beigties ar to, ka šādi būs jārīkojas ik reizi, turklāt tā būs bērna vienīgā motivācija nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Savukārt, ja mēs redzam, ka bērnam ir grūti saņemties doties uz treniņu, bet viņam tas ir izdevies, vecāki savu atvasi var paslavēt, sakot: «Es redzēju, cik tev šodien bija grūti, tomēr tu to izdarīji. Es ar tevi ļoti lepojos. Varbūt gribi šodien izvēlēties sev saldējumu?»»

Sāncensība un vecāku atbalsts

Vēcākiem jāņem vērā, ka bērnam var būt arī dažādas nepatīkamas emocijas, kas saistītas gan ar treniņu laikā jūtamo sāncensību (sākumskolas un lielākā vecumā), gan zaudētu spēli, gan strīdu ar komandas biedriem vai vienkārši sliktu garastāvokli. «Būtiskākais vecākiem ir uzklausīt savu bērnu, aprunāties ar viņu un, ja nepieciešams, novērst konkrētās situācijas rašanās iemeslu. Šajā brīdī ļoti svarīga ir vecāku loma, lai pie pirmajām neveiksmēm un pārdzīvojumiem bērns saņemtu nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu. Lai arī šķiet, ka bērnam bēda mēdz ātri aizmirsties, ir vērts aizdomāties – bet kā šajā brīdī justos tu, kādu atbalstu meklētu?

Futbols ir brīnišķīga nodarbe, kas spēj aizraut ļoti daudzus. Un būtu skumji, ja bērns šo lielisko aktivitāti pamestu kāda pārpratuma vai situācijas dēļ, kuru pavisam vienkārši būtu iespējams atrisināt. Šeit būtiska nozīme ir arī vecāku un trenera sadarbībai. Nodarbību vadītājam būtu jāinformē vecāki, ja, viņuprāt, bērnu treniņos kaut kas apgrūtina, savukārt vecākiem jāinformē treneris, ja viņus neapmierina treniņu process,» uzsver futbola treneris un programmas Playmakers koordinators Latvijā Norberts Spriņģis.

Ar ko jārēķinās vecākiem?

• Nepieciešamais ekipējums. Lai gan ir sporta klubi, kas bērnam nodrošina formas tērpu, lielākoties par to jārūpējas vecākiem pašiem. Mazajam futbolistam vajadzētu būt nodrošinātam ar somu, treniņu šortiem, kreklu, jaku, vējjaku, getrām, ziemas jaku, cepuri, atsevišķu spēļu kreklu, šortiem un getrām, futbola apaviem jeb bučiem, savukārt vārtsargam ekipējums jāpapildina arī ar cimdiem un biksēm ar polsteriem.
• Regulāras nodarbības. Sākot apmeklēt futbola treniņus, vēl jo vairāk, ja bērns iestājies kādā futbola klubā, jārēķinās ar regulārām nodarbībām. Futbola treniņi agrīnajā vecumā notiek aptuveni trīs reizes nedēļā, vēlāk pat 4–5 reizes nedēļā. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka futbola sacensības pārsvarā notiek brīvdienās.
• Finansiālie izdevumi. Pašvaldību sporta skolās vecāku līdzfinansējums par treniņiem ir 5–15 eiro mēnesī, savukārt nevalstisko organizāciju nodarbībās vecāki samaksu veic pilnā apmērā. Tā ietver gan trenera izmaksas, gan dalību sacensībās, apģērbu un arī ekipējumu. Labā ziņa ir tāda, ka vecāki par šiem samaksātajiem līdzekļiem var saņemt nodokļu atmaksu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kā sagatavoties pirmajam treniņam?

• Pirms nodarbību uzsākšanas būtu vērtīgi parādīt bērnam, kā notiek treniņi. Tas var būt pastaigas laikā, ejot garām stadionam, vai kopā paskatoties video internetā.
• Pirms treniņa – izstāsti bērnam, kurp dodaties un kas tur notiks. Jo labāk būsiet sagatavojuši bērnu, jo drošāks viņš jutīsies.
• Neatstāj bērnu pirmajā treniņā vienu!
• Ļauj bērnam iejusties un pierast pie jaunās vides. Iespējams, pirmais treniņš noritēs, bērnam sēžot kopā ar vecākiem uz soliņa. Tā var būt, taču ar katru reizi bērns jutīsies drošāk.
• Pirmajā nodarbībā ieteicams ņemt līdzi tikai treniņtērpu un ūdeni, ko padzerties.
• Ierodieties laikus. Lieliski, ja 20 minūtes ātrāk, lai pirms treniņa var iepazīties ar cilvēku, kurš vadīs futbola nodarbības.