Viss par prediabētu jeb metabolo sindromu

Ārsti jau labu laiku ceļ trauksmi par pieaugošo problēmu – metabolo sindromu. Uzskata, ka apmēram katram trešajam vai ceturtajam pieaugušajam ir metabolais sindroms. Eiropā metabolais sindroms skar aptuveni 24,3 % pieaugušo iedzīvotāju.¹ Satraucoši ir tas, ka izplatība līdz ar vecumu pieaug – tas skar vairāk nekā pusi cilvēku vecumā no 60 līdz 70 gadiem. Labā ziņa ir tā, ka to lielā mērā var novērst. Zinot riska faktorus un mainot savu dzīvesveidu veselīgā virzienā, var ievērojami samazināt iespēju saslimt ar metabolo sindromu un veselības problēmām, pie kā tas var novest.

5 galvenie metabolā sindroma rādītāji

Par metabolo sindromu – ne kā atsevišķu slimību, bet gan simptomu kopumu – sāka runāt pagājušā gadsimta beigās, un 1998. gadā Pasaules Veselības organizācija bija pirmā, kas izstrādāja metabolā sindroma definīciju. Ir noteikti pieci galvenie kritēriji, pēc kuriem var diagnosticēt šo stāvokli.

Ja no šiem pieciem rādītājiem cilvēkam konstatē izmaiņas vismaz trijos – var diezgan droši apstiprināt metabolā sindroma diagnozi.

1. Palielināts arteriālais asinsspiediens:130/85 mmHg vai augstāks, vai arī cilvēks lieto asinsspiediena zāles.
2. Palielināts vidukļa apkārtmērs: vīriešiem 102 cm vai vairāk, sievietēm – 89 cm un vairāk (mērot pāri vēderam).
3. Paaugstināts triglicerīdu līmenis: 1,7 mmol/l un vairāk.
4. Pazemināts augsta blīvuma liporoteīnu (ABLH jeb “labā”) holesterīna līmenis: vīriešiem 1,03 mmol/l vai zemāks un sievietēm 1,3 mmol/l vai zemāks.
5. Palielināts «rīta cukurs» jeb cukura līmenis venozajās asinīs tukšā dūšā: lielāks par 5,6 mmol/l; vai arī cilvēks lieto glikozes līmeni pazeminošas zāles.

Metabolā sindroma riska faktori

Speciālisti joprojām nav vienisprātis, kas izraisa metabolo sindromu. Visticamāk tam ir vairāki cēloņi un virkne riska faktoru, kas ar laiku uzkrājas un veido kopumu, kuram ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz veselību.

Faktori, kurus nevar ietekmēt ir sekojoši:

• dzimums un vecums – vīrieši un sievietes cieš no metabolā sindroma līdzīgā mērā, taču līdz ar vecumu aizvien biežāk, proti, no aptuveni katra piektā jaunu pieaugušo vidū līdz gandrīz pusei no visiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Tomēr nesen kādā pētījumā par metabolā sindroma tendencēm ASV atklāts, ka 2011.-2016. gadā ievērojami pieaugusi šī sindroma izplatība sieviešu vidū (no 31.7% līdz 36.6% ) un 20–39 gadu vecu cilvēku vidū (no 16.2% līdz 21.3%);²
• iedzimtība, ģenētiskie faktori – aptaukošanās un problēmas, kas saistītas ar metabolo sindromu, mēdz iedzimt. Lielāks metabolā sindroma risks ir sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis diabēts (grūtniecības diabēts) vai cilvēkiem, kuru ģimenē kāds ir slimojis ar 2. tipa cukura diabētu. Atklāts, ka risks ir lielāks arī tad, ja ir bijusi nealkohola taukaino aknu slimība, miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā), podagra.
• hormonālā līdzsvara zudums – hormonālās izmaiņas var būt riska faktors. Atklāts, ka policistisko olnīcu sindroms, kas saistīts ar hormonālo nelīdzsvarotību un auglības ietekmēšanu, ir saistīts arī ar metabolo sindromu. Arī pēc menopauzes sievietes var biežāk ciest no šī sindroma sakarā ar menopauzes izraisītiem vielmaiņas (īpaši tauku un cukura) traucējumiem;
• sociālekonomiskie faktori – pētījumi vedina domāt, ka metabolais sindroms ir vairāk izplatīts cilvēkiem ar augstāku ekonomisko stāvokli (aptuveni pusotru reizi biežāk nekā iedzīvotājiem ar zemu stāvokli), iespējams, ilgstoša sēdošā dzīvesveida dēļ. Atklāts arī, ka metabolais sindroms biežāk novērojams starp cilvēkiem ar zemu izglītību nekā ar augstāko.

Metabolā sindroma riska faktori, kurus var ietekmēt:

• mazkustīgs dzīvesveids – ilgi nosēdētas stundas un fizisko kustību trūkums ir viens no svarīgākajiem riska faktoriem; sēdēšana vairāk par 8 stundām nozīmē augstu risku, mazāk par 4 stundām – zemu;
• smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana – cigarešu smēķēšana mūža garumā ir saistīta ar apmēram divreiz lielāku metabolā sindroma risku nekā nesmēķētājiem. Pat nedaudz alkoholiskā dzēriena dienā (ap 7 g tīra alkohola) lietošana ir saistīta ar paaugstinātu aptaukošanās un metabolā sindroma risku gan vīriešiem, gan sievietēm, un šis risks pieaug, palielinoties devai;
• D vitamīna trūkums – tiek nozīmīgi saistīts ar metabolā sindroma risku, tāpat kā daudzu vielmaiņas slimību (aptaukošanās, diabēts, insulīna rezistence u.c.) risku;
• liels ogļhidrātu saturs uzturā (īpaši ātri uzsūcošie ogļhidrāti) – palielina risku saslimt ar metabolo sindromu. Atklāts, ka uz metabolā sindroma mazināšanu lielāks efekts ir diētai ar zemu ogļhidrātu saturu nekā diētai ar zemu tauku saturu;
• medikamentu lietošana – dažu zāļu, piemēram, psihotropo medikamentu, lietošana var palielināt metabolā sindroma risku, veicinot svara pieaugumu vai mainot lipīdu vai glikozes vielmaiņu.

Kāpēc metabolais sindroms ir tik bīstams?

Metabolais sindroms var taisnā ceļā novest pie tādām mūsdienās izplatītām un smagām kaitēm kā sirds un asinsvadu slimības un diabēts.

Konkrēti, metabolais sindroms var izraisīt sabiezējumu (pangu) uzkrāšanos artērijās – aterosklerozi, kad tauki, holesterīns un citas vielas pielīp artēriju sieniņām. Tas sašaurina asinsvadus vai pat tos slēdz. Progresējot aterosklerozei, rodas artēriju sieniņu un asinsvadu sistēmas bojājumi, kas var novest pie asins recekļu veidošanās. Tie savukārt var izraisīt sirdslēkmi vai insultu.

Atklāts, ka metabolā sindroma simptomu kombinācija dubulto asinsvadu un sirds slimību risku, kas var izraisīt sirdslēkmes un insultu. Turklāt tie pieckārtīgi var palielināt diabēta risku.

Ko darīt, lai neciestu no metabolā sindroma sekām?

Metabolā sindroma novēršanas galvenie mērķi ir samazināt sirds slimību risku un novērst 2. tipa cukura diabētu, ja tas vēl nav attīstījies. Ja pacientam jau ir 2. tipa cukura diabēts, konsultējoties ar ārstu, ārstēšana var samazināt sirds slimību risku, kontrolējot visus riska faktorus.

Dzīvesveida izmaiņas, lai tās būtu sirdij veselīgs, ir pirmais metabolā sindroma ārstēšanas veids. Var būt nepieciešams apmeklēt dietologu, endokrinologu un  fizioterapeitu, lai atrastu individuāli piemērotu ārstēšanas, uztura un vingrojumu plānu. Ir jāsamazina svars, jākontrolē cukura un holesterīna līmenis, uzturā maksimāli jāsamazina transpiesātināto taukskābju un «ātro» ogļhidrātu (ar palielinātu glikēmisko indeksu) saturu, jāpalielina uzņemto šķiedrvielu daudzums (5–10 g/dienā), jāatsakās no smēķēšanas un citiem kaitīgiem ieradumiem.

Pēc Eiropas Kardiologu asociācijas vadlīnijām (2019) Vidusjūras diēta, kas ir bagāta ar mono-un polinepiesātinātājam taukskābēm tiek rekomendēta metabolā sindroma pacientiem, jo tā ir saistīta ar mazāku sirds un asinsvadu notikumu risku. Vidusjūras diēta samazina vairākus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus – glikozes jeb cukura līmeni asinīs, arteriālo asinsspiedienu, kopējā holesterīna un augsta blīvuma holesterīna attiecību.

Jebkurā gadījumā pamatā ir veselīgi uztura paradumi un fiziskā slodze, un pēc nepieciešamības citi papildu elementi un dabas vielas. Metabolā sindroma pacientiem īpaši noderīgs var izrādīties Lotos-pharma ražotais D un B grupas vitamīnu un minerālvielu komplekss AteroLip® D, kurš turklāt satur kanēli un hromu, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. AteroLip® D ir efektīva vielu kombinācija, kas sniedz atbalstu metabolā sindroma un diabēta pacientu ikdienas diabēta diētas ievērošanai.

Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā lotos-pharma.com.

Rekomendējam AteroLip® D lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā. Drīkst lietot no 18 gadu vecuma.

ATSAUCES

1.Scuteri A, Laurent S, Cucca F, Cockcroft J, Cunha PG, Mañas LR et al. Metabolic syndrome across Europe: different clusters of risk factors. Eur J Prev Cardiol. 2015;22(4):486–91. doi: 10.1177/2047487314525529.

2.Trends in the Prevalence of Metabolic Syndrome in the United States, 2011–2016, JAMA, 2020 Jun 23;323(24):2526–2528. doi: 10.1001/jama.2020.4501.