Viss jau izmēģināts? Te ir ilgi gaidīts jaunums locītavām!

Kā mēs iedomājamies saulainās vecumdienas? Droši vien, ne tikai kā materiālo nodrošinātību un sirdsmieru – arī kā aktīvu un jēgpilnu dzīves posmu. Tomēr bieži šo vīziju sagrauj tas, ka vecums nenāk viens, bet rokrokā ar locītavu nodilšanu. Kaut arī locītavas novecošanās nav apturama, viens no Latvijas visvairāk pieredzējušajiem traumatologiem ANDREJS PEREDISTIJS mudina tai pretoties un iesaka jaunu, inovatīvu līdzekli – MAGNEFlex.

Sāpes, sāpes, SĀPES!

Lai gan termins «osteoartrīts» (jeb osteoartroze) tehniski nozīmē locītavu bojājumus, kas saistīti ar skrimšļa audu iznīcināšanu to iekšienē, lielākā daļa cilvēku ar artrītu pateiks, ka vismokošākais simptoms ir sāpes. Un artrīta sāpes var mocīt dažādos veidos: trulas un smeldzošas sāpes, pulsējošas sāpes vai griezīgi asas sāpes, kuru dēļ aizraujas elpa, kad spēcīgāk uzmin uz artrīta skartās kājas vai neveikli pagriež skarto celi. Vai sāpes, kas pasliktinās pēc fiziski aktīvi pavadītas dienas, slikta nakts miega vai stresa periodā.

Grūti noskatīties, kā kāds no ģimenes vecākās paaudzes iet šo sāpju ceļu, kad ārsti vien noplāta rokas, nespējot palīdzēt, līdz pienāk brīdis endoprotezēšanas operācijai. «Ar vecumu ir grūti cīnīties. Principā viss, ko mēs varam, ir adaptēties un pielāgoties,» atzīst Andrejs Peredistijs, ORTO klīnikas traumatologs un ortopēds, kuram ir vairāk nekā 30 gadu praktiskā pieredze traumatoloģijā, ortopēdijā un sporta traumatoloģijā.

Piezogas klusu un nemanāmi

Sāpes un kustību ierobežojumi, kad pacients vairs nevar izdarīt to, ko spēja agrāk, ir pirmās osteoartrīta pazīmes. «Sliktāk ir, ja pacientam locītavas sāp miera stāvoklī. Tas nozīmē, ka problēma, iespējams, ir daudz nopietnāka nekā tikai diskomforts pārvietojoties. Bieži vien sāpes pie kustībām ir saistītas ar pārslodzi, bet, ja ir kādas deģeneratīvas izmaiņas, tad sūdzības ir daudz smagākas,» norāda Peredistijs.

Kad šis brīdis pienāk? Pēc 40 gadu vecuma parasti sākas pirmās locītavu sāpes, kas var liecināt par novecošanos. Pēc 50 gadu vecuma pastāv ļoti liels risks, ka pusei no sievietēm un ap 25% vīriešiem būs kāds kaula lūzums osteoporozes dēļ. Un pēc 65 gadiem šī kaite ir jau attīstījusies trim no četriem cilvēkiem.

Taču osteoartrīts var piezagties arī agrāk – ar pašām pirmajām novecošanās pazīmēm apmēram 30 gadu vecumā sākas arī pirmās ārēji grūti pamanāmās osteoartrīta pazīmes. Pat 20–30 gados jaunieši var saslimt ar osteoartrītu – piemēram, dēļ locītavu traumas vai atkārtota locītavu stresa, ko izraisa pārslodze.

Kāpēc sievietēm jācieš vairāk?

Ap 60% no visiem osteoartrīta pacientiem ir tieši sievietes. Nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc tā. Pēc vienas teorijas – nozīme varētu būt vīriešu un sieviešu hormonālajām atšķirībām. Sievietēm pēcmenopauzes periodā ir īpaši paaugstināts artrīta attīstības risks, un tas tiek saistīts ar estrogēna samazināšanos šajā laikā. Sieviešu hormonam estrogēnam ir nozīme skrimšļa aizsardzībā.

Kopumā aptaukošanās ir vairāk izplatīta sievietēm nekā vīriešiem, un tas ir vēl viens riska faktors – jo papildu svars rada lielāku slodzi locītavām, it īpaši smagumu nesošajām locītavām, gurniem un ceļiem. Atklāts, ka katrs lieks puskilograms ķermeņa svara spiež uz celi kā gandrīz divi kilogrami.

Sava loma var būt arī sieviešu ķermeņa uzbūvei – sievietēm ir lielāks locītavu un saišu kustīgums salīdzinājumā ar vīriešiem, jo viņas ir radītas dzemdēšanai. Locītavu elastība tās vairāk pakļauj traumu un artrīta attīstības riskam.

Kā «nodilst» locītavas?

Skrimšļa deģenerācija ir progresējošs process, kura mehānismi joprojām nav pilnībā izpētīti. Galvenais: palielinoties vecumam, skrimšļa audu noārdīšanās nenovēršami paātrinās salīdzinājumā ar jaunu skrimšļu audu veidošanos. Ar vecumu locītavu skrimšļi kļūst stingrāki, jo samazinās ūdens saturs (vesels skrimslis satur 70–80% ūdens) un palielinās kalcija līmenis. Locītavas kolagēna sintēze ir traucēta, skrimslis zaudē elastību un tā struktūrā parādās plaisas; var būt locītavu stīvums, krakšķi, sāpes, pietūkums, iekaisums. Stingrāka paliek arī sinoviālā membrāna locītavu iekšpusē, un mazinās tās spējas izdalīt sinoviālo šķidrumu, kurš ne tikai ieeļļo locītavu, bet arī nodrošina locītavu skrimšļa uzturu, lai tas augtu un bojājuma gadījumā reģenerētos.

Kaulu struktūra kļūst trausla, tie zaudē kalciju un citas minerālvielas. Kaulu reģenerācijas ātrums arī samazinās, ietekmējot to blīvumu. Īpaši sievietes pēcmenopauzes periodā var zaudēt līdz pat 20% no kaulu blīvuma 5 līdz 7 gadu laikā.

Muskuļu masa pēc 30 gadu vecuma pakāpeniski samazinās, paātrinoties pēc 50 gadiem, turklāt sievietēm tas notiek straujāk. Muskuļu atbalsts locītavām vājinās, ietekmējot locītavu stabilitāti, palielinot risku pakrist, kā arī veicinot nogurumu, vājumu un mazāku vēlmi kustēties.

Osteoartrīts ievērojami pazemina dzīves kvalitāti. Tas ne tikai var atturēt cilvēkus no dalības mājas, darba vai sabiedriskās aktivitātēs, bet var arī izraisīt garīgās veselības un miega traucējumus, attiecību problēmas. Un lai arī osteoartrīts pats par sevi nav fatāla slimība, atklāts, ka komplikācijas smagākos gadījumos var saīsināt dzīves ilgumu par sešiem līdz septiņiem gadiem.

Svarīgi ir sabalansēt slodzi

Locītavu artroze – šis patoloģiskais process – ir visizplatītākā locītavu slimība pasaulē. «Ja tas process ir sācies un saistīts ar vecuma izmaiņām, tad tur mēs daudz neko mainīt nevaram,» saka Andrejs Peredistijs. «Viss, ko varam izdarīt, ir palēnināt šo procesu. Otrkārt, mēs varam sabalansēt slodzi. Ja locītavas sāk dilt, ir ļoti svarīgi, lai muskuļi būtu labā stāvoklī un pacients ir spējīgs sadzīvot ar šo kaiti.»

Regulāra vingrošana, svara kontrole, blakus slimību ārstēšana, pareizs uzturs – tās ir galvenās lietas, kas var palēnināt locītavu nolietošanos. Dr. Peredistijs īpaši uzsver kustību nozīmi: «Ja gribam maksimāli ilgi saglabāt balsta un kustību sistēmu, tad vajadzīga samērīga slodze un regulāra vingrošana. Galvenais ir locītavas netraumēt. Pietiktu, ja cilvēki katru dienu izkustinātu visas locītavas, tad arī viss būtu kārtībā. Tas ir iespējams un nav nemaz tik sarežģīti. Mērena un regulāra fiziskā slodze veicina arī kaulu blīvuma saglabāšanos.»

Lai panāktu labvēlīgu efektu locītavu veselībai, nepieciešams uzņemt 40 mg nedenaturēta II tipa kolagēna dienā. Savukārt, izvēloties plaši pieejamo hidrolizēto kolagēnu, efekta sasniegšanai ir nepieciešams ilgtermiņā uzņemt no 5 līdz pat 10 g dienā.

Traumatologs Andrejs Peredistijs saviem pacientiem, kuriem ir nepieciešamība atjaunot locītavu kustīgumu gan akūtos, gan hroniskos gadījumos, rekomendē lietot arī aktīvo vielu kompleksu MAGNEFlex. «Viennozīmīgi šādos gadījumos, tāpat arī tad, kad paliekam vecāki un barības vielu uzsūkšanās mūsu organismā samazinās, ir nepieciešamas papildvielas,» iesaka Andrejs Peredistijs.

Kas ir MAGNEFlex?

Latvijas tirgū pieejamais jaunums MAGNEFlex ar inovatīvu sastāvu ir izstrādāts kopā ar Latvijas vadošajiem traumatologiem/ortopēdiem un paredzēts gan skrimšļiem, gan muskuļiem, gan kauliem – VISAI locītavai.

MAGNEFlex sastāvā ir nedenaturēts II tipa kolagēns, kas ir galvenā locītavu skrimšļa dabiskā sastāvdaļa. Tas ir augstvērtīgs locītavu kolagēns, kas iegūts no vistas skrimšļa, un tas nodrošina pilnīgi atšķirīgu darbības mehānismu un 12–25 reizes mazākas devas lietošanu, salīdzinot ar tirgū plaši pieejamo hidrolizēto kolagēnu.* Papildus pievienots C vitamīns, kas veicina normālu dabīgā kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai.

Locītavai ir vajadzīgi spēcīgi kauli, kas apgādā skrimšļus ar barības vielām, tāpēc MAGNEFlex sastāvā ir D vitamīns kaulu veselībai, jo nepietiekams D vitamīna līmenis diemžēl ir apmēram 85% Latvijas iedzīvotāju. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar osteoporozes un kaulu lūzumu risku.

Spēcīgas locītavas nav iedomājamas bez muskuļiem, kas notur locītavu vietā un to kustina, tāpēc MAGNEFlex sastāvā ir magnijs un D vitamīns, lai uzturētu normālu muskuļu darbību, palīdzētu muskuļiem atslābt pēc slodzes.

MAGNEFlex ir ieteicams ikdienas lietošanai ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību un vēlas uzturēt normālu muskuļu darbību, īpaši profilaksei jau no 35 gadiem.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.

AVOTS

* Collagen Supplementation for Joint Health: The Link between Composition and Scientific Knowledge. Nutrients. 2023 Mar; 15(6): 1332. doi: 10.3390/nu15061332